Galvenais meža ugunsgrēku cēlonis – cilvēka rīcība

Saskaņā ar Ugunsdrošības noteikumu 412. punktu Valsts meža dienests (VMD) katru gadu nosaka meža ugunsnedrošo laikposmu un izsludina tā sākumu un beigas visā Latvijas teritorijā. Šogad to izsludināja 27. aprīlī. Saskaņā ar VMD sniegto informāciju dienests ugunsnedrošo laikposmu izsludina atkarībā no laikapstākļiem konkrētajā gadā, bet parasti tas sākas maijā un beidzas septembrī.

Kā norāda VMD, meža ugunsgrēkam var būt trīs veidi:

• skrejuguns – visizplatītākais meža ugunsgrēks, kura laikā deg zemsedzes virsējā kārta, bet uguns neskar koku vainagus. Pavasarī tā virzās uz priekšu ātri (3–5 m/min), sadedzinot sauso materiālu. Vasarā, kad viss ir sauss, skrejuguns izdedzina zemsegu līdz minerālaugsnei un apdedzina arī koku virsējās saknes. Pēc skrejuguns egļu audzes nokalst pilnībā, no priežu audzēm – lielākā daļa. Izdzīvojušajiem kokiem pastiprināti uzbrūk gan kaitēkļi, gan slimības, un sekas ir koku pilnīga nokalšana;
• vainaguguns – tās laikā deg gan zemsedzes virsējā kārta, gan arī kokaudzes vainagu klājs. Uguns ir tik intensīva, ka gaisā lido pārogļojušies koku zari un nokrītot rada jaunus ugunsgrēka perēkļus. Virzās uz priekšu ātri (arī bezvēja laikā), un to ir grūti ierobežot. Vainagugunī aiziet bojā kokaugi, zemsedze, zemsegas mikroorganismi u.c. Šādos degumos meža atjaunošanās un pat vietas apmežošana ir ilga un grūta;
• zemdegas – tās laikā deg (vairāk gruzd) visa zemsega, purvājos – arī kūdra. Uguns uz priekšu virzās lēni – tikai dažus metrus diennaktī. Degšanas laikā pakāpeniski sakarst un izžūst viss zemsegas slānis, izdegot līdz minerālaugsnei vai gruntsūdenim. Zemdega var turpināties mēnešiem ilgi, un to nodzēst ir grūti. Turklāt dzēšana ir specifiska.

Zināms, ka Talsu novada Valdgales pagastā ugunsgrēks kūdras purvā izcēlās 17. jūlija pievakarē. Vēlāk liesmas izplatījās arī mežā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests paredz, ka, visticamāk, kūdras degšanu un gruzdēšanu Valdgales pagastā pilnībā varēs likvidēt tikai rudens lietavās.

“Valdgales meža ugunsgrēkā galvenokārt bija skrejuguns un zemdegas ugunsgrēku veidi, vietām izcēlās arī vainaguguns,” stāsta VMD Meža un vides aizsardzības daļas vadītājs Andis Purs. Precīzs ugunsgrēka izcelšanās iemesls nav zināms, bet tas izcēlās kūdras izstrādes purva teritorijā. Kā norāda A. Purs, šī ugunsgrēka dūmi tika fiksēti no vairākiem meža ugunsgrēka torņiem, un to izcelsmi pārbaudīt devās VMD darbinieki. “Zemdegas ugunsgrēks var turpināt gruzdēt dziļi kūdras slānī, un tā nodzēšanai nepieciešams liels mitruma daudzums, tāpēc var prognozēt, ka šāds ugunsgrēks var tikt apdzēsts ilgstošu un vairāku dienu lietavu rezultātā,” skaidro VMD pārstāvis.

Saskaņā ar VNM sniegtajiem datiem līdz šim lielākais reģistrētais meža ugunsgrēku skaits bijis 2006. gadā – 1929 meža ugunsgrēki, kopumā skarot 3790 ha platību.