Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Šobrīd 108 vidējās izglītības iestādes īsteno mazākumtautību izglītības programmas vidusskolā, savukārt 168 skolas īsteno mazākumtautību izglītības programmas pamatizglītības pakāpē.
Avots: Izglītības un zinātnes ministrija
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norāda, ka pašreizējais bilingvālās izglītības sistēmas modelis ir pārejas modelis. Savukārt prasība pēc latviešu valodas un kultūras kā sabiedrību veidojoša pamata izvirzīta valsts nozīmes politikas plānošanas dokumentos, piemēram, Nacionālajā attīstības plānā (NAP 2014.–2020. gadam). Kādas izmaiņas paredzētas?
Bērnudārzā latviešu valodu apgūs vairāk
Atbilstoši IZM plānam jau no nākamā mācību gada (2018./2019.) tie bērni, kas sasniegs 5 gadu vecumu un sāks apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi ar mazākumtautību programmām, latviešu valodu apgūs vairāk nekā viņu priekšteči – skolotājiem lielāka uzmanība būs jāpievērš tam, lai bērni latviešu valodu kā saziņas valodu izmantotu dažādās spēlēs, sadarbības aktivitātēs u. c.
Pārmaiņu galvenais mērķis ir panākt, lai ikvienam bērnam būtu pietiekamas latviešu valodas zināšanas veiksmīgai mācību uzsākšanai pirmajā klasē, LV portālam skaidro IZM valsts sekretāra vietniece Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktore Gunta Arāja. Tas ir ļoti svarīgi, ne tikai uzsākot programmas latviešu valodā, bet sākot mācīties mazākumtautību skolās, kur 60% apmērā mācības norit latviešu valodā.
"Esam novērojuši, ka pašreiz pirmsskolas izglītība nesniedz labu izpratni par to, ko nozīmē mācīties bilingvāli jau pirmajā klasē – pāreja ir pārāk strauja. Tā kā mazākumtautību skolas pieprasa zināmu valsts valodas zināšanu līmeni, tad sākumskolas skolotājam praksē nereti ir jāiemāca tas, kas nav izdarīts pirmsskolā. Mēs vēlamies, lai bērnam nebūtu diskomforta par straujo pāreju, to padarot daudz harmoniskāku. Arī sabiedrībā ir populārs uzskats – jo agrāk tu sāc mācīt bērnam valodu, jo labākus rezultātus var iegūt," norāda Gunta Arāja.
Pamatskolā – 80% mācību vielas pasniegs latviešu valodā
"Pamatskolas posmā plānojam saglabāt mazākumtautību izglītības programmas arī turpmāk," norāda Gunta Arāja. Tomēr plānotas arī izmaiņas, un pāreja uz latviešu valodas īpatsvara palielināšanu notiks pakāpeniski. Sākot no 2019.–2020. mācību gada, 9. klases pārbaudes darbos, kurus labos centralizēti, atbildes būs jāsniedz latviski. Savukārt 7. klasē notiks pāreja uz jauno, kompetenču pieejā balstīto standartu, kas nodrošinās, ka, pamatskolu beidzot, 80% mācību vielas pasniegs latviešu valodā.
Vidusskola – vispārizglītojošie priekšmeti tikai latviešu valodā
Attiecībā uz vidusskolu mazākumtautību programmās pirmās pārmaiņas sagaidāmas jau šajā mācību gadā, un tas skars centralizēto eksāmenu (CE) licējus 12. klasē, jo atbildes eksāmenos varēs sniegt tikai latviski. Tas noritēs atbilstoši grozījumiem MK noteikumos Nr. 335 "Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību," kuri spēkā stājās 12. augustā. Valsts izglītības satura centrs jau iepriekš norādījis, ka lielākā daļa jauniešu, kas mācās mazākumtautību programmās, tāpat izvēlas centralizētos eksāmenus kārtot latviešu valodā. Piemēram, 2008./2009. mācību gadā eksāmenus latviešu valodā kārtoja 60% skolēnu, bet 2015./2016. mācību gadā – jau 85% skolēnu. IZM paredz, ka prasība kārtot centralizētos eksāmenus tikai latviski nodrošinās gan daudz lielākas iespējas mazākumtautību jauniešiem būt konkurētspējīgiem darba tirgū, kur prasa latviešu valodas zināšanas, gan arī labākus panākumus augstskolās.
Savukārt, sākot no 2020.–2021. mācību gada, vispārizglītojošajā vidusskolā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
"Mēs vēlamies, lai bērnam nebūtu diskomforta par straujo pāreju, to padarot daudz harmoniskāku."
Salīdzinājumam – pašreiz MK noteikumi Nr. 281 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem" paredz, ka mazākumtautību izglītības programmās katru mācību gadu ne mazāk par pieciem mācību priekšmetiem tiek apgūti latviešu valodā (šajā skaitā nav iekļauta latviešu valoda un literatūra). Mācību satura apguvi mazākumtautību valodā var nodrošināt līdz divām piektdaļām no kopējās mācību slodzes mācību gadā.
Izmaiņas saistītas arī ar vispārējās vidējās izglītības satura reformu, ieviešot jauno, kompetenču pieejā balstīto saturu. Vidusskolā tas nozīmē individuālu iedziļināšanos atbilstoši mērķiem, vispirms vēlreiz padziļinot un vispārinot pamatus (10./11. klase), tad mācoties dziļāk, šaurākā jomu lokā (11./12. klase).
Skolotājiem pieejami profesionālās pilnveides kursi
Lai pārmaiņām sagatavotu skolotājus, Latviešu valodas aģentūra piedāvā arī profesionālās pilnveides kursus, kur īpaša uzmanība vērsta tieši pirmsskolas pedagogu latviešu valodas pilnveidei. Šeit piemēri profesionālajiem tālākizglītības kursiem, kas pieejami gan pirmsskolas, gan sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas skolotājiem:
darbiniekiem (60 stundu programma).
Jānorāda, ka visiem pedagogiem, kas savu pedagoģisko kvalifikāciju nav ieguvuši Latvijā, ir pienākums iegūt valsts valodas prasmes apliecību C1 līmenī – tā nozīmē, ka skolotājs brīvi sarunājas, var lasīt profesionālo literatūru, to saprast un izskaidrot. "Skolotājs valodu prot, tomēr, lai brīvāk strādātu ar dažādiem mācību līdzekļiem un izmantotu dažādas mācību metodes, ir nepieciešama prasmju padziļināšana, ko mēs varam sniegt ar profesionālo prasmju pilnveidi. Mēs gribam būt droši, ka skolotājiem neradīsies grūtības, mācot vispārizglītojošos mācību priekšmetus latviski. Tāpēc arī piedāvājam atbalstu tiem pedagogiem, kas jūt, ka tāds ir nepieciešams," norāda IZM pārstāve Gunta Arāja.
