Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ar likuma grozījumiem precizēts sociālās palīdzības mērķis – ne tikai sniegt materiālu atbalstu trūcīgām, maznodrošinātām un krīzes situācijā nonākušām ģimenēm (personām), lai nodrošinātu to pamatvajadzību apmierināšanu, bet vienlaikus arī veicināt darbspējīgo personu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā.
FOTO: Freepik
Ar grozījumiem precizēti likuma termini, tostarp ieviesti un paskaidroti jauni jēdzieni – klienta aprūpes līmenis, psihosociālā rehabilitācija, apgādnieks, krīzes situācija. Piemēram, līdz šim likumā bija paredzēts – ja klients vai viņa apgādnieks nespēj samaksāt par sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Tagad likumā paskaidrots, kas ir apgādnieks, – persona, kurai saskaņā ar likumu vai tiesas nolēmumu ir pienākums rūpēties par savu laulāto, bērniem vai vecākiem.
Vienlaikus ir noteikts, kā sociālajam dienestam sniedzama informācija, ja persona pieprasa pašvaldības pilnībā vai daļēji apmaksātus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumus. Ja pienākums maksāt par pakalpojumu ir arī personas apgādniekiem, viņi iesniedz informāciju par ienākumiem pašvaldības sociālajam dienestam, kas lemj par pakalpojuma piešķiršanu. Personas apgādnieki, kuriem ir pienākums maksāt par pakalpojumu, ne retāk kā reizi gadā institūcijai, kura pieņem lēmumu par personas apgādniekiem veicamajiem maksājumiem, iesniedz informāciju par saviem ienākumiem atbilstoši šā likuma 5. pantā uzskaitītajiem.
Likumā noteikts, ka, novērtējot klienta materiālos resursus, par ienākumu netiek uzskatīts ģimenes valsts pabalsts.
Savukārt pašvaldības sociālajam dienestam tiek noteikts par pienākumu iesaistīties ārpusģimenes aprūpē esoša bērna vajadzību novērtēšanā un pēc patstāvīgas dzīves sākšanas vismaz divu gadu garumā veikt sociālās situācijas izmaiņu novērtēšanu un nodrošināt nepieciešamo atbalstu.
Pašvaldību sociālajiem dienestiem un bērnu ilgstošās aprūpes institūcijām noteikts pienākums regulāri sniegt informāciju bāriņtiesai gadījumos, kad bērns ievietots aprūpes iestādē.
No šā gada 1. decembra tiks ieviesta sociālās aprūpes klientu grupēšana 4 līmeņos, definējot katru aprūpes līmeni, nosakot, ka klientiem sociālās aprūpes pakalpojums jāorganizē atbilstoši viņiem noteiktajam aprūpes līmenim. Kritērijus aprūpes līmeņa noteikšanai un klientu izvērtēšanai, kā arī nosacījumus sociālās aprūpes pakalpojumu saņemšanai dzīvesvietā un institūcijā un to saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
