Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pašvaldības, kuru īpašumā ir neapbūvēta lauksaimniecības zeme, to varēs nodot nomā ar izpirkuma tiesībām uz laiku līdz 12 gadiem fiziskām personām, kurām nepieder lauksaimniecības zeme.
FOTO: Evija Trifanova, LETA
Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 741 "Noteikumi par lauksaimniecības zemes nomu ar izpirkuma tiesībām" ir izstrādāti, ievērojot Saeimā 2017. gada 18. maijā pieņemtā likuma "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" 36.1 panta astotajā daļā MK doto uzdevumu noteikt iesniedzamos dokumentus, nomas līguma ar izpirkuma tiesībām nosacījumus, noslēgšanas un izbeigšanas kārtību.
Jaunās zemes nomas iespējas radīs pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību, jo nodrošinās zemes ilgtspējīgu saglabāšanu, izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā un arī veicinās Latvijas tautsaimniecības attīstību un lauku reģionu apdzīvotības saglabāšanu, norādīts noteikumu projekta anotācijā.
Visvairāk lauksaimniecības zemes – Latgalē
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe gan atzīst, ka noteikumi, kuri tapuši pēc LPS iniciatīvas, pieņemti sen par vēlu: "Mēs ilgi cīnījāmies, un beidzot ir atrasts kompromiss ar politiķiem." Taču viņa cer, ka būs gan pašvaldības, kas iznomās zemi, gan arī ģimenes, kas vēlēsies strādāt un dzīvot laukos.
LPS padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča doto iespēju vērtē "kā lauku attīstības instrumentu, kas palīdzētu laukiem palikt apdzīvotiem, un cilvēki nesteigtos pamest lauku apvidu. Tas ir arī instruments, lai radītu nodarbinātību un iespēju personai sevi nodrošināt".
"Lai gan jebkura zemes gabala aktīva apsaimniekošana primāri ir saimnieciska rīcība, tā vienlaikus nodrošina arī Latvijas lauku sakārtotību un estētisko skatu."
Prognoze, cik daudz zemes pašvaldības varētu iznomāt, LPS nav apkopota, bet pēdējo gadu iniciatīvas liecina, ka arvien vairāk cilvēku, tostarp lauku dzīvesstila piekritēju, vēlas dzīvot laukos un nodarboties ar lauksaimniecisko darbību, uzsver K. Kinča.
Valsts zemes dienesta informācija liecina, ka visvairāk lauksaimniecībā izmantojamo zemes platību ir Latgales puses pašvaldībām. Piemēram, Daugavpils novadā – 5400 hektāri (ha), Krāslavas novadā – 4235 ha, Rēzeknes novadā – 6841 ha, Dagdas novadā – 2680 ha, Ilūkstes novadā – 2733 ha.
Nebija tiesiskā regulējuma
Līdz šim nebija tiesiskā regulējuma, kas noteiktu kārtību, kādā fiziskās personas, kurām nepieder lauksaimniecības zeme, var pretendēt uz pašvaldību piedāvāto lauksaimniecības zemi ar izpirkuma tiesībām.
Likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 36.1 pants paredz, ka no 2018. gada 1. janvāra pašvaldības, kuru īpašumā ir neapbūvēta lauksaimniecības zeme, to var nodot nomā ar izpirkuma tiesībām uz laiku līdz 12 gadiem fiziskām personām, kurām nepieder lauksaimniecības zeme.
Nomas maksa noteikta 4,5% no zemes kadastrālās vērtības, informē Zemkopības ministrija.
Rīkos izsoli
Informācija par pašvaldības piedāvāto lauksaimniecības zemi nomai ar izpirkuma tiesībām tiks publicēta pašvaldības tīmekļvietnē. Tajā norādīs zemes platību un iznomāšanas termiņu, izpirkuma cenu, pretendentu pieteikšanās termiņu, kas nevarēs būt īsāks par 15 darbdienām no paziņojuma publicēšanas dienas. Būs pievienots arī nomas līguma projekts.
Ja uz vienas un tās pašas lauksaimniecības zemes nomu būs pieteikušies vairāki pretendenti, pašvaldība rīkos izlozi.
Lai pārliecinātos, ka lauksaimniecības zemes nomas tiesību pretendents nomājamajā teritorijā nodrošinās lauksaimniecības zemes turpmāku apsaimniekošanu un izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā, pretendentam iesniegumā jāapliecina, ka gada laikā pēc nomas līguma noslēgšanas tiks uzsākta zemes izmantošana lauksaimnieciskajā darbībā. Ja tas tā nebūs noticis, pašvaldība izbeigs nomas attiecības.
Tiesības zemi izpirkt
Sākot ar nomas līguma ceturto gadu, nomniekam būs tiesības nomāto lauksaimniecības zemi izpirkt, ja viņam nav nomas maksas parāda un īpašumā nav arī lauksaimniecības zemes, kas iegūta uz nomas ar izpirkuma tiesībām pamata. Samaksātā nomas maksa tiks ieskaitīta izpirkuma cenā.
Nomātās lauksaimniecības zemes izpirkuma brīdī nomniekam jāatbilst likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" noteiktajiem nosacījumiem tām personām, kuras var iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi.
"Arvien vairāk cilvēku, tostarp lauku dzīvesstila piekritēju, vēlas dzīvot laukos un nodarboties ar lauksaimniecisko darbību."
Ja nomas termiņa laikā, kas maksimāli ir 12 gadi, nomnieks neizmantos zemes izpirkuma tiesības, līgums beigsies. Tas beigsies arī tad, ja zeme tiks izpirkta, ja tiks veikta neatļauta būvniecība uz nomājamās lauksaimniecības zemes, nomas laikā zemi pārtrauks izmantot lauksaimnieciskajā darbībā vai ja zeme tiks nodota apakšnomā.
Lai uzlabotu nomājamās lauksaimniecības zemes vērtību un ražošanas atdevi, nomniekam ar pašvaldības piekrišanu būs tiesības īstenot dažādus īpašuma uzlabošanas pasākumus (zemes meliorāciju, skābās augsnes pamatkaļķošanu, ceļu atjaunošanu, inženierkomunikāciju ierīkošanu u. c.). Ja nomnieks nomas līguma darbības laikā īstenos šādus pasākumus un neizmantos zemes izpirkuma tiesības, saskaņā ar Civillikumu viņš varēs prasīt atlīdzināt ieguldījumus.
Zemes fonds
Patlaban arī akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" pārvaldītais Latvijas zemes fonds pērk, pārdod un iznomā lauksaimniecības zemi, tostarp ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām pārdevējam, ar mērķi sekmēt lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un izmantošanu lauksaimnieciskajā apritē.
Zemes fonda vadītāja Ina Alksne, komentējot MK noteikumus par lauksaimniecības zemes nomu ar izpirkuma tiesībām, bilst, ka "zemniekiem zemi vajag. Pieprasījums ir liels. Tāpēc jebkura iniciatīva, kas paplašina zemes pieejamību zemniekiem, ir apsveicama. Lai gan jebkura zemes gabala aktīva apsaimniekošana primāri ir saimnieciska rīcība, tā vienlaikus nodrošina arī Latvijas lauku sakārtotību un estētisko skatu".
Zemes fonds strādā kopš 2015. gada 1. jūlija. Pēc šī gada 20. decembra datiem, fonda īpašumā ir 4100 hektāru zemes (248 īpašumi), kas iegādāta ar mērķi to saglabāt un atgriezt lauksaimnieciskajā ražošanā, tai skaitā septiņi īpašumi – ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām pārdevējam. Reversās nomas pakalpojumu (īpašumu iegādi ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām pārdevējam) fonds piedāvā kopš šī gada novembra. Īpašumu iegādē kopš fonda darbības sākuma ieguldīti 10,7 miljoni eiro.
Šogad Latvijas zemes fonds iegādājies 137 jaunus īpašumus gandrīz 2100 hektāru platībā, to iegādē ieguldot sešus miljonus eiro. Salīdzinot ar 2016. gadu, darījumu skaits ir pieaudzis par 85%, savukārt iegādāto platību apjoms – par 38%.
