Vecā gada izskaņā, 31. decembrī, klajā nāca 2017. gada oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" laidiens ar tiesību aktu publikācijām. Tajā izsludināti 5 likumi, tajā skaitā Veselības aprūpes finansēšanas likums.
Līdz ar to ir noslēgts to tiesību aktu saraksts, kas stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī. Ja pagājušajā gadā spēkā stājās 165 tiesību akti, tad šogad to būs vēl vairāk – 173!
Visi likumi u. c. tiesību akti, kas stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī, apkopoti vietnē Likumi.lv, un jau ar pirmo jaunā gada datumu tie ir pieejami aktuālajā redakcijā.
Jaunā regulējuma skaidrojumi – LV portālā
Savukārt LV portālā ir pieejami skaidrojumi par jaunajiem tiesību aktiem un to izmaiņām.
LV portāls piedāvā skaidrojumu apkopojumu par svarīgākajām likumu izmaiņām, sākot ar 2018. gada 1. janvāri.
Izmaiņas sociālajā jomā 2018. gadā
Minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros būs 430 eiro. Tāpat šogad pārrēķinās pensijas, kuras piešķirtas vai pārrēķinātas 2012., 2013., 2014. un 2015. gadā. Šajā gadā paredzēts arī plašāks sociālais atbalsts – lielāki pabalsti audžuģimenēm, piemaksa pie ģimenes pabalsta, ja ģimenē ir 2 un vairāk bērnu.
Visas izmaiņas skaidrojumā!
Pabalstu aprēķinam vidējās iemaksu algas noteikšanas kārtība vēl nemainīsies
Maternitātes, paternitātes, vecāku un slimības pabalstu aprēķināšanas kārtība nemainīsies, jo no likuma ir izslēgtas normas, kas šiem apdrošināšanas gadījumiem no 2018. gada paredzēja mainīt vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas kārtību, ja sociāli apdrošinātai personai darbā ienākumu nav bijis, jo viņa atradusies, piemēram, bērna kopšanas atvaļinājumā vai slimojusi.
Alimenti jeb uzturlīdzekļi 2018. gadā. Apmērs un kriminālatbildība
Uzturlīdzekļu jomā nākamgad gaidāmas vairākas izmaiņas, kas ne tikai ietekmē valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru un uzturlīdzekļu izmaksu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, bet arī paredz pastiprināt cīņu pret negodprātīgiem vecākiem. Grozījumi Krimināllikumā, kas stājas spēkā 1. janvārī, paplašina kriminālatbildības pamatu uzturlīdzekļu nemaksātājiem.
Skaidrojums ar informācijas vizualizāciju infografikas veidā.
Jauns sociālais atbalsts radošām personām
No nākamā gada jauns atbalsta veids paredzēts radošām personām situācijā, kad netiek gūti ienākumi, vai slimības gadījumā, kā arī palīdzība pensijas vecumā ārstniecības un komunālo maksājumu daļējai segšanai.
No autoratlīdzības būs 5% iemaksas pensijai
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no nākamā gada būs jāveic arī autordarba pasūtītājam no saviem līdzekļiem. Izmaksātājs autoratlīdzības saņēmēja pensijas apdrošināšanai pārskaitīs iemaksas 5% apmērā no autoratlīdzības līguma summas.
Uzlabos veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību 2018. gadā
Lai uzlabotu veselības aprūpes sistēmas pieejamību, kvalitāti un izmaksu lietderību, veselības aprūpes budžets 2018. gadā pārsniegs vienu miljardu eiro.
"2017. gadā spēkā stājās 165 tiesību akti, bet šogad to būs vēl vairāk – 173."
Kādām veselības jomām un cik liels finansējums piešķirts, lasiet skaidrojumā, kurā pieejama arī uzskatāma infografika.
Tāpat ar 2018. gadu beidzies pārejas periods diviem e-veselības pakalpojumiem. No šī gada 1. janvāra darbnespējas lapas un receptes valsts kompensējamiem medikamentiem pacienti saņems elektroniskā veidā.
Vairāk LV portāla skaidrojumā!
Jauns GMI un papildu noteikumi trūcīgā statusa noteikšanai
Sākot ar šo gadu, garantētais minimālā ienākuma līmenis palielināts par 3,20 eiro. Precizēta trūcīgā statusa noteikšana, lai sociālajam dienestam būtu informācija par personas un ģimenes patiesajiem ienākumiem un materiālo stāvokli, tostarp tiks pievērsta uzmanība ienākumiem no saimnieciskās darbības.
Būtiskākās izmaiņas pēc nodokļu reformas
Ar 2018. gada 1. janvāri vairākas būtiskas izmaiņas skars darba ņēmējus. Galvenās izmaiņas darba ņēmēju gadījumā attiecas uz minimālās darba algas paaugstināšanu, kā arī to, kā tiks aprēķināti algas nodokļi – iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, un uz iespējām atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem.
Nākamgad mainās arī nodokļa likme un deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas termiņš. Ja darījumi ar kapitāla aktīviem būs uzsākti, bet nebūs pabeigti līdz 2017. gada 31. decembrim, ienākumam no kapitāla pieauguma saglabāsies līdzšinējā nodokļa likme – 15% apmērā.
Vairākas būtiskas izmaiņas skars arī saimnieciskās darbības veicējus (pašnodarbinātās personas), tostarp arī zemnieku saimniecības īpašniekus un individuālos komersantus. Lielai daļai saimnieciskās darbības veicēju nākamgad no ienākumiem būs jāmaksā mazāks nodoklis, jo ir ieviesta progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme.
Vairāk lasiet skaidrojumā!
Tāpat paredzēta jauna uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtība. Turpmāk UIN likme būs 20%, taču tā būs jāmaksā tikai no tās peļņas daļas, kas tiks sadalīta vai izmaksāta dividendēs vai arī izlietota tādiem mērķiem, kas tieši nav saistīti ar uzņēmējdarbības attīstību, savukārt reinvestētajai peļņai UIN vairs netiks piemērots.
Mikrouzņēmumu nodokļa izmaiņas no 2018. gada
Nodokļu reforma ar 2018. gada 1. janvāri paredz būtiskas izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Maksimālais MUN maksātājam noteiktais apgrozījuma ierobežojums samazināts no 100 000 eiro uz 40 000 eiro, kā arī nevarēs reģistrēt darbinieku, kurš jau strādā pie kāda cita mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja. Šis gads vēl ir pārejas periods.
Tiesnešiem – algas pielikums
Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredz, ka tiesnešu algas 2018. gadā pieaugs vairāk nekā par 300 eiro (pirms nodokļu nomaksas).
Ieguvums no OIK maksājumu izmaiņām – pāris eiro mēnesī
No 1. janvāra, kad obligātās iepirkuma komponentes maksājums tiks dalīts divās daļās – pēc elektroenerģijas patēriņa un pēc pieprasītās pieslēguma jaudas, rēķins par elektroenerģiju nemainīsies vai samazināsies aptuveni divām trešdaļām mājsaimniecību. Mājsaimniecības, kas efektīvi izmantos pieslēguma jaudu, ietaupīs pāris eiro mēnesī, kamēr tās, kas to darīs mazāk efektīvi un tērēs salīdzinoši maz elektrības, maksās vairāk.
Nodrošinās sistemātisku valsts atbalstu sakrālā mantojuma saglabāšanai
Ar 1. janvāri stājas spēkā jauns likums ar mērķi nodrošināt Latvijas nozīmīgākā sakrālā mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm, radot stabilu valsts finansiālā atbalsta sistēmu. Tas kalpos kā ietvars pakāpeniskai un plānveidīgai Latvijas sakrālā mantojuma – 357 valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauto dievnamu un to reliģisko rituālu priekšmetu – sakārtošanai un saglabāšanai.
