SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Ingrīda Veikša
Biznesa augstskolas “Turība” profesore
05. jūnijā, 2018
Lasīšanai: 15 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Būvniecība
8
8

Autortiesības un īpašumtiesības būvprojektēšanā

Būvprojekta pasūtītāji maldīgi mēdz uzskatīt: tā kā viņi ir to pasūtījuši un par to samaksājuši, tiem pieder neierobežotas tiesības turpmāk ar attiecīgo būvprojektu rīkoties pēc saviem ieskatiem. Tomēr tā nav.

FOTO: Freepik

Dzīvojamās mājas būvprojekta autora (arhitekta) un pasūtītāja (jaunceļamās mājas īpašnieka) tiesības un to kolīzijas ir ļoti aktuāla tēma, par kuru jau vairākkārt ir rakstīts, taču joprojām ir daudz neskaidrību. Mājas īpašnieks būvniecības procesā nereti vēlas veikt dažādus pārveidojumus ēkas konstrukcijās, kuri būvprojekta pasūtīšanas un izveides periodā nebija ienākuši prātā, bet labāk atbilst īpašnieka interesēm. Vai viņš drīkst ieviest šādas izmaiņas projektā? Vai īpašniekam ir tiesības izmantot arhitekta veidotos izejmateriālus (piemēram, “Excel” tabulas, rasējumus CAD formātā u. c.), lai īstenotu šīs izmaiņas? Tā kā ne vienmēr līgumā tiek precīzi noteikts, kādā formātā būvprojekts jānodod pasūtītājam, būvniecības procesā rodas daudz jautājumu.

īsumā
  • Jebkuru izmaiņu veikšanai autordarbā (būvprojektā) ir nepieciešama atļauja ne tikai no arhitekta, bet arī no pārējām personām, kas veikušas radošu darbu būvprojekta izstrādē.
  • Būvprojekta autoram kā jebkuram radošā darba veicējam ir pilnīgas un neierobežotas tiesības lemt par paša radītā darba izmantošanu (izņemot gadījumus, kad izmantošanu regulē likums).
  • Likums nosaka, ka rakstiskā līgumā ir skaidri jāvienojas par noteikumiem, pēc kādiem autoram jāizpilda viņam pasūtītais darbs, kā arī termiņiem un kārtību, kādā autoram (arhitektam) viņa izveidotais darbs (būvprojekts) ir jānodod pasūtītājam (mājas īpašniekam).
  • Autoram nav pienākuma iesniegt pasūtītājam materiālus, kas izmantoti būvprojekta izstrādes procesā, ja par to nav panākta vienošanās līgumā.

Saskaņā ar autordarbu izmantošanu regulējošajām tiesību normām jebkuru izmaiņu veikšanai autordarbā (būvprojektā) ir nepieciešama atļauja ne tikai no arhitekta, bet arī no pārējām personām, kas veikušas radošu darbu būvprojekta izstrādē. Tādēļ šie jautājumi ir ļoti svarīgi un nereti izraisa domstarpības būvniecības procesā. Būvprojekta pasūtītāji maldīgi mēdz uzskatīt: tā kā viņi ir to pasūtījuši un par to samaksājuši, tiem pieder neierobežotas tiesības turpmāk ar attiecīgo būvprojektu rīkoties pēc saviem ieskatiem. Tomēr tā nav. Atbilstoši Autortiesību likuma1 regulējumam autoram saglabājas visas autora mantiskās un personiskās tiesības arī gadījumā, kad autors radījis pasūtītu darbu, ja vien attiecīgajā līgumā nav noteikts citādi.2

Pētot Autortiesību likuma normu un Būvniecības likuma3 normu kolīzijas, ir secināts, ka kolīziju sekas traucē normālai sakārtotai tiesību sistēmas darbībai, nereti aizskar pilsoņu tiesības, ietekmē tiesiskā regulējuma efektivitāti, likumības un tiesiskuma stāvokli, kā arī sabiedrības tiesību izpratni un kultūru. Tās rada neērtības tiesību piemērošanas praksē un sarežģī ierindas cilvēkiem normatīvo aktu izmantošanu.4

Šobrīd būvniecības tiesiskais regulējums atrodas dinamiskas attīstības un izmaiņu stadijā, paverot jaunu un plašu darba lauku šī tiesiskā regulējuma piemērotājiem, it īpaši būvniecības procesa dalībniekiem, pašvaldībām un tiesām.5

Kas ir būvprojekts?

Autortiesību likums skaidri nepasaka, kas ir būvprojekts un kas tajā iekļauts, bet tikai aprakstoši definē veidus, kādos var materializēt būvprojektu. Tie var būt – celtņu, būvju, arhitektūras darbu skices, meti, projekti un celtņu un būvju risinājumi, citi arhitektūras darinājumi, pilsētbūvniecības darbi un dārzu un parku projekti un risinājumi, kā arī pilnīgi vai daļēji uzceltas būves un realizētie pilsētbūvniecības vai ainavu objekti (4. panta 10. punkts).

Saskaņā ar Būvniecības likumā iekļauto definīciju būvprojekts ir būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešamo grafisko un teksta dokumentu kopums (1. panta 13. punkts). Būvprojekta izstrādātājam ir tiesības veikt autoruzraudzību, savukārt par nosacījumiem puses vienojas, noslēdzot rakstveida līgumu (16. panta trešā daļa). Ar MK noteikumiem apstiprinātie Vispārīgie būvnoteikumi6 nosaka kopīgās prasības visu būvju būvniecības procesā. Savukārt speciālie būvnoteikumi regulē konkrētā būvju veida būvniecības procesa kārtību, nepieciešamos dokumentus un to saturu, būvatļaujā iekļaujamos nosacījumus, kārtību, kādā būve pieņemama ekspluatācijā, u. c. Vispārīgie būvnoteikumi nosaka būvju iedalījumu grupās, būves vai būvprojekta ekspertīzes jautājumus, autoruzraudzības un būvuzraudzības jautājumus, būvniecības kontroles kārtību un nosacījumus, būvspeciālistu atbildību, lēmumu par būves sakārtošanu vai nojaukšanu pieņemšanu.7

Būvprojekta autors un mājas īpašnieks var vienoties par jebko, kas nav pretrunā ar likumu.

Ekonomikas ministrija ir sniegusi skaidrojumu par autortiesību regulējumu būvprojektēšanā, skaidrojot autoruzraudzības jēdzienu. Ministrija norāda, ka autoruzrauga maiņa pieļaujama arī būvprojekta izmaiņu gadījumā, jo saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 35. punktu, ja būvprojekta izstrādātājs neturpina tā izstrādi, jaunais būvprojekta izstrādātājs, ar kuru noslēgts attiecīgs līgums, uzņemas pilnu atbildību par būvprojektu, kā arī par tā atbilstību sākotnējai iecerei.8

Saskaņā ar Būvprojekta satura un noformēšanas noteikumiem9 būvprojekts satur teksta lapas, arī dokumentus un rasējumus, ko iesien vai sastiprina vienā vai vairākās grāmatās. Būvprojekta rasējumu izstrādāšanai izmantotos konstrukciju un citus aprēķinus neiekļauj būvprojektā, ja speciālajos būvnoteikumos nav noteikts citādi. Šie materiāli būvprojekta izstrādātājam ir jāglabā Arhīvu likumā noteiktajā kārtībā un jāuzrāda pasūtītājam vai būvniecības kontroles institūcijām (valsts un attiecīgās pašvaldības) pēc to pieprasījuma (5., 6. punkts).

Kādas ir būvprojekta autora tiesības?

Būvprojekta autoram kā jebkuram radošā darba veicējam ir pilnīgas un neierobežotas tiesības lemt par sava radītā darba izmantošanu (izņemot gadījumus, kad izmantošanu regulē likums). Viņam kā autoram ir gan personiskās tiesības, gan mantiskās tiesības.

Personiskās tiesības nozīmē to, ka autoram ir tiesības prasīt, lai viņš tiktu atzīts par autoru, lai viņa vārds pienācīgi būtu norādīts pie projekta, iebilst pret darba sakropļošanu, atsaukt darbu no izmantošanas, kā arī tiesības atļaut vai aizliegt izdarīt jebkādus pārveidojumus, grozījumus un papildinājumus darbā (būvprojektā) (Autortiesību likuma 14. pants). Šīs tiesības autoram pieder uz likuma pamata, tās viņš nevienam nevar nodot, neviens nevar tās ierobežot.

Savukārt mantiskās tiesības nozīmē, ka autors savu izveidoto projektu var atļaut izmantot citām personām tādiem mērķiem, kā paredzēts līgumā. Tomēr arī pie mantiskajām tiesībām ir paredzēta iespēja atļaut citai personai darbu pārveidot (Autortiesību likuma 15. pants). Tieši šis pretrunīgais formulējums Autortiesību likumā rada visvairāk problēmu privātmāju celtniecības procesā. Ir atkārtoti mēģināts novērst šīs pretrunas, veicot attiecīgus grozījumus personisko tiesību apjomā (Autortiesību likuma 14. pants). Taču, kamēr tas nav izdarīts, likuma normas to piemērošanas procesā tiek interpretētas, cenšoties sasniegt taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu (Administratīvā procesa likuma 8. pants).

Kāds līgums jānoslēdz?

Ja tiek noslēgts rakstisks līgums, tad likums nosaka, ka tajā ir skaidri jāvienojas par noteikumiem, pēc kādiem autoram jāizpilda viņam pasūtītais darbs, kā arī termiņiem un kārtību, kādā autoram (arhitektam) viņa izveidotais darbs (būvprojekts) ir jānodod pasūtītājam (mājas īpašniekam) (Autortiesību likuma 13. pants).

Tomēr nereti līgumi tiek slēgti nevis ar pašu arhitektu, bet gan ar komersantu, kurš veic arhitektūras vai būvniecības darbus.

Lai autordarba lietotājs iegūtu tiesības lietot autora radīto darbu, ir jābūt tiesību pārejas ķēdei no autora līdz gala lietotājam. Šajā ķēdē (tāpat kā elektrības ķēdē) nedrīkst būt pārrāvumu, jo tad tiesību pāreja nenotiek (elektriskā lampiņa nedeg).

Būvprojekta gadījumā tiesību pārejas ķēde sākas pie būvprojekta autora (arhitekta), tupinās pie būvprojekta īstenotāja (komersanta, kas veic būvniecību) un noslēdzas pie būvprojekta pasūtītāja (jaunceļamās mājas īpašnieka). Tādā gadījumā tiesību pārejas ķēdē iesaistās vēl arī darba devējs, kuram ir jānoslēdz pareizs darba līgums ar būvprojekta autoru. Kā rāda pieredze, visbiežāk tiesības netiek pienācīgi nodotas darba devējam – ja būvprojekta autors strādā arhitektu birojā un viņa darba pienākums ir projektu veidošana, ne vienmēr darba līgumā ir noteikts, ka autortiesības pienācīgā apjomā tiek nodotas darba devējam. Slēdzot līgumu ar komersantu, pasūtītājam būtu vispirms jāpārliecinās, vai komersantam pieder visas tiesības, kuras tas grasās ar līgumu nodot tālāk.

Slēdzot līgumu ar komersantu, pasūtītājam būtu vispirms jāpārliecinās, vai komersantam pašam pieder visas tiesības, kuras tas grasās ar līgumu nodot tālāk.

Jebkurā gadījumā pasūtītājam būtu rūpīgi jāskatās, lai līgumā tiktu iekļautas ne tikai tiesības izmantot būvprojektu mājas celtniecībā, bet arī paredzēta iespēja nepieciešamības gadījumā veikt kādus grozījumus projektā, kā arī noteikts to pieļaujamais apjoms. Līgumā būtu jāparedz visas situācijas un gadījumi, kādi var notikt, kā arī jānosaka, kādā formātā būvprojekts tiks nodots pasūtītājam. Tad strīdus gadījumā abas puses atvērs līgumu un rīkosies pēc tajā noteiktās kārtības.

Tā kā autortiesības pieder privāto tiesību jomai, tad šādās attiecībās personas ir brīvas savu lēmumu pieņemšanā tiktāl, kamēr tās neierobežo likums. Tas nozīmē, ka būvprojekta autors un mājas īpašnieks var vienoties par jebko, kas nav pretrunā ar likumu. Tāpēc pirms līguma noslēgšanas abu pušu intereses ir skaidri jāpārrunā un pēc iespējas detalizēti jāieraksta līgumā.

Ja rakstiska līguma nav

Diemžēl praksē nereti ir gadījumi, kad līgums vispār nesatur autortiesību regulējumu vai arī tas ir nepilnīgs, iekšēji pretrunīgs, neizdevīgs pasūtītājam vai neparedz visus nākotnē iespējamos gadījumus.10 Ne vienmēr līgumā visas situācijas tiek noteiktas, vēl vairāk – nereti pat netiek noslēgts rakstisks līgums. Tomēr arī mutiska vienošanās par projekta izveidi un izmantošanu ir atzīstama par spēkā esošu līgumu, tikai strīda gadījumā būs grūti pierādīt, kādas tiesības tika nodotas pasūtītājam, kādas ne.

