Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
2013./2014. mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācījās 492 skolēni, kuri ir atgriezušies no mācībām ārpus Latvijas.
FOTO: Ieva Lūka/ LETA
Pirmkārt, svarīga ir jau atbilstošas skolas izvēle. Izglītības likuma 57. pants sniedz vecākiem tiesības izvēlēties jebkuru skolu pēc saviem ieskatiem. Tā var būt arī izglītības iestāde, kur bērns ir mācījies iepriekš. Turklāt skola var atteikt bērnu uzņemt tikai tādā gadījumā, ja tās atbilstošā vecuma klasēs nav brīvu vietu.
"Tomēr atteikuma gadījumā vecāks var griezties pie pašvaldības izglītības speciālista, kas sniegs konsultāciju, nepieciešamības gadījumā ieteiks citu skolu," skaidro Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa.
Jāatceras, ka mācības var apgrūtināt, ja skolēns mācības uzsāk mācību gada vidū – īpaši, ja tā gada noslēgumā paredzēts valsts pārbaudījums vai eksāmeni, jo, kā secina pedagogi, sagatavot šādu skolēnu eksāmenam viena vai nepilna gada laikā ir neiespējami.
Vēlams izvērtēt skolas iepriekšējo pieredzi
Izvēloties skolu, jāņem vērā, ka katra no tām ir atšķirīga. Vienai var būt pieredze, iekļaujot reemigrējošus bērnus mācību procesā, bet cita ar to var nebūt saskārusies. Tādēļ, pirms izvēlēties kādu no skolām, ir vērtīgi noskaidrot gadījumus, kad veiksmīgi izdevies iekļaut bērnus izglītības procesā pēc mācībām ārvalstīs.
Jau atrodoties ārzemēs, vecāks var sazināties ar konkrētās pašvaldības izglītības speciālistu, lai saņemtu konsultāciju, kura skola bērnam būtu piemērotāka. Kontakti pieejami šeit.
Savukārt pedagoģijas doktore un starpkultūru izglītības eksperte Liesma Ose iesaka: pirms izlemt par labu vienai vai otrai skolai, vislabāk šos jautājumus pārrunāt ar skolas direktoru. Viņa aicina pievērst uzmanību skolas iepriekšējai darbības pieredzei un mājaslapai – tam, vai tiek cildināti skolēnu sasniegumi un spēja strādāt komandā, kas norāda uz spējām sadarboties un pieņemt vienam otru. Ne mazāk svarīgas ir arī ārpusstundu aktivitātes, ko skola piedāvā, jo tās var palīdzēt bērnam ātrāk iejusties.
"Mans ieteikums – ne vienmēr prestiža vai elitāra skola būs piemērotākā. Parasti pieņemošāka un iekļaujoša skolas kultūra ir nelielās skolās, arī tajās, kurās pedagogi izmanto alternatīvās pedagoģijas – Valdorfa, Montesori – elementus," skaidro L. Ose.
Kā norit uzņemšanas process skolā?
Jāņem vērā, ka katrs skolēns ir ar atšķirīgu mācību pieredzi, zināšanām un sasniegumiem. Ir skolēni, kuru zināšanu līmenis ļauj piedalīties olimpiādēs, bet ir tādi, kuru zināšanas neatbilst Latvijas izglītības sistēmā noteiktajiem standartiem.
Uzņemšanas kārtība vispārējās skolās notiek atbilstoši MK noteikumiem Nr. 591 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi".
Šo MK noteikumu 31. punkts nosaka: ja bērns pēc mācībām ārvalstīm atgriežas Latvijas skolā, tad papildus iesniegumam par uzņemšanu skolā ir jāiesniedz arī dokumenti, kas raksturo un apliecina citā valstī apgūto mācību saturu un mācību sasniegumu vērtējumu. Tāpat šiem dokumentiem jāpievieno arī bērna medicīniskā karte.
Pēc iesnieguma un dokumentu saņemšanas direktors izveido speciālu mācību sasniegumu vērtēšanas komisiju. Tās sastāvā ir trīs pedagogi, kuru mērķis ir novērtēt skolēna valodu prasmes, apgūto mācību saturu un mācību sasniegumus. Vērtēšanā komisija pieaicina arī pašu skolēnu un viņa vecākus.
Pēc tam MK noteikumi paredz, ka skolēnu uzņem viņa vecumam un vajadzībām atbilstošā klasē, ievērojot iepriekš apgūtā mācība satura pēctecību.
"Uzticieties savam bērnam – viņš tieši vai netieši jums raida signālus par to, kāda veida attiecības nav kārtībā."
Šādu izvērtēšanas nepieciešamību nosaka atbilstoši MK noteikumu Nr. 591 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi" 31. punkts.
Savukārt pēc uzņemšanas direktors ar rīkojumu nosaka viena līdz triju mācību gadu laikā īstenojamos valsts finansētos atbalsta pasākumus obligātās pamatizglītības ieguvei – latviešu valodas prasmes pilnveidei un mācību priekšmetu "Latviešu valoda" vai "Literatūra", vai "Latviešu valoda un literatūra", "Sociālās zinības", "Latvijas vēsture", kā arī to mācību priekšmetu apguvei, kuri atšķiras Latvijas un izglītojamā iepriekš apgūtajā izglītības programmā.
Atbalstu nodrošina arī pašvaldības. Piemēram, Rīgas pašvaldība par saviem līdzekļiem papildus apmaksā divas individuālā darba latviešu valodas apmācības stundas nedēļā viena mācību gada laikā katram reemigrējošajam bērnam.
Vecākam ir jārēķinās, ka būs jāvelta laiks, lai bērnam palīdzētu mājās
Skaidrs, ka, sākot mācības Latvijas skolā, bērnam var būt nepieciešams adaptācijas process. Ne tikai mācību saturs, bet arī veids, kā tas tiek pasniegts, var atšķirties no pierastā. Piemēram, citās valstīs var nebūt tik daudz mājasdarbu, klases var būt mazākas utt. Turklāt šis perioda ilgums, kamēr notiek pierašana, katram ir citāds. Kāds to var uztvert saasināti, kas savukārt noved pie biežas slimošanas.
Šajā laikā vecāku atbalsts ir ļoti nozīmīgs. Izglītības un zinātnes ministrija iesaka vecākiem uzturēt pastāvīgus kontaktus ar skolu un kopā ar skolas administrāciju vienoties par papildu mācību pasākumiem un atbalsta mehānismiem.
"Tos nosaka ļoti individuāli, un tie atkarīgi no citā valstī apgūtā mācību satura un mācību sasniegumu vērtējuma un, protams, katra bērna mācīšanās tempa, uztveres spējām un daudziem citiem faktoriem," skaidro IZM pārstāve Inta Stīpniece. Savukārt, lai sagatavotu pedagogus, Latviešu valodas aģentūra regulāri organizē pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursus.
Var būt nepieciešams specifisku jēdzienu tulkojums
Tieši valodas zināšanas ir galvenais klupšanas akmens, kas iesākumā liedz skolēnam ātrāk apgūt mācību vielu. Lai gan parasti vairums skolēnu, kas atgriežas Latvijā no mācībām citā valstī, brīvi sazinās latviešu valodā, tomēr ir problēmas ar specifiskiem vārdiem, terminiem un latviešu valodas rakstību.
Šo problēmu Izglītības un zinātnes ministrija ir identificējusi, tāpēc izstrādāta terminu vārdnīca sešos mācību priekšmetos – bioloģijā, fizikā, ģeogrāfijā, ķīmijā, matemātikā un vēsturē. Šo vārdnīcu var izmantot gan pedagogi, gan bērni, gan vecāki. Tā pieejama šeit.
Darbam mājās noderīgi var būt arī Latviešu valodas aģentūras izstrādātie materiāli, īpaši – aģentūras izveidotā tīmekļa vietne http://maciunmacies.valoda.lv, kas ir visbiežāk izmantotais resurss reemigrējušo bērnu mācību procesā. Tāpat ikvienam vecākam ir iespēja sazināties ar Latviešu valodas aģentūras speciālistiem, ja nepieciešamas konsultācijas par izstrādāto materiālu lietošanu konkrēta vecumposma bērniem.
Savukārt mācību stundu laikā palīdzēt ar tulkošanu var kāds no klasesbiedriem. Lai gan ir valstis, kur bērniem ar valodas grūtībām palīdz asistents, Latvijā nav paredzēts, ka katram bērnam tiks nozīmēts individuāls asistents vai pedagoga palīgs.
Papildus jārēķinās, ka bērnam var būt nepieciešams logopēda atbalsts.
Tomēr vienlaikus jāseko, lai bērnam, mēģinot apgūt iztrūkstošo mācību vielu, neveidotos pārslodze. Tas var laupīt motivāciju piedalīties mācību procesā, apmeklēt konsultācijas un iesaistīties ārpusskolas aktivitātēs. Turklāt skolēns var vēlēties atgriezties iepriekšējā dzīvesvietā, sākt slimot un pat nonākt slimnīcā. Tāpēc ļoti svarīgs ir skolas un vecāku atbalsts.
Lai skolēns iejustos klases kolektīvā
Izglītības kvalitātes valsts dienesta 2014. gadā veiktā analītiskā izpēte, kur tika aptaujātas 64 skolas, parāda, ka lielākoties reemigrējoši bērni veiksmīgi iekļaujas mācību procesā un klases kolektīvā, bet ir arī izņēmumi.
Tas var būt saistīts ar bērna individuālajām rakstura iezīmēm. Nereti saistīts arī ar to, ka bērniem pēc 12 gadu vecuma var kļūt izteikta nespēja pieņemt citādo – šajā gadījumā tādu, kas pieradis izturēties, ģērbties vai izteikties savādāk.
Šādā situācijā L. Ose iesaka: "Uzticieties savam bērnam – viņš tieši vai netieši jums raida signālus par to, kāda veida attiecības nav kārtībā. Papildus nepieciešama konsultācija pie psihologa un saruna ar klases audzinātāju."
Tieši klases audzinātājam ir liela nozīme, palīdzot bērnam iekļauties skolā. Klases audzinātājs visvairāk kontaktējas ar bērniem un vecākiem, domā, kā palīdzēt bērnam iejusties. "Lai palīdzētu skolēnam, skolas mēdz īstenot arī dažādus ārpusskolas pasākumus, kā arī bērni tiek aicināti iesaistīties interešu nodarbībās, kurās nepiespiestā, mierīgā vidē var pamazām veidot pozitīvas attiecības ar skolasbiedriem," skaidro I. Stīpniece.
Pedagoga ieinteresētības un pieejamības nozīmi L. Ose akcentē savā pētījumā "Skolotāja faktors: pedagogi dialogā ar bērniem un jauniešiem, kas atgriezušies Latvijā".
Savukārt "LV portālam" viņa norāda: "Prasmīgi audzinātāji ir iemācījušies šādas problēmas atrisināt, klases skolēnu grupā atklāti izrunājot konfliktu cēloņus un modelējot kopā ar bērniem atrisināšanas veidus. Taču ne vienmēr tas nostrādās: lēmumus pieņem paši skolēni. Bieži palīdz sports, interešu izglītība, māksla – skolēna iespēja "paspīdēt", celt pašapziņu šādā veidā. Ko nedrīkst darīt – žēlot cietēju, it sevišķi publiski. Tas situāciju bieži pasliktina. Nepieciešams izrunāt un saprast, kāda uzvedība ir izpelnījusies citu skolēnu aizskārumu: svarīgi, lai skolēns pats pārdzīvo un domā – tā viņš spēcina sevi. Savukārt skolēnam, kas aizskāris citu, jāzaudē citu uzmanība un atzīšana. Pedagogs šādas situācijas var arī novērst, ja klasē nav tolerances pret emocionālu vardarbību," norāda Liesma Ose.
Ministrija plāno apkopot datus par īstenotajiem pasākumiem
Jānorāda, ka Izglītības un zinātnes ministrija plāno veikt monitoringu par 2015./2016. mācību gadu, lai apzinātu skolēnu skaitu, kuri atgriezušies no mācībām citā valstī, iegūtu informāciju par atbalsta pasākumiem, kurus nodrošina izglītības iestādes, kā arī identificētu problēmas un lemtu par risinājumiem.
Pagaidām ministrijas pārvaldībā ir dati tikai par 2013./2014. mācību gadu, kad vispārējās izglītības iestādēs mācījās 492 skolēni, kuri ir atgriezušies no mācībām ārpus Latvijas, no tiem 283 skolēni pirms emigrācijas ir ieguvuši izglītību Latvijā, savukārt 209 skolēni Latvijā nav mācījušies.
