AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
23. janvārī, 2018
RUBRIKA: Infografika
TĒMA: E-vide
2
2

E-veselība Latvijā

E-veselībai krusts netiks pārvilkts, neraugoties uz kritiku par sistēmas vainām, kuras uzrādās kā novēlota vai neprecīza diagnoze ielaistai slimībai. Taču tāpēc vien arī pacientam neļauj mirt, ja kāds, ap viņu ņemoties, sākotnēji pieļāvis rupjas kļūdas. E-darbnespējas lapu un e-recepšu izrakstīšanā ārstiem joprojām esot problēmas, bet tās visas tiek risinātas.
īsumā
  • No 2018. gada 1. janvāra E-veselības sistēmas lietošana ir obligāta, izrakstot darbnespējas lapas un  valsts kompensējamās zāles. Ārsts var izrakstīt e-recepti arī citiem medikamentiem.
  • Ja tehnisku iemeslu dēļ darbnespējas lapu veselības informācijas sistēmā nav iespējams reģistrēt darbnespējas perioda pirmajā dienā, to reģistrē ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā.
  • Saskaņā ar normatīvajiem aktiem diagnoze darbnespējas lapā netiks norādīta ar šā gada 1. martu. Taču arī pašreiz diagnozi var redzēt tikai ārsts, kurš to darbnespējas lapā ir jau norādījis, un pats pacients.

LV portāls skaidrojumā "E-recepte kompensējamām un citām zālēm" jau rakstīja, ka no šā gada 1. janvāra elektroniski obligāti jāizraksta darbnespējas lapas un receptes valsts kompensējamiem medikamentiem.

Šomēnes ir veikti uzlabojumi e-veselības infrastruktūrā, tostarp receptes moduļa un klasifikatora ātrdarbībai, tādējādi ir uzlabojies medikamentu/aktīvo vielu atlases un citu darbību ātrums, – Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, deputātiem kārtējo reizi uzklausot informāciju par e-veselību, stāstīja Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktora vietniece Linda Freimane.

Problēmu gadījumos lietotājiem (ārstam, farmaceitam, jebkuram iedzīvotājam) ir iespēja sazināties ar NVD atbalsta dienestu, kuram šomēnes ir piesaistīti papildu speciālisti. Decembrī atbalsta dienests saņēmis 3000 zvanu, šomēnes zvanu centrā tiek saņemti 500–520 zvani katru dienu. Vidējais gaidīšanas laiks līdz atbildes saņemšanai ir samazinājies līdz pusminūtei.

Sistēma tiek monitorēta, un pilnveidojumi būs arī turpmāk, tostarp ar mērķi uzlabot piegādāto datu kvalitāti. Tie taps sadarbībā ar Veselības inspekciju, Zāļu valsts aģentūru, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un citām datu apmaiņā iesaistītajām pusēm.

Ja izraksta e-receptes kompensējamām zālēm, raksta arī parastajām

Pašreiz elektroniski obligāti jāizraksta receptes kompensējamām zālēm, par kurām pilnā vai daļējā apmērā izdevumus sedz valsts.

Komisijas sēdē izskanēja jautājums, cik ilgi papīra recepte cirkulēs paralēli e-receptei, vai un kad paredzēts no papīra receptes atteikties.

Kā informēja L. Freimane, tāds termiņš nav noteikts. Pašreizējā prakse liecina, ka ārsti, kuri elektroniski izraksta recepti kompensējamiem medikamentiem, elektroniski izraksta arī parasto (zilo) recepti. Iespējams, ar laiku tiks pāriets arī uz parasto recepšu izrakstīšanu tikai elektroniskā formā.

Janvārī divu nedēļu laikā ir izrakstīts gandrīz tikpat daudz e-recepšu, cik bijis izrakstīts kopš e-veselības sistēmas darbības uzsākšanas (2016. gada 12. septembra). E-veselības sistēmā jau ir gandrīz 3900 ārstu, kas vismaz vienu reizi ir izrakstījuši kādu no e-receptēm. Piemēram, no 7. līdz 14. janvārim izrakstīti gandrīz 200 tūkstoši e-recepšu.