Ja rakstiska līguma nav vai tajā nav atrunāti autortiesību jautājumi, tas tomēr nenozīmē, ka pasūtītājam nav nekādu tiesību rīkoties ar pasūtīto būvprojektu. Tiesu praksē ir norādīts, ka autors, radot pasūtītu darbu un nododot to pasūtītājam, vienlaikus nodod tam tiesības izmantot šo darbu tādam nolūkam, kādam tas radīts. Nav šaubu, ka gan būvprojekta izstrādātājs, gan pasūtītājs apzinās, ka būvprojekts tiks izstrādāts un nodots pasūtītājam, lai dotu viņam iespēju, izmantojot attiecīgo būvprojektu, uzbūvēt tajā paredzēto būvi. Tādējādi ir jāsecina, ka pasūtītājam ir tiesības izmantot būvprojektu, lai uzbūvētu attiecīgo būvi, pat ja līgumā par to nekas nav minēts vai rakstveida līguma nav vispār.11

Vai tabulas un rasējumi ir būvprojekta sastāvdaļa?

Autora tiesības nav saistītas ar īpašumtiesībām uz materiālo objektu, kurā darbs ir izteikts (šai gadījumā – teksta lapām, dokumentiem, aprēķiniem, rasējumiem CAD formātā, tabulām “Excel” formātā u. c. materiāliem). Šo objektu valdījuma pāreja pasūtītājam vēl nerada autora tiesību pāreju (Autortiesību likuma 16. panta trešā daļa). Būvprojekta rasējumu izstrādāšanai izmantotās konstrukcijas un aprēķini neietilpst būvprojekta sastāvā, ja speciālajos būvnoteikumos nav noteikts citādi (Būvprojekta satura un noformēšanas noteikumu 5., 6. punkts).

Tātad – autoram nav pienākuma iesniegt pasūtītājam materiālus, kas izmantoti būvprojekta izstrādes procesā, ja par to nav panākta vienošanās līgumā. Tomēr, ja pasūtītājs vēlas papildus izdrukātajam būvprojektam iegūt vēl kādus materiālus digitālā formātā, tas būtu apspriežams starp līgumslēdzējiem. Būvprojekta autoram nevajadzētu baidīties nodot šos materiālus pasūtītājam (jaunceļamās mājas īpašniekam), jo viņam tāpat nav tiesību izmantot būvprojektu pretēji līgumā noteiktajam.

Šajā situācijā būtu jāskatās uz tiesību normu, kas attiecas uz autoram pasūtītu darbu (Autortiesību likuma 13. pants), un jāatceras, ka būvprojekta autors, radot pasūtītu darbu un nododot to pasūtītājam, vienlaikus nodod tam tiesības izmantot šo darbu tādam nolūkam, kādam tas radīts, un pasūtītājam ir tiesības izmantot būvprojektu, lai uzbūvētu māju, kas vispilnīgāk atbilst viņa vajadzībām un interesēm.

1 Autortiesību likums. Pieņemts: 06.04.2000. Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 148/150 (2059/2061), 27.04.2000., "Ziņotājs", 11, 01.06.2000.

2 Inese Kalnāja Zelča, Ilze Kramiņa (2017). Autortiesības – vai zemūdens akmens būvniecībā? 26. lpp.

3 Būvniecības likums. Pieņemts: 09.07.2013. Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 146 (4952), 30.07.2013.

4 Iveta Lūka. Autortiesību aizsardzības likumu kolīzija ar Būvniecības likumu, iespējamie risinājumi. Latvijas Universitāte. Juridiskā fakultāte. 2016.

5 Ilze Kramiņa, Zanda Zaļuma. Būvniecības tiesības. Biznesa augstskolas “Turība” docētāju kolektīvajā monogrāfijā “Latvijas tiesību sistēma”. 2017. 190. lpp.

6 Vispārīgie būvnoteikumi. Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumi Nr. 500. Pieņemts: 19.08.2014. Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 191 (5251), 26.09.2014.

7 Turpat, 177. lpp.

8 Autortiesību regulējums būvprojektēšanā. Ekonomikas ministrijas skaidrojums. Pieejams: https://lvportals.lv/e-konsultacijas/13775-autortiesibu-regulejums-buvprojektesana-2018

9 Ministru kabineta noteikumi Nr. 281, 2015. gada 9. jūnijā, “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 202-15 "Būvprojekta saturs un noformēšana"". Pieņemts: 09.06.2015. Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 113 (5431), 11.0 6.2015.

10 Inese Kalnāja Zelča, Ilze Kramiņa. Autortiesības – vai zemūdens akmens būvniecībā? 2017. 26. lpp

11 Turpat.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU