Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Rūtenberga-Bērziņa skaidro, ka aptaujā, kādu lauku attīstību laukos lauksaimnieki vēlētos pēc 2020. gada, viņi min arī lielāku atbalstu mazajām saimniecībām un vēl vairāk teorētisku un praktisku apmācību, kas saimniekošanā ļautu izmantot mūsdienīgākas tehnoloģijas.
Plašas diskusijas gan nacionālā, gan arī Eiropas līmenī ir par Eiropas Komisijas (EK) rosināto maksimālā atbalsta noteikšanu vienam atbalsta saņēmējam gadā. Visaktīvākie griestu noteikšanas atbalstītāji Latvijā ir respondenti, kuri apsaimnieko 30 – 250 ha lielas lauksaimniecības zemes platības. Par atbalsta griestu noteikšanu pozitīvu atbildi sniedz 40% šīs zemes platību grupas pārstāvji. 71% respondentu norāda, ka maksimālajam atbalsta apmēram ir jābūt ne lielākam kā 500 000 eiro vienam atbalsta saņēmējam periodā.
87% lauku uzņēmēju piekrīt, ka mazajām saimniecībām ir nepieciešams piemērot augstāku atbalsta intensitāti.
Uz jautājumu, vai jāsaglabā atsevišķas finansējuma aploksnes mazajām un lielākajām saimniecībām, 72% respondentu uzskata, ka jāsaglabā šī pieeja.
Lai nodrošinātu iedzīvotājus ar vietējo pārtiku, lauku uzņēmēji gribētu arī lielāku atbalstu vietējai pārstrādei un mājražotājiem.
LLKC aptauju izstrādājusi, gatavojoties diskusijām par Eiropas Savienības (ES) lauku attīstības politikas nākotni. Nākotnes lauku attīstībai Eiropas Komisija (EK) definējusi galvenos Kopējās lauksaimniecības politikas mērķus:
- veicināt viedu un ilgtspējīgu lauksaimniecības nozari;
- atbalstīt rūpes par vidi un rīcību klimata jomā un sniegt ieguldījumu ES mērķu sasniegšanā šajā jomā;
- stiprināt sociālekonomisko vidi lauku apvidos.
Jaunajā plānošanas periodā 2021.–2027. gadam paredzēts, ka valsts izstrādā vienu stratēģisko plānu, ietverot gan Lauku attīstības programmu, gan tiešos maksājumus.
Stratēģiskajam plānam EK paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” ir izvirzītas deviņas prioritātes.
- Taisnīgi ienākumi – sekmēt lauku saimniecību pietiekamus ienākumus un noturību visā ES teritorijā.
- Konkurētspējas pieaugums – pastiprināt orientēšanos uz tirgu un vairot konkurētspēju, tostarp vairāk akcentējot pētniecību, tehnoloģijas un digitalizāciju;
- Līdzsvarots spēku samērs pārtikas ķēdēs – uzlabot lauksaimnieku situāciju pārtikas tirdzniecības ķēdē.
- Klimata pārmaiņu mazināšana – dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, pielāgoties tām un attīstīt ilgtspējīgu enerģētiku.
- Rūpes par vidi – veicināt ilgtspējīgu attīstību un dabas resursu – ūdens, augsnes un gaisa – efektīvu apsaimniekošanu.
- Rūpes par ainavu un biodaudzveidību – palīdzēt aizsargāt bioloģisko daudzveidību, stiprināt ekosistēmu pakalpojumus un saglabāt biotopus un ainavas;
- Paaudžu maiņa – piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un veicināt darījumdarbību lauku apvidos.
- Plaukstoši lauku apvidi – veicināt nodarbinātību, izaugsmi, sociālo iekļautību un vietējo attīstību lauku apvidos, tostarp veicināt bioekonomiku un ilgtspējīgu mežsaimniecību.
- Droša pārtika – uzlabot ES lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, tostarp uz prasību pēc nekaitīgas, uzturvielām bagātas un ilgtspējīgi ražotas pārtikas un prasībām.
- Zināšanu, inovācijas un digitalizācijas veicināšana lauksaimniecībā un lauku apvidos ir starpnozaru mērķis.
Aptauju, kurā piedalījās 1118 respondenti, LLKC veica no 6. jūnija līdz 10. jūlijam. Vairāk par to šeit.
