Saeima 14. decembrī trešajā, galīgajā, lasījumā atbalstīja Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu un tādējādi sasaistīt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu ar nodokļu nomaksu. Būtiski uzsvērt, ka nākamgad veselības aprūpes pakalpojumi tiks nodrošināti tāpat kā līdz šim. Taču personām, kuras nebūs sociāli apdrošinātas, sākot ar 2018. gada septembri, būs iespēja veikt ikgadēju veselības apdrošināšanas maksājumu, kas būs priekšnoteikums veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai veselības apdrošināšanas ietvaros 2019. gadā.
Medicīniskās palīdzības minimums visiem
Jaunais regulējums paredz, ka, ieviešot valsts obligātās veselības
apdrošināšanas sistēmu, visi iedzīvotāji neatkarīgi no iemaksu veikšanas saņems
valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu. Tajā iekļauts:
- neatliekamā medicīniskā palīdzība;
- dzemdību palīdzība;
- ģimenes ārsta sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi (tai skaitā
diagnostiskie izmeklējumi ārstniecības nodrošināšanai atbilstoši ģimenes ārsta
kompetencei);
- tādu slimību ārstniecība, kurām ir nozīmīga ietekme uz sabiedrības
veselības rādītājiem vai kuras apdraud sabiedrības veselību (tai skaitā
psihiskas slimības, tuberkuloze), kā arī šo slimību ambulatorajai ārstēšanai
paredzētās zāles un medicīniskās ierīces.
Pilns pakalpojumu grozs – apdrošinātām personām
Savukārt, lai papildus veselības aprūpes minimumam varētu saņemt arī vēl
citus valsts apmaksātus pakalpojumus, iedzīvotājiem būs jāpiedalās valsts
obligātajā veselības apdrošināšanā. Tiesības uz apdrošināšanas grozā
iekļautajiem pakalpojumiem būs sociāli apdrošinātai personai, kā arī tiem, kuri
brīvprātīgi veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas.
Par apdrošinātām uzskatāma 21 iedzīvotāju grupa:
- bērni vecumā līdz 18 gadiem;
- bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni līdz 24 gadu vecuma
sasniegšanai;
- personas, kuras mācās vispārējās izglītības iestādēs, profesionālās
pamatizglītības vai profesionālās vidējās izglītības iestādēs, piedalās Eiropas
brīvprātīgā darba, interešu izglītības vai jauniešu mobilitātes programmās vai
ir pilna laika studējošie;
- bezdarbnieki, kuri ir reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā;
- orgānu donori;
- Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušās personas,
kā arī tās seku likvidācijā cietušās personas;
- personas, kuras saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi pirmsadopcijas periodā;
- personas, kuras saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu vai piemaksu
pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu;
- viens no vecākiem, kuri audzina bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem
vai vismaz trīs bērnus vecumā līdz 15 gadiem;
- personas, kuras saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un
sociālās rehabilitācijas institūcijās, kas ir reģistrētas sociālo pakalpojumu
sniedzēju reģistrā;
- personas, kuras izstājušās no sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā
reģistrētām ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām,
lai saņemtu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus
dzīvesvietā;
- pilngadīgas personas, kuras saņem sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā
reģistrētas grupu mājas pakalpojumus;
- personas, kuras saņem bērna kopšanas pabalstu vai vecāku pabalstu;
- personas, kurām ir noteikta I vai II grupas invaliditāte;
- personas, kurām ir noteikta III grupas invaliditāte (no 2021. gada
1.janvāra);
- personas, kuras sasniegušas likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas
piešķiršanai noteikto vecumu;
- personas, kuras saņem izdienas pensiju vai speciālo valsts pensiju;
- politiski represētās personas un nacionālās pretošanās kustības
dalībnieki;
- tradicionālo reliģisko organizāciju mūki un mūķenes, kas dzīvo
klosteros;
- personas, kuras ir cietušas no vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem,
un cilvēktirdzniecības upuri, kuru statusu apliecina procesa virzītāja lēmuma
kopija vai tiesībaizsardzības institūcijas izziņa. Ministru kabinets nosaka
laikposmu, kurā minētās personas ir uzskatāmas par apdrošinātām personām;
- personas, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu.
Veselības apdrošināšanas iemaksu apmērs
Veselības apdrošināšanas iemaksas personām, kuras nav sociāli apdrošinātas:
- 2018. gadā – 1% no divpadsmitkāršas valstī noteiktās minimālās
mēneša darba algas;
- 2019. gadā – 3% no divpadsmitkāršas valstī noteiktās minimālās
mēneša darba algas;
- sākot no 2020. gada – 5% apmērā no divpadsmitkāršas minimālās
mēneša darba algas.
Pie plānotā minimālās algas apmēra – 430 eiro – tuvākajos trīs gados
veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas gadā būtu attiecīgi: 2018. gadā
51,6 eiro, 2019.gadā – 154,8 eiro un 2020.gadā – 258 eiro.
Lai saņemtu pakalpojumus, iemaksas būs jāveic par diviem iepriekšējiem
gadiem. Iemaksas varēs veikt, sākot ar 2018. gada septembri. Iemaksas būs
veicamas reizi gadā (kalendārā gada sākumā), un pēc iemaksu veikšanas persona
varēs saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības
apdrošināšanas ietvaros attiecīgā kalendārajā gadā.
Apdrošināšanas maksājumu kārtību vēl noteiks
Ministru kabinetam būs jānosaka valsts obligātās veselības apdrošināšanā
iekļauto veselības aprūpes pakalpojumu saraksts, kārtība, kādā tiek organizēta
šo pakalpojumu sniegšana un veikta samaksa par tiem, kā arī minēto pakalpojumu
samaksas apmērs un kārtība, kādā tiek veidotas rindas veselības aprūpes
pakalpojumu saņemšanai.