Latviešu valodas aģentūras pētījums rāda, ka latviešu valoda ietilpst pasaules 200 lielāko valodu grupā un tajā runā gandrīz divi miljoni cilvēku. Dati liecina – nav pamata uzskatīt, ka latviešu valoda būtu apdraudēta, jo tajā runā visās paaudzēs, visās sociolingvistiskajās jomās visā valsts teritorijā, tai ir valsts valodas un Eiropas Savienības oficiālās valodas statuss.
Latviešu valodu par dzimto sauc apmēram 1 223 000 iedzīvotāju, un to prot arī 90% Latvijā dzīvojošo mazākumtautību pārstāvju. Jauniešu vidū (vecumā no 18 līdz 23 gadiem) latviešu valodas zināšanas ir gandrīz 100% aptaujāto respondentu. Viņi arī biežāk nekā vecākās paaudzes pārstāvji valsts valodu lieto visās saziņas situācijās. Tomēr lielākajā daļā ikdienas situāciju mazākumtautību pārstāvji vēl joprojām izmanto krievu valodu. Pētījuma dati liecina, ka lielākā daļa izvēlas runāt latviski, ja tiek uzrunāti šajā valodā (71%) vai ja sarunu biedrs nesaprot krieviski (69%). Latviešu valoda bieži tiek lietota arī valsts iestādēs (55%) un gadījumos, ja vairums klātesošo ir latvieši (48%).
Pētījumā apkopotā informācija atklāj, ka būtiska nozīme valodas apguvē ir skolām, un tie, kuri valodu izmanto ikdienas saziņā ar draugiem un citās sadzīviskās situācijās, valodu prot labi un ļoti labi. Tomēr valsts valodas zināšanu kvalitāti ietekmē arī lingvistiskā vide: viszemākie latviešu valodas prasmes rādītāji ir Latgalē un Rīgā, ko nosaka etnodemogrāfiskā situācija un attiecīgi – valodas lietojuma iespējas un paradumi.
