Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Nosacījums, ka mazā alkoholisko dzērienu darītava varēs ražot alkoholiskos dzērienus tikai no Latvijas dārzos, dravās un savvaļā augošiem augiem, stiprinās nacionālos ražotājus.
FOTO: Ieva Lūka, LETA
Priekšlikumi likumprojektam “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” paredz likumu papildināt ar jauniem pantiem par administratīvo atbildību alkoholisko dzērienu apritē un kompetenci sodu piemērošanā. Turklāt mazās alkoholisko dzērienu darītavas varēs ražot savu produkciju tikai no savvaļā augošiem un Latvijas teritorijā esošos dārzos vai dravās iegūtiem augiem.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas (Tautsaimniecības komisija) deputāti 14. augusta sēdē atbalstīja vairākus priekšlikumus grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā.
Likumprojekta izmaiņas otrajā lasījumā paredzēts skatīt 6. septembra Saeimas plenārsēdē. Plānots, ka likums stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvo pārkāpumu procesa likumu. LV portāls publikācijā “Ko paredz topošais Administratīvo pārkāpumu procesa likums?” jau rakstīja, ka top jauns administratīvo pārkāpumu procesa regulējums, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas, proti, interesējošās tiesību normas varēs atrast un izlasīt vienā likumā. Vairs nebūs tādu administratīvā soda veidu kā administratīvais arests un administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskācija, kā arī būs noteiktas naudas soda minimālās un maksimālās vienības (viena naudas soda vienība – 5 eiro).
Pēc deputāta Armanda Krauzes ierosinājuma likuma izmaiņas paredz, ka mazā alkoholisko dzērienu darītava – komersants – varēs ražot vīnu, raudzētos dzērienus, starpproduktus vai pārējos alkoholiskos dzērienus no savā īpašumā vai valdījumā esošajos dārzos un dravās vai savvaļā augošo augu produktiem, kas iegūti tikai Latvijas teritorijā.
Pašlaik spēkā esošais Alkoholisko dzērienu aprites likums nosaka, ka mazās alkoholisko dzērienu darītavas, kurām ir atviegloti nosacījumi, lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai un akcīzes nodokļa nodrošinājuma reģistrēšanai, var ražot alkoholiskos dzērienus no savā īpašumā vai valdījumā esošajos dārzos un dravās iegūtajiem produktiem vai savvaļā augošiem augiem. Spēkā esošā norma pieļauj nomāt vai patapināt zemi ārvalstīs un no tur iegūtās produkcijas izgatavot alkoholiskos dzērienus Latvijā, komisijas sēdē skaidroja A. Krauze.
Tāpat paredzēts noteikt, ka gadījumā, ja darītavas īpašnieks ir fiziska persona – saimnieciskās darbības veicējs, augu valsts produktus varēs pirkt arī no pirmās pakāpes radiniekiem vai laulātā, kuram Latvijas teritorijā piederošā dārzā vai dravā izejvielas iegūtas, skaidroja Saeimas sabiedrisko attiecību daļā. Savukārt komersantam šāda iespēja būs, ja tā dalībniekam, kura pirmās pakāpes radiniekam vai laulātajam pieder dārzs vai drava Latvijas teritorijā, piederēs ne mazāk kā 35% komersanta kapitāldaļu vismaz deviņus mēnešus pirms darījuma veikšanas.
Šādus priekšlikumus Tautsaimniecības komisijai bija iesniegusi Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrība, un komisijas sēdē tos izklāstīja biedrības valdes priekšsēdētājs Ričards Ivanovs. Šie ierosinājumi ir saskaņoti arī ar Valsts ieņēmumu dienestu, kas tos atbalsta.
23. martā izskatot likumprojektu pirmajā lasījumā, tika definēts jēdziens, kas ir nelikumīgs alkoholiskais dzēriens. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK) vairākos pantos lieto terminu “nelikumīgs alkoholisks dzēriens”. Savukārt Alkoholisko dzērienu aprites likumā nav definēts, kas ir nelikumīgs alkoholiskais dzēriens, kā arī nav noteikts aizliegums darbībām ar nelikumīgu alkoholisko dzērienu. Līdz ar to, lai varētu saukt personu pie atbildības par pārkāpumu, Alkoholisko dzērienu aprites likumā ir nepieciešams definēt, kas ir nelikumīgs alkoholiskais dzēriens, kā arī ir nepieciešams noteikt aizliegumu par darbībām ar nelikumīgu alkoholisko dzērienu, skaidrots likumprojekta anotācijā. Tādējādi minētais likums tiek papildināts ar nelikumīga alkoholiskā dzēriena definīciju un normu, kas paredz, ka ir aizliegts izgatavot (ražot), piedāvāt, iegādāties, glabāt, realizēt vai pārvietot nelikumīgu alkoholisko dzērienu.
Likumprojekta 9. pantā paredzēts noteikt: ja kustamajā vai nekustamajā īpašumā konstatē nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu (ražošanu), glabāšanu vai realizāciju, par konstatēto faktu rakstveidā tiks informēts kustamā vai nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs.
Likumprojekts tiek papildināts ar 14. un 15. pantu, kas nosaka administratīvo atbildību alkoholisko dzērienu jomā, kā arī konkrētu institūciju kompetenci sodu piemērošanā.
