Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Eksperti atzīst: bilingvālās izglītības sistēmai ir jāmainās, lai virzītos uz homogēnāku sabiedrību.
FOTO: Freepik
Jau 2004. gadā, kad tika ieviests bilingvālās izglītības sistēmas modelis, kas noteica pāreju uz mācību procesu daļēji latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās, tas bija plānots kā pārejas posms, lai jau pēc četriem gadiem vispārizglītojošajā vidusskolā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiktu pasniegti latviešu valodā.
To nosaka Ministru kabineta 2017. gada 8. augustā pieņemtie noteikumi Nr. 335 "Par centralizēto eksāmenu norises kārtību" un grozījumi noteikumos Nr. 1510 "Valsts pārbaudījumu norises kārtība", kas paredz arī valsts pārbaudījumu un centralizēto eksāmenu kārtošanu valsts valodā 9. un 12. klasē.
Programmas īstenošanas gaitā plānota mācību satura pilnveide valsts valodas un sabiedrības integrācijas jomā, kas paplašinās mazākumtautību jauniešu iespējas profesionālajā un augstākajā izglītībā, kur mācības notiek latviešu valodā, kā arī viņu konkurētspēju darba tirgū.
Pirmo reizi vienotā sistēmā un pēctecīgi visos izglītības posmos pārskatīs mācību saturu un mācīšanas veidu, kādā skolotāji sadarbojoties organizē un vada skolēnu mācīšanos ikdienā, tostarp mazākumtautību skolēnu. Jaunajam mācību saturam un pieejai būtu jānostiprina skolēnu valodas zināšanas, lai pārliecinātos, ka jaunieši ir ieguvuši nepieciešamās prasmes izglītības turpināšanai.
Bilingvālās izglītības sistēmai ir jāmainās
Šobrīd 108 vidējās izglītības iestādes īsteno mazākumtautību izglītības programmas vidusskolā, savukārt pamatizglītības pakāpē mazākumtautību izglītības programmas īsteno 168 skolas.
Pētījuma "Valodas situācija Latvijā: 2010–2015" rezultāti liecina, ka 39% Latvijas mazākumtautību jauniešu prot latviešu valodu teicami, tikpat daudz jauniešu prot latviešu valodu labi, tomēr 22% atzinuši, ka ir apguvuši latviešu valodu pamatprasmes līmenī vai zina to vāji.
Tāpat pētījums rāda, ka ik gadu pieaug to mazākumtautību izglītības programmu absolventu skaits, kas izvēlas kārtot valsts pārbaudījumus latviešu valodā. 2013./2014. mācību gadā šādu izvēli izdarīja 76% mazākumtautību izglītojamo, savukārt 2016./2017. mācību gadā jau 92% mazākumtautību izglītības programmu skolēnu eksāmenus kārtoja latviešu valodā. Jāpiemin, ka profesionālā un augstākā izglītība jau šobrīd tiek nodrošināta valsts valodā.
IZM priekšlikumu par centralizēto eksāmenu kārtošanu tikai valsts valodā atbalstīja Konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos. To, ka bilingvālās izglītības sistēmai ir jāmainās, lai virzītos uz homogēnāku sabiedrību, atzīst eksperti un arī Tiesībsarga birojs.
Noteikumi paredz, ka no 2017./2018. mācību gada 12. klases centralizētie eksāmeni notiks tikai latviešu valodā.
Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019. mācību gadā tiks uzsākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas, pirmsskolas izglītību beidzot, nodrošinās latviešu valodas prasmi, lai mazākumtautību bērni varētu sekmīgi uzsākt sākumskolas izglītību latviešu valodā.
Savukārt, sākot no 2019.–2020. mācību gada, 9. klases pārbaudes darbos, kurus labos centralizēti, atbildes būs jāsniedz latviski. Šajā laikā 7. klasē notiek pāreja uz jauno izglītības standartu, kas nodrošinās, ka, pamatskolu beidzot, 80% mācību vielas tiek pasniegti latviešu valodā.
Paredzēts, ka programmas noslēgumā no 2020.–2021. mācību gada vispārizglītojošajā vidusskolā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
IZM līdz 2017. gada 8. novembrim plāno sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par nepieciešamajiem grozījumiem Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, lai nodrošinātu atbilstošu normatīvo regulējumu.
Atbalsts skolu pedagogiem
Pedagogiem tiks nodrošināts nepieciešamais atbalsts, lai sagatavotos gan jaunā izglītības satura īstenošanai, gan turpinātu pilnveidot latviešu valodas prasmes profesionālo amata pienākumu veikšanai.
Latviešu valodas aģentūra kopš 1996. gada nodrošina latviešu valodas prasmes pilnveides kursus profesionālo pienākumu veikšanai pedagogiem mazākumtautību skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs. Kopš 2015. gada kursu piedāvājums ir pilnveidots.
