AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
29. decembrī, 2017
Lasīšanai: 11 minūtes
4
1
4
1

Jauns GMI un papildu noteikumi trūcīgā statusa noteikšanai

LV portāla infografika

No nākamā gada garantētais minimālā ienākuma līmenis palielināts par 3,20 eiro. Precizēta trūcīgā statusa noteikšana, lai sociālajam dienestam būtu informācija par personas un ģimenes patiesajiem ienākumiem un materiālo stāvokli, tostarp tiks pievērsta uzmanība ienākumiem no saimnieciskās darbības.
īsumā
  • GMI līmenis 2018. gadā būs 53 eiro. Pašvaldība var noteikt augstāku GMI līmeni.
  • Papildināta iztikas līdzekļu deklarācija, kas jāaizpilda, vēršoties pašvaldības sociālajā dienestā trūcīgā statusa iegūšanai, tostarp jānorāda ienākumi ne tikai no darba, bet arī no saimnieciskās darbības un neregulāra rakstura ienākumi.
  • Jaunie ienākumu deklarēšanas noteikumi pašvaldību sociālajiem dienestiem ļaus precīzāk novērtēt pabalsta pieprasītāju patiesos ienākumus un materiālo stāvokli.
  • Trūcīgas ģimenes (personas) statusu nepiešķir, ja persona vai kāds no ģimenes locekļiem sešu mēnešu periodā ir uzdāvinājis savu nekustamo īpašumu citai personai.
  • Pašvaldībām turpmāk būs rīcības brīvība noteikt vai nenoteikt ikmēneša kredītmaksājuma apmēru, par kuru pašvaldības sociālais dienests samazina ienākumu summu, aprēķinot vidējos ienākumus.

No 2018. gada 1. janvāra būs spēkā izmaiņas trijos Ministru kabineta noteikumos, kas izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu.

GMI – 53 eiro

Šomēnes valdība pieņēma grozījumu Ministru kabineta noteikumos Nr. 913 par garantēto minimālo ienākuma (GMI) līmeni. Pašreizējā GMI līmeņa summa 49,80 eiro par dažiem eiro palielināta un būs 53 eiro. GMI līmenis nebija mainīts kopš 2013. gada.

Pašvaldības var noteikt lielāku GMI līmeni. Atbilstoši noteikumu 3. punktā noteiktajam pašvaldības dome ir tiesīga noteikt citu GMI līmeni dažādām iedzīvotāju grupām robežās no 49,80 (nākamgad no 53 eiro) līdz 128,06 eiro personai mēnesī. Kā norādīts grozījumu anotācijā, šo iespēju 2016. gadā bija izmantojušas piecas republikas pilsētas, nosakot paaugstinātu GMI līmeni personām ar invaliditāti un pensijas vecuma personām no 57 eiro līdz 128 eiro, un 18 novadu pašvaldības, nosakot GMI līmeni šīm personu grupām no 50 eiro līdz 128 eiro.

GMI pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp MK vai pašvaldības noteikto GMI līmeni katram ģimenes loceklim un trūcīgas ģimenes (personas) kopējiem ienākumiem atbilstoši MK noteikumu Nr. 550 formulai.

Arī noteikumos Nr. 550 ir veikti grozījumi, kas nosaka, ka pašvaldības sociālā dienesta piešķirtais GMI pabalsts, kas aprēķināts atbilstoši iepriekšējam GMI līmenim, ir spēkā līdz noteiktā termiņa beigām, ja nav mainījušies citi apstākļi, kas bija par pamatu sociālās palīdzības sniegšanai.

Trūcīgā statusa noteikšana

Ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 eiro. Šis nosacījums nav mainīts.

Taču ir citas izmaiņas, ko paredz šogad 20. jūnijā pieņemtie grozījumi MK noteikumos Nr. 299 par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu.

Lai mazinātu atšķirības pašvaldību starpā un pilnveidotu sociālo atbalstu, noteikti precīzāki kritēriji trūcīgā statusa piešķiršanai attiecībā uz kustamo un nekustamo īpašumu, kas var piederēt personai, ja tā pretendē uz trūcīgā statusu. Iztikas līdzekļu deklarācija, kas jāaizpilda, vēršoties pašvaldības sociālajā dienestā pēc sociālās palīdzības, papildināta ar visiem MK noteikumos paredzētajiem ienākumu un mantas veidiem. Tas darīts, lai mazinātu risku, ka cilvēki, vēršoties sociālajā dienestā, nebūs izpratuši, kādas ziņas ir būtiskas ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanai, informācijā medijiem izmaiņas pamatoja Labklājības ministrija (LM).

Pašreiz noteikumos definēts, ka par trūcīgu atzīstama ģimene, kas sastāv no laulātajiem, personām, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī. Ar grozījumiem formulējums mainīts, un trūcīgā statusa piešķiršanai nosaka ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot ģimene, kas sastāv no laulātajiem vai personām, kurām ir kopēji izdevumi pamatvajadzību nodrošināšanai un kuras mitinās vienā mājoklī, vai atsevišķi dzīvojoša persona tiek atzīta par trūcīgu, un kārtību, kādā ģimene (persona) tiek atzīta par trūcīgu.  

Kas ir domāts ar pamatvajadzībām?

LM Metodiskās vadības un kontroles departamenta vecākā eksperte Maruta Pavasare norāda, ka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1. panta 11. punktā minētas šādas pamatvajadzības: ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība.

Iztikas līdzekļu deklarācija – plašāka

Jaunā iztikas līdzekļu deklarācija (noteikumu Nr. 299 1. pielikums) ir apjomīga un detalizēta, un trūcīgā statusa pieprasītājam atsevišķas ailes par norādāmo informāciju patstāvīgi varētu būt sarežģīti aizpildīt. No noteikumu grozījumu 6. punkta izriet, ka deklarāciju palīdzēs aizpildīt sociālais darbinieks. Kā tas paredzēts praksē?

M. Pavasare skaidro, ka no nākamā gada atbilstoši MK noteikumu 6. punktam paredzēts, ka pašvaldības sociālā dienesta sociālā darba speciālists sadarbībā ar iesniedzēju pašvaldības informācijas sistēmā elektroniski sagatavos iztikas līdzekļu deklarāciju, izmantojot valsts un pašvaldības informācijas sistēmās iekļautos datus.

Pašvaldības sociālajam dienestam ir pieejami dati no šādām ārējām datubāzēm:

  1. Pilsonība un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistrs (PMLP IR);
  2. Iedzīvotāju dzīvesvietas deklarēšana (PERS);
  3. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA – BURVIS);
  4. Valsts ieņēmumu dienests (VID);
  5. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA);
  6. Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija (UGFA);
  7. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK);
  8. Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata (VVDZ);
  9. Nekustamā īpašuma nodokļa administrēšana (NINO);
  10. Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD);
  11. Uzņēmumu reģistrs (UR – caur "Lursoft");
  12. Valsts izglītības informācijas sistēma (VIIS).

Iesniedzējs pievieno deklarācijai dokumentus par ienākumiem no darba un saimnieciskās darbības, jo VID datubāzē pieejami tikai dati par personu bruto ienākumiem, kā arī izrakstu no kredītiestādes konta par pēdējiem trim kalendārā mēnešiem. Šo informāciju sociālā darba speciālists ievada informācijas sistēmā SOPA un tad izdrukā deklarāciju. Iesniedzējs paraksta pašvaldības informācijas sistēmā sagatavotās deklarācijas izdruku, apliecinot deklarācijā sniegtās informācijas patiesumu, un pašvaldības sociālā dienesta sociālā darba speciālists ar savu parakstu apliecina deklarācijas pieņemšanu.

Jādeklarē arī saimnieciskās darbības ienākumi

Noteikumu jaunā redakcija paredz, ka iztikas līdzekļu deklarācijā norāda ģimenes (personas) ienākumus no darba un saimnieciskās darbības un citus ienākumus un saņemtos maksājumus par pēdējiem pilniem trim kalendāra mēnešiem pirms iesnieguma atzīšanai par trūcīgu, kā arī neregulāra rakstura ienākumus (tai skaitā ienākumus no sava īpašuma atsavināšanas) un citus ienākumus, un saņemtos maksājumus par 12 kalendāra mēnešu periodu.