Ja ir tehniskas problēmas e-receptes izrakstīšanā, ārstam ir tiesības to izrakstīt papīra formā. Pēc NVD datiem,  no 7. līdz 14. janvārim ir bijuši 21 347 gadījumi, kad recepte elektronizēta aptiekā.

Komisijā kā problēma tika minēts tas, ka, izrakstot e-recepti, neesot iespējams norādīt zāļu aktīvo vielu, bet tikai konkrētu zāļu nosaukumu, kas liekot domāt par atsevišķu farmācijas uzņēmumu lobēšanu.

Tas nav tiesa. Kā skaidroja L. Freimane, tad, kad tiek uzrakstīta aktīvā viela, ir nepieciešams norādīt arī konkrēto stiprumu un zāļu formu. Līdz ar to var izrakstīt kompensējamās receptes, par pamatu ņemot aktīvo vielu.

E-darbnespējas lapa – ērtība pabalsta pieprasītājam

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), kopš radīta iespēja izrakstīt darbnespējas lapas elektroniski, radināja iedzīvotājus lietot arī viņu e-pakalpojumu – slimības vai maternitātes pabalstu pieprasīt elektroniski. VSAA mājaslapā ir informācija, kā pieprasīt pabalstu.

Ārsti joprojām norāda uz e-darbnespējas lapu izrakstīšanas problēmām. Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs stāstīja: slimnīcā ir grūtības sajūgt slimības lapu ar to, ko ir izdevis ģimenes ārsts pirms tam, jo sistēma neatrod iepriekšējo lapu, tas pats ir arī ar lapas noslēgšanu. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide dalījās ar savu pieredzi, kad 12. janvārī nav varējusi noslēgt darbnespējas lapas. Un neesot saprotams, ko darīt, ja darbnespējas lapas tehniski vai citu iemeslu dēļ nevar noslēgt.

Kā skaidroja L. Freimane, ja darbnespējas lapu kādā brīdī nevar izrakstīt, darbības ir jāveic sistēmā, tiklīdz tā ir atsākusi darbu noteiktajā piecu dienu laikā. Papīra formā darbnespējas lapas izsniegt nav atļauts.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 152 nosaka: ja tehnisku iemeslu dēļ darbnespējas lapu veselības informācijas sistēmā nav iespējams reģistrēt darbnespējas perioda pirmajā dienā, par kuru izsniegta darbnespējas lapa, to reģistrē ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā.

Pēc NVD datiem, no 7. janvāra līdz 14. janvārim tika atvērta 22 301 e-darbnespējas lapa.

Savukārt Latvijas Ārstu biedrības viceprezidente Ilze Aizsilniece e-veselības ieviesējiem pārmeta, ka jau pirms diviem gadiem lūgts izņemt no darbnespējas lapas diagnozes kodu, jo ir norādīta cilvēka saslimšana un tā brīvi pieejama jebkuram, kas ir pretrunā ar Latvijas likumiem.

Diagnoze no darbnespējas lapas tiks izņemta ar šā gada 1. martu, kā paredz normatīvie akti, skaidroja L. Freimane. Taču arī pašreiz diagnozi var redzēt tikai ārsts, kurš to darbnespējas lapā ir jau norādījis, un pats pacients. Nekad un nevienā brīdī diagnoze nav bijusi redzama citiem, tātad arī darba devējiem.

E-veselībai jāsasniedz mērķi

Atkāpšanās no e-veselības sistēmas nebūs un tai jābūt ieviestai, komisijā uzsvēra deputāts Andris Bērziņš. Tā ir viena no lietām, kas palīdzēs vieglāk strādāt, un tai ir jāpalīdz strādāt. Saistībā ar resursiem, kas tiks ieguldīti veselības aprūpē, ir jābūt skaidrībā, kur nauda aiziet, e-veselības sistēma arī varētu palīdzēt ekonomēt līdzekļus.

Sociālo un darba lietu komisijā nolēma ar Publisko izdevumu un revīzijas komisiju organizēt kopsēdi par amatpersonu atbildību e-veselības ieviešanas gaitā. Veselības ministrijai būs arī jāsagatavo informācija par e-veselības sistēmas drošību.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS