Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Patlaban ūdens patēriņa skaitītāji dzīvokļa/mājas īpašniekiem jāverificē, t.i., jānosaka to atbilstība jeb jāpārbauda, ne retāk kā reizi četros gados. Iedzīvotāji šo pārbaudi nemaz nepamana, jo uzņēmuma pārstāvis nomaina vienu skaitītāju pret nākamo.
FOTO: Gatis Diedziņš, LETA
Pērnā gada izskaņā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas (Tautsaimniecības) komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš sociālajos tīklos pauda uzskatu, ka ūdens skaitītāju verifikācijas termiņš varētu būt ilgāks – nevis četri gadi kā pašlaik, bet astoņi, pieļaujot, ka "kāds to ir lobējis valsts līmenī un tagad berzē rokas, ka ik pēc četriem gadiem visa valsts maina skaitītājus. Manuprāt, ja skaitītājs pilda savas funkcijas, termiņš varēja būt vismaz astoņi gadi vai vairāk".
Februāra nogalē iniciatīvu par termiņa pagarināšanu izskatīja Tautsaimniecības komisijā, kur par šādu iespēju deputāti diskutēja ar atbildīgo – Ekonomikas – ministriju. R. Naudiņa viedoklim piekrita gan deputāts Anrijs Matīss, gan Inesis Boiķis, kā piemēru minot, ka sadzīvē lietotos gāzes skaitītājus verificē un to apmaksā privāts gāzes uzņēmums.
"Ja viens zog gāzi, pārējiem mājas iedzīvotājiem nav par to jāmaksā. Bet, ja tas notiek ar ūdeni, pārējiem "uz galviņām" tie jāsamaksā kā zudumi. Vai tiešām šo jautājumu nevar vienreiz atrisināt? Risinājumu, lūdzu!" ministriju mudināja A. Matīss, pieļaujot, ka nākamreiz uz komisijas sēdi tiks aicināti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji, jo, lai ūdens patēriņa skaitītājus ūdens piegādātājs mainītu par saviem līdzekļiem, ir nepieciešams grozīt Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumu.
Atšķirīgs viedoklis bija vien deputātam Ingmāram Līdakam, kurš norādīja uz dažādo ūdens kvalitāti, tā ietekmi uz patēriņa skaitītāja kvalitāti un rosināja, ka konkrētus termiņus skaitītāju verificēšanai varētu noteikt paši ūdenssaimniecības uzņēmumi.
Verifikācija jābalsta faktos
"Ekonomikas ministrija (EM) uzskata, ka svarīgi skaitītāju verifikācijas termiņa noteikšanā balstīties nevis pieņēmumos, bet gan zinātniskos, tehniskos un praktiskos faktos un argumentos, jo šis jautājums skar tieši patērētāju intereses, proti, visus ūdens skaitītāju lietotājus. Nevar tikt pieļauta situācija, ka norēķini par patērēto ūdeni būtu pamatoti ar nekorektiem mērījumiem," deputātiem skaidroja EM Iekšējā tirgus departamenta Atbilstības novērtēšanas nodaļas vadītāja vietnieks Valdis Lipskis.
Ministrija patlaban turpina vākt nepieciešamo informāciju, lai identificētu iespējas pārskatīt ūdens skaitītāju verifikācijas periodiskumu. Pēc nepieciešamās informācijas iegūšanas un izpētes tiks vērtētas šādas izmaiņas ūdens skaitītāju verifikācijas jautājumā:
V. Lipskis pieļāva, ka verifikācijas periodiskumu varētu pagarināt jauno tehnoloģiju ūdens patēriņa skaitītājiem, piemēram, ultraskaņas un elektromagnētiskajiem. A. Matīss minēja, ka jaunā veida skaitītāji ir piecreiz dārgāki nekā pašreizējie. "Jūs gribat, lai tantiņa par verifikāciju maksā krietni dārgāk – nevis 20, bet 100 eiro?" neizpratnē bija deputāts.
Komisijā aktualizējās jautājums, kāpēc nevarētu ieviest attālināto ūdens patēriņa rādījumu nolasīšanu, kā tas ir ar elektrības skaitītājiem. V. Lipskis deputātiem skaidroja, ka šāds priekšlikums pirms kāda laika tika iesniegts Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma izskatīšanas gaitā, taču neguva atbalstu.
Jāmaina likums
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Ūdenssaimniecības un atkritumu apglabāšanas pakalpojumu departamenta direktore Agnese Kozlovska piekrita deputātiem, ka varētu samazināt ūdens patēriņa skaitītāju verifikācijas termiņu, jo tas mājā attiektos arī uz ūdens ievades skaitītāju, kura uzstādīšana tiek iekļauta tarifā lietotājiem. Bet šādā gadījumā būtu jāmaina Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, jo ir noteikts, ka ūdens piegādes uzņēmuma piederības robeža beidzas pie caurules ievada ēkā.
"Ja viens zog gāzi, pārējiem mājas iedzīvotājiem nav par to jāmaksā. Bet, ja tas notiek ar ūdeni, pārējiem “uz galviņām” tas jāsamaksā kā zudumi. Vai tiešām šo jautājumu nevar vienreiz atrisināt? Risinājumu, lūdzu!"
Taču EM uzskata, ka ūdens skaitītāju verifikācijas nodošana ūdens pakalpojumu sniedzēju pārziņā veidos lielas neskaidrības verifikācijas jautājumā, kā rezultātā var izveidoties patērētājiem nelabvēlīga situācija, kā arī tiks ievērojami apgrūtināta ūdens skaitītāju tirgus uzraudzība. V. Lipskis pieļāva, ka var būt pat tā, ka ūdens skaitītāju verifikācijas termiņš tiek noteikts, balstoties uz finansiālo aspektu, nevis ūdens skaitītāju ietekmējošiem faktoriem.
Vēstule valdībai
Kad deputāti bija uzklausījuši Ekonomikas ministrijas viedokli un pauduši par to neapmierinātību, norādot, ka tā, viņuprāt, nav spējīga piedāvāt konkrētus risinājumus, lai cilvēkiem nebūtu tik bieži un par saviem līdzekļiem jāmaina (jāverificē) ūdens skaitītāji, deputāti nolēma nosūtīt vēstuli Ministru kabinetam. Tajā tiek lūgts ūdens patēriņa skaitītāja verificēšanas termiņu noteikt – ne biežāk kā reizi sešos gados.
Ko saka eksperts?
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierekonomikas un vadības fakultātes Kvalitātes tehnoloģiju katedras asociētais profesors Jānis Miķelsons LV portālam norāda, ka "būtu nepareizi, ja ūdens skaitītāju verificēšanu, kuru šobrīd veic trešā, neatkarīgā, puse – akreditēta inspicēšanas institūcija, turpmāk veiktu pirmā puse – ūdens piegādes organizācija, jo tas ir pretrunā ar atbilstības novērtēšanas principiem reglamentētajā jomā un šādas verifikācijas tiesīgumu var apšaubīt otrā puse – patērētājs".
Viņš iesaka verificēšanas termiņus aukstā un karstā ūdens patēriņa skaitītājiem daudzdzīvokļu māju dzīvokļos pagarināt līdz pieciem gadiem, ja tie būtu iegādāti pēc 2009. gada 30. marta, atbilstu Eiropas Savienības direktīvai 2004/24/EK vai 2014/32/ES un Ministru kabineta 2006. gada 22. augusta noteikumiem Nr. 664 "Noteikumi par metroloģiskajām prasībām ūdens patēriņa skaitītājiem" un būtu marķēti ar CE zīmi un metroloģisko papildmarķējumu.
Savukārt dzīvokļu skaitītājiem, kas ir sasaistīti ar attālinātas nolasīšanas iekārtu, atbilst MK noteikumiem Nr. 664 un darbojas vienotā datu nolasīšanas sistēmā, ja par iegūtajiem datiem tiek veikta statistiskā kontrole, verificēšanas termiņus varētu atcelt vispār.
Vecā tipa skaitītājiem, kas iegādāti pirms 2009. gada 30. marta, verificēšanas termiņus J. Miķelsons iesaka nemainīt vai pat samazināt līdz diviem gadiem, jo laika gaitā skaitītājos rodas nosēdumi, kas pasliktina to darbības precizitāti. Lai gūtu skaidru priekšstatu par veco skaitītāju darbības ilgtspējību, būtu jāveic papildu pētījumi.
Ūdens skaitītāju verificēšanas termiņu noteikšanu viņš iesaka izvērtēt atsevišķi pa jomām – piemēram, dzīvokļu skaitītāji, komercskaitītāji, skaitītāji vieglajā rūpniecībā u. tml.
Atbalsta skaitītāju piederības maiņu
Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis par verifikācijas pagarināšanu laiku LV portālam nesniedza vienkāršu atbildi, norādot uz maģistrālo cauruļvadu ilgo kalpošanas laiku. "Ja svešķermeņi ūdens skaitītājā nenonāk, tas var nokalpot sešus, septiņus un pat astoņus gadus. Pašreizējā kārtība – pārbaude reizi četros gados – man šķiet pieņemamāka."
"Atsaukties uz ūdens kvalitātes uzlabošanos, kura automātiski pagarinātu ūdens skaitītāju lietošanas/derīguma termiņu, tik vienkārši vis nevarēs, jo šobrīd nav pietiekamas datu analīzes par ūdens kvalitātes uzlabojumiem visā Latvijas teritorijā."
Taču atbalstoši apsaimniekotāju pārstāvis vērtēja māju iekšējo tīklu un skaitītāju piederības maiņu: "Tas izbeigtu mūžīgo strīdu starp dzīvokļa īpašniekiem un pārvaldniekiem par ūdens patēriņa tā saucamo tehnisko starpību. Tas atrisinātu arī skaitītāju verifikācijas jautājumu saistībā ar piemaisījumiem, kā arī izslēgtu atsevišķu dzīvokļu īpašnieku ļaunprātīgu darbību, ietekmējot skaitītāja rādījumus, zogot."
Verificē atkārtoti
Pēc EM teiktā, ūdens skaitītāju verificēšanu Latvijā veic astoņas akreditētas institūcijas. Viena no tām ir SIA "Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs". Uz LV portāla jautājumu, cik ūdens skaitītāju gadā tiek pārbaudīts un cik no tiem izrādās brāķis, valdes locekle Iveta Blaua konkrētus skaitļus nenosauca, vien uzsvēra, ka "atsaukties uz ūdens kvalitātes uzlabošanos, kura automātiski pagarinātu ūdens skaitītāju lietošanas/derīguma termiņu, tik vienkārši vis nevarēs, jo šobrīd nav pietiekamas datu analīzes par ūdens kvalitātes uzlabojumiem visā Latvijas teritorijā un ūdens kvalitātes ietekmi uz ūdens patēriņa skaitītāja lietderīgo lietošanas termiņu".
Ūdens skaitītāju verificēšanas periodiskums noteikts MK noteikumos Nr. 40 "Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu" pielikuma 4.4. punktā, un to veic atbilstoši MK noteikumiem Nr. 981 "Noteikumi par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm". Verificēšana ir procedūra, ar kuru tiek nodrošināta un deklarēta atbilstība.