Ir arī noteikts, ka saimnieciskās darbības veicējs deklarācijai pievieno izziņu par ienākumiem no saimnieciskās darbības. Noteikumos tas ir 4. pielikums. Šajā izziņā jānorāda ieņēmumi no saimnieciskās darbības, saimnieciskās darbības izdevumi, ienākumi, samaksātā nodokļa summa, ienākumi pēc nodokļu samaksas.

Aizpildot 4. pielikumu (Izziņa par ienākumiem no saimnieciskās darbības), jāapliecina, ka šīs ziņas ir patiesas un ir vai tiks iesniegtas Valsts ieņēmumu dienestā.

Noteikumi paredz, ka darba ņēmējam deklarācijai būs jāpievieno darba devēja izziņa par darba samaksu par pēdējiem pilniem trim kalendāra mēnešiem.

Deklarācijai būs jāpievieno izraksts no katra atvērtā kredītiestādes maksājuma vai pasta norēķinu sistēmas konta par pēdējo pilno triju kalendāra mēnešu ienākumiem un saņemtajiem maksājumiem.

Trūcīgas ģimenes (personas) statusu nepiešķirs, ja persona vai kāds no ģimenes locekļiem sešu mēnešu periodā pirms iesnieguma trūcīgā statusa piešķiršanai ir uzdāvinājis savu nekustamo īpašumu citai personai.

Kredītmaksājumi kā izdevumi – pašvaldības kompetence

Ar grozījumiem no noteikumiem Nr. 299 svītrots 17. punkts, kurš līdz šim noteica, ka pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt ikmēneša kredītmaksājuma apmēru, par kuru pašvaldības sociālais dienests samazina ienākumu summu, aprēķinot vidējos ienākumus.

Kā skaidro M. Pavasare, pašreiz noteikumu 17. punkts paredz pašvaldībām rīcības brīvību noteikt vai nenoteikt ikmēneša kredītmaksājuma apmēru, par kuru pašvaldības sociālais dienests samazina ienākumu summu, aprēķinot vidējos ienākumus.

Valsts kontrole, 2014. gadā iepazīstoties ar visu 119 pašvaldību saistošajiem noteikumiem, konstatēja, ka noteikumos Nr. 299 paredzētās tiesības noteikt ikmēneša kredītmaksājuma apmēru, par kuru var samazināt ģimenes (personas) vidējos ienākumus, bija izmantojušas 11 pašvaldības.

Valsts kontrole ieteica Labklājības ministrijai izvērtēt iespēju MK noteikumos paredzēt tiesības noteikt ikmēneša kredītmaksājuma apmēru, nosakot tā maksimālo apjomu.

LM kopīgi ar Tieslietu ministriju izvērtēja šādu iespēju un konstatēja, ka noteikumu Nr. 299 17. punkta pašreizējā redakcija neatbilst likuma "Par pašvaldībām" 7. pantam, kas nosaka, ka pašvaldību autonomās funkcijas pildāmas kārtībā, kāda paredzēta attiecīgajos likumos un MK noteikumos. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. panta otrajā daļā pašvaldībām noteiktas tiesības saistošajos noteikumos noteikt labvēlīgākus nosacījumus ģimenes (personas) atzīšanai par trūcīgu. Tas nozīmē, ka pašvaldības var noteikt arī kredītmaksājuma apmēru, kuru var neņemt vērā, nosakot atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam, pamato speciāliste.

Turklāt MK 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.2. apakšpunktā noteikts, ka "normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka [..] normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu". Attiecīgi šis punkts no noteikumiem Nr. 299, kas stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī, svītrots.

Jau piešķirtais trūcīgā statuss ir spēkā

Trūcīgā statuss dod tiesības uz virknes valsts un pašvaldības sniegto pakalpojumu un obligāto maksājumu, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa, atvieglojumiem.

Izziņa par atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam, kas izdota līdz 2017. gada 31. decembrim, būs spēkā līdz tajā norādītā termiņa beigām, ja nav pamata no jauna izvērtēt ģimenes (personas) materiālos resursus.

Noteikumos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu ir arī citi grozījumi.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI