Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Tas, ka Latvijas senioriem ļoti aktuāls ir zobārstniecības pakalpojumu pieejamības jautājums, tika akcentēts pērnruden notikušajā Senioru lietu padomes sēdē, kad arī visi vienojās, ka jāveido plāns un modeļi, kā šo problēmu risināt.
FOTO: Freepik
Vienošanās memorands paredz, ka puses apņemas izstrādāt modeli, kas veicinās zobārstniecības pakalpojumu pieejamību senioriem visā Latvijas teritorijā.
Rīgas Stradiņa universitātē studējošie topošie stomatologi sniegs zobārstniecības pakalpojumus senioriem.
Pensionāri jau izmanto topošo stomatologu pakalpojumus
Daloties pieredzē, Rīgas Stradiņa universitātes Zobārstniecības fakultātes dekāne un Stomatoloģijas institūta valdes priekšsēdētaja Ilga Urtāne stāsta, ka Stomatoloģijas institūtam, kas ir Zobārstniecības fakultātes mācību bāze, jau vairāku gadu garumā izveidojusies laba tradīcija, kā palīdzēt pacientiem un tieši pensionāriem ārstēties pie studentiem.
No visiem pacientiem, kas nāk pie studējošajiem, apmēram divas trešdaļas ir pensionāri.
Zobārstniecība ir attīstījusies, ienākušas jaunas tehnoloģijas, līdz ar to izmaksas ir lielas un grūti samaksājamas pensionāriem, atzīst I. Urtāne. Ārstējoties pie studentiem, jāmaksā ievērojami mazāk. Jau vairākus gadus rasta iespēja, pateicoties pašu nopelnītajiem līdzekļiem, ļoti ievērojami samazināt zobārstniecības pakalpojumu izmaksas.
"Pensionāri arī labprāt nāk, jo studenti ar viņiem aprunājas, pensionāri nekur nesteidzas, viņi var uz vizīti atnākt jebkurā laikā. Sadarbība ir attaisnojusies. Izdevīgi ir visiem. Zobārstniecību studējošajiem ir pacienti, un vienlaikus tā ir praktiska palīdzība senioriem," vērtē I. Urtāne.
Cienījamā vecumā daudziem ir problēmas ar zobiem, tostarp ir nepieciešama protezēšana. Bet tā visos laikos un tikpat kā visās valstīs ir par maksu. Reti kura valsts var samaksāt par protezēšanu cilvēka vietā. Bet zobi, platīte vajadzīga gan ēšanai, līdz ar to kopējai veselībai, gan arī tam, lai cilvēka izskats būtu pieņemams. Pašreizējā prakse liecina, ka, veicot zobu protezēšanu pie studentiem, pensionārs var ietaupīt apmēram pusi summas. Tātad jārēķinās, ka daļa naudas ir jāatlicina pašam, savukārt ietaupīto var izlietot citām ikdienas vajadzībām – komunālajiem maksājumiem, labākai pārtikai, – I. Urtānes vērtējums liecina, ka stomatoloģe zina Latvijas senioru pieticīgo rocību.
Būs svarīga arī paša griba un iesaiste
Rīgas Aktīvo senioru alianses (RASA) pārstāve Silvija Beikerte teic: "Esam vecu cilvēku valsts, bet liels procents senioru ir arī darba tirgū. Ierosinājums radies, lai seniori varētu par savu aldziņu, pensiju un ar valsts atbalstu risināt šo daudziem sāpīgo problēmu."
Ar memoranda parakstīšanu darbs tikai sākas. Ja īsteno šādu projektu, tam jābūt caurskatāmam, saprotamam, cilvēkiem būs jāzina, cik naudas zobu ārstēšanai būs jāatliek pašiem, kāda būs iespējamā palīdzība no valsts. S. Beikerte spriež, ka šādā programmā varbūt varētu iesaistīties arī apdrošinātāji, varbūt arī darba devējiem būs interese iekļauties. Seniori ir gatavi izstrādāt programmai variantu kopumu, lai varētu vērtēt un izvēlēties labāko. Protams, paša cilvēka iesaistei būs liela nozīme, piebilst S. Beikerte.
Projekts paredzēts ne tikai rīdziniekiem un galvaspilsētas apkaimes iedzīvotājiem, kuri pašreiz ir Zobārstniecības fakultātē studējošo pacienti, jo, kā bilst I. Urtāne, ceļš uz Rīgu daudziem ir pārāk tāls. Viņasprāt, būtu labi, ka jaunajā projektā iesaistītos arī reģionu pilsētas.
Tieši to arī uzsver labklājības ministrs Jānis Reirs: "Esam orientējušies uz to, ka šādu pakalpojumu varēs saņemt visā Latvijā." Stradiņa universitāte šīs vienošanās pirmajā posmā ir nevis vienīgā pakalpojuma sniedzēja, bet arī padomdevēja metodoloģijas izstrādē.
Ar iecerēto atbalstu paredzēts aptvert arī cilvēkus ar kustību traucējumiem. "Tas nav nekas neiespējams, nepieciešama tikai koordinēta sadarbība, tai skaitā ar pašvaldību sociālajiem darbiniekiem," norāda S. Beikerte. Jau tagad tiek organizēts transports, lai uz Rīgu nogādātu, piemēram, onkoloģiskos pacientus.
Latvijas senioru kopienu apvienības valdes priekšsēdētāja Inese Švekle uzsver, ka, protams, projekts ir ļoti rūpīgi jāsagatavo. Un, viņasprāt, sadarbībā ar senioru organizācijām, kā arī ar sociālajiem dienestiem vislabāk var izvērtēt situāciju un izstrādāt labāko atbalsta modeli – vai pakalpojumu var nodrošināt konkrētās vietās, vai būs nepieciešams transports.
Pieredze ir, un arī jaunais projekts jāizstrādā rūpīgi
Kā labas sadarbības pieredzi J. Reirs min pirms gada noslēgto vienošanos par audžuģimeņu bērnu stomatoloģisko apkalpošanu. Šo iespēju jau ir izmantojuši vairāki desmiti audžuģimeņu. Protams, no finansējuma viedokļa šis process ir vienkāršāks, jo valsts apmaksā bērniem stomatoloģiju līdz 18 gadiem, atzīst labklājības ministrs.
Taču tieši tāpēc, lai panāktu finansiālu atbalstu zobārstniecībai senioriem, projekts ir jāizstrādā ļoti rūpīgi, ir nepieciešami precīzi aprēķini, lai projektu sagatavotu tā, ka valdībā un Saeimā to nevarētu noraidīt, uzsver J. Reirs. "Parakstot memorandu, apliecinām, ka esam gatavi piedāvāt dzīvotspējīgu projektu." Priekšlikums būtu jāsagatavo līdz maija beigām, kad sāks apspriest valsts budžeta projektu nākamajam gadam.
Pagājušā gada nogalē diskusijās Senioru lietu padomē RASA rosināja šādu iniciatīvu un nepieciešamību tās īstenošanai meklēt sadarbības partnerus.
