Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzskata, ka līdz ar likuma pieņemšanu kamera būtu valdības sadarbības partneris, ar kuru konsultēties par biznesa vides jautājumiem.
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Likumprojektu, kuram ir deviņi panti, ir sagatavojusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas (Tautsaimniecības) komisija. Tajā ir noteikts, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir 1934. gada 21. decembrī nodibinātās LTRK darba turpinātāja, taču šis statuss nedod tai tiesības pretendēt uz 1934. gada 21. decembrī nodibinātās LTRK īpašumiem. Savukārt 9. pantā norādīts, ka piederība pie LTRK ir brīvprātīga, bet 7. pantā noteiktas LTRK attiecības ar valsti:
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka LTRK ir politiski neitrāla uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi – vairāk nekā 2300 uzņēmumi un vairāk nekā 50 uzņēmēju biedrības. Pēc biedru skaita LTRK ir lielākā uzņēmēju organizācija Latvijā.
Kāpēc vajadzīgs īpašs likums?
Likumprojekts par LTRK tiek aktualizēts ik pa laikam kopš 1995. gada. Pirms 23 gadiem augusta beigās likumprojektu "Par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru" Saeimā izskatīšanā iesniedza pieci deputāti. Viens no iesniedzējiem – Raimonds Jonītis – atceras, ka tolaik LTRK vēlējusies uzņemties gandrīz visas tās funkcijas, ko patlaban veic Uzņēmumu reģistrs, kā arī bijis strīds par to, vai visiem uzņēmumiem obligāti ir jāiestājas LTRK un par to jāmaksā sava veida nodoklis. Tāpēc ticis izstrādāts alternatīvs likumprojekts, kas gala rezultātā tā arī nav ticis pieņemts.
Jaunā likumprojekta anotācijā ir uzsvērti vairāki faktori, kāpēc nepieciešams likums par LTRK: gan tāpēc, lai daļēji atjaunotu Latvijas vēsturisko pieredzi, gan arī tāpēc, ka tādējādi tiktu pārņemta vairumā Eiropas valstu ieviestā labā prakse. Anotācijā norādīts, ka, lai pieņemtu Latvijas labklājības izaugsmei atbilstošus lēmumus gan attiecībā uz normatīvajiem tiesību aktiem, gan politikas dokumentiem, ir svarīgi konsultēties ar tautsaimniecības "mugurkaulu" – uzņēmējiem, bet šobrīd LTRK iesaiste balstās nevis uz likuma pamata, bet uz praksē pieņemto. Turklāt ir reizes, kad šo organizāciju nepiesaista tautsaimniecībai būtisku jautājumu sagatavošanā.
Uz jautājumu, vai LTRK varētu būt valdības sociālais partneris, tāpat kā Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LABS), LV portāls saņēma identisku atbildi gan no Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja Romāna Naudiņa, gan no LTRK valdes priekšsēdētāja Jāņa Endziņa. Abi norāda, ka "sociālie partneri risina sociālā dialoga jautājumus (darba devēja un darbinieka attiecības). LTRK būtu kā valdības sadarbības partneris, ar kuru konsultēties par biznesa vides jautājumiem".
Uz jautājumu, kādas valstiskas funkcijas LTRK paredzēts pārņemt, gan R. Naudiņš, gan J. Endziņš skaidro, ka "LTRK varētu sekmēt uzņēmēju pašattīrīšanos, apkopojot informāciju par godprātīgākajiem uzņēmējiem, kā arī, sekojot Eiropas valstu pieredzei, LTRK varētu apkopot paražas".
Nevajag plašāku darba devēju pārstāvniecību
LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns, vaicāts, vai vajadzētu paplašināt valdības sociālo partneru loku, norāda, ka "LBAS sociālais partneris kopš sociālā dialoga izveidošanas Latvijā ir LDDK, ar kuru kopā strādājam Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē (NTSP). Sadarbība notiek visos valstij stratēģiski nozīmīgos jautājumos divpusējā un trīspusējā sociālajā dialogā. Tāpēc diez vai ir nepieciešams veidot plašāku darba devēju pārstāvniecību NTSP, jo daudzi darba devēji ir gan LDDK, gan LTRK biedri un uzņēmēju balss ir pietiekami skaļa un labi pārstāvēta nacionālajā sociālajā dialogā".
E. Baldzēns akcentē, ka "LTRK nepiedalās uzņēmuma, nozares, teritoriālajā un valsts līmeņa sociālajā dialogā, kā arī koplīgumu un ģenerālvienošanās slēgšanā. LBAS jau iepriekš ir sniegusi atzinumu, ka LTRK nav sociālais partneris. LTRK ir valdības sadarbības partneris, arī jautājumā, kas skar eksportu un Latvijas tautsaimniecības un uzņēmumu konkurētspēju".
Plašas tiesības līdzdarboties politikas īstenošanā
LTRK biedri – akciju sabiedrība "Latvijas Finieris" un cementa ražošanas uzņēmums "Cemex" –, lūgti vērtēt šāda likumprojekta tapšanu un vajadzību, no komentāra iespējas atturējās.
Lai gan anotācijā norādīts, ka, sagatavojot likumprojektu, bijušas konsultācijas ar virkni organizāciju, tajā skaitā arī ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā, padomes pārstāve Elva Eglīte apgalvo: "Esam informēti, ka likumprojekta izstrāde notiek jau kopš 1995. gada, un iespējams, ka šajā ilgajā laikposmā ir notikusi kāda konsultācija, iespējams, arī mutiska. Taču kopš 2016. gada nogales, kad Ārvalstu investoru padomē Latvijā ir mainījusies vadība (jauna izpilddirektore), konsultācijas par šo likumprojektu nav notikušas."
Savukārt Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Evita Urpena norāda, ka "LTRK ir nozīmīgs Ekonomikas ministrijas un valdības sadarbības partneris, kas kā uzņēmējus pārstāvoša organizācija aktīvi piedalās un iesaistās dažādu Latvijas ekonomikai nozīmīgu jautājumu risināšanā un normatīvā regulējuma izstrādē. Izvērtējot pastāvošo nevalstisko organizāciju (biedrību) darbības tiesisko regulējumu, secināms, ka jau šobrīd likumdevējs paredzējis sociālajiem partneriem, tostarp LTRK, plašas iespējas un tiesības līdzdarboties politikas īstenošanā. Biedrību un nodibinājumu likums regulē biedrību un nodibinājumu darbības pamatprincipus, organizatorisko struktūru, likvidāciju un reorganizāciju. Savukārt Darba devēju organizāciju un to apvienību likuma mērķis ir noteikt darba devēju organizāciju tiesisko statusu un sistēmu, kā arī tiesības un pienākumus attiecībās ar arodbiedrībām, valsts un pašvaldību institūcijām".
