SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Zanda Lielbārde
LV portāls
19. decembrī, 2012
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Skola
1
1
1
1

Pēc prombūtnes ārzemēs atkal Latvijas skolā

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Ja mācīšanās bērnam grūtības nesagādā un viņš ir motivēts, tad iekļaušanās Latvijas skolas sistēmā, lai arī mācību sasniegumi sākumā nav ļoti augsti, būs samērā viegla.

FOTO: SXC

Gluži vai moderns, piesaucot gan patriotisma jūtas, gan cerīgi raugoties Latvijas ekonomikas rādītāju augšupejā, ir kļuvis aicinājums ārzemēs mītošajām Latvijas ģimenēm atgriezties dzimtenē. Atkal iekļaušanās Latvijas dzīves ritmā nereti sagādā arī kādu problēmu. Vecākiem jāuzsāk darbs, bērniem – skolas gaitas. Kā bērns pēc ilgākas prombūtnes adaptēsies skolā un kādi būs mācīšanās sasniegumi, atkarīgs no bērna personības, vecāku ieinteresētības, skolotāju profesionalitātes un atbalsta.
īsumā
  • Skolai ir tiesības pieprasīt dokumentus, kas apliecina skolēna citā valstī apgūto mācību saturu un mācību sasniegumu vērtējumu.
  • Iesniegtos dokumentus skola izvērtē, ja nepieciešams, pieaicinot vismaz trīs mācību priekšmetu skolotājus, kā arī intervējot bērnu un vecākus.
  • Uzņemšanai vidusskolā skola var rīkot iestājpārbaudījumus.
  • Direktors ar rīkojumu nosaka skolēnam nepieciešamos atbalsta pasākumus vismaz viena semestra ilgumā.

Atgriežoties Latvijas skolā, jāuzrāda dokuments par mācību rezultātiem

Ministru kabineta noteikumu Nr.149 "Noteikumi par kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi" 24.punkts paredz, kā rīkoties, ja izglītojamais ir atgriezies no ārzemēm un vēlas turpināt mācības Latvijas izglītības iestādē.

Tā kā izglītības sistēmas ārvalstīs atšķiras no Latvijas izglītības sistēmas, skolai ir tiesības pieprasīt, lai izglītojamā vecāki vai pats jaunietis, ja ir jau sasniedzis pilngadību, iesniedz dokumentus, kas raksturo un apliecina citā valstī apgūto mācību saturu un mācību sasniegumu vērtējumu. Iesniegtos dokumentus un izglītojamā mācību sasniegumus skola izvērtē un, ja nepieciešams, to dara, pieaicinot vismaz trīs attiecīgo mācību priekšmetu skolotājus. Noteikumi paredz arī intervijas ar bērnu un bērna vecākiem.

Kad izvērtēšana veikta, mācību iestādes direktors ar rīkojumu nosaka nepieciešamos atbalsta pasākumus vismaz viena semestra ilgumā mācību priekšmetos, kas atšķiras Latvijas un skolēna iepriekš apgūtajā izglītības programmā.

"Lai bērns veiksmīgi iekļautos jaunajā klases kolektīvā, pedagogi un skolas vadība īpaši uzsver skolas un vecāku veiksmīgas sadarbības nozīmi."

Uzņemšanai vidusskolā izglītības iestāde var rīkot iestājpārbaudījumus, saskaņojot to ar dibinātāju. Tas attiecas gan uz tiem skolēniem, kas pamatizglītību apguvuši Latvijā, gan ārzemēs.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Indra Vilde norāda, ka tādu gadījumu, kad bērni atgriežas Rīgā un turpina mācības Latvijas skolās, ir samērā daudz. 

Rīgas Teikas vidusskolas direktora vietniece mācību darbā Anna Vētra stāsta, ka skolā gandrīz katru gadu no ārzemēm atgriežas vismaz divi bērni.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijā informē, ka nav apkopota statistika par to, cik ģimeņu ar skolas vecuma bērniem pēdējos gados atgriezušās Latvijā, tomēr runāt par masveida kustību pagaidām nav pamata.

Galvenās grūtības - mācību satura apguve

Atgriešanās pēc prombūtnes var izrādīties ne vien ilgi gaidīta atkalredzēšanās ar draugiem, bet arī zināmu grūtību pārvarēšana. Atkarībā no tā, kāds periods ir pavadīts ārzemēs un kāda ir bērna gūtā pieredze, sarežģīta var būt gan mācību programmas apguve, gan iekļaušanās klases kolektīvā.

A.Vētra stāsta, ka šajā gadā Teikas vidusskolas 12.klasē mācības uzsākusi jauniete, kas atgriezusies no ASV. Meitene uzrādīja dokumentu no iepriekšējās skolas par apgūtajiem priekšmetiem un novērtēšanas procentiem. Tie kopumā ir augsti, tomēr, sastopoties ar mācību vielu, grūtības sagādā matemātika un fizika, jo Amerikā šo priekšmetu saturs būtiski atšķiras. A.Vētra atzīst, ka pagaidām pedagogi nav uzkrājuši pieredzi un nereti skolotājiem trūkst zināšanu, ar kādām metodēm meitenei labāk palīdzētu.

Gulbenes novada valsts ģimnāzijas direktora vietniece mācību darbā Dzidra Sjomkāne stāsta, ka pašlaik skolā mācās puisis, kurš savulaik ģimnāzijā pabeidza 9.klasi, pēc tam vienu gadu mācījās Anglijā un nu ir atgriezies savā 11.klasē. Ne adaptācijas, ne arī mācību vielas apguves problēmu jaunietim nav, lai arī viņš atzīst, ka mācības Anglijā un Latvijā ļoti atšķiras.

Valmieras 5.vidusskolas direktora vietniece mācību darbā Linda Broka skaidro, ka skola nav saskārusies ar gadījumu, kad būtu jāpārbauda skolēna zināšanas, kārtojot papildu ieskaites, jo skolēni ir atgriezušies skolā vien pēc semestra prombūtnes. Tā kā šis ir īss laiks un bērni bijuši sākumskolas vecumā, iekļaušanās notikusi viegli.

Skolotāja uzsver, ka katrs gadījums jāvērtē individuāli un, ja nepieciešams, jāiesaista skolas atbalsta personāls: psihologs, sociālais pedagogs vai speciālais pedagogs.

Liepājas Raiņa 6.vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā Viola Narbuta norāda, ka pirms dažiem gadiem vidusskolā atgriezās jaunietis, kurš pusotru gadu pavadīja ASV. Skola izvērtēja viņa iesniegtos dokumentus, kas apliecināja apgūtos priekšmetus un saņemtos vērtējumus, un deva laiku apgūt nepieciešamo zināšanu minimumu, lai varētu uzsākt mācīties atbilstošā klasē. V.Narbuta uzsver, ka no pieciem bērniem, kuri pēdējo gadu laikā ir atgriezušies skolā, tikai viens atbilstoši vecumam nespēja iekļauties savā klasē.

Rīgas domes speciāliste I.Vilde stāsta, ka bērniem, kas ārzemēs uzturējušies ilgāku laiku, bieži vien ir problēmas ar latviešu valodu. Kārtojot pārbaudījumus, piemēram, bioloģijā, skolēni zina mācību vielu, taču nezina terminus latviešu valodā, jo priekšmetu apguvuši svešvalodā. Līdz ar to patieso zināšanu līmeni reizēm liedz parādīt tieši valodas barjera.

Lai atgriešanās mājās nekļūst par smagu pārbaudījumu

IZM norāda: lai bērns veiksmīgi apgūtu izglītības programmu un iekļautos jaunajā klases kolektīvā, pedagogi un skolas vadība īpaši uzsver skolas un vecāku veiksmīgas sadarbības nozīmi.

I.Vilde atgādina, ka skolu pienākums ir nodrošināt konsultācijas vai izstrādāt individuālo plānu, lai skolēns varētu panākt klasesbiedrus un iekļauties atbilstošā vecuma izglītības programmas apguvē. Individuālo konsultāciju un individuālā plāna izstrādes darba apmaksai skolām ir paredzēts arī finansējums.

Teikas vidusskolas  skolotāja A.Vētra uzskata: skolotājiem problēmas sagādā fakts, ka skolēnu skaits klasē ir liels, 40 minūtēs nevar pagūt pastiprināti pievērst uzmanību atsevišķam skolēnam; lai arī ir plānotās konsultācijas un papildu darbs, grūtības tomēr pastāv. Meklējot risinājumus, skolotāji nākuši pie secinājuma, ka atsevišķos gadījumos, iespējams, skolēnam ir lietderīgi palikt uz otru gadu.

"Veidot savstarpējās attiecības un adaptēties ir vieglāk, ja bērns kā personība ir līdzsvarots."

Skolotāja atzīst, ka būtu nepieciešami metodiskie ieteikumi par to, kā labāk īsā laikā palīdzēt bērniem apgūt mācību vielu atbilstoši Latvijas izglītības standartu prasībām. A.Vētra apstiprina sadarbības ar vecākiem nozīmi, taču atklāj, ka skolai nereti nav ar ko sadarboties, jo vecāki, pretēji saviem bērniem vidusskolēniem, Latvijā nav atgriezušies. Savukārt Liepājas Raiņa 6.vidusskolas skolotāja V.Narbuta ir pārliecināta, ka iekļaut bērnus skolas izglītības procesā nebūt nav tik sarežģīti, ja skola atrod pietiekami elastīgu pieeju. Piemēram, matemātikā mācību gadā ir astoņas tēmas, kas noslēdzas ar pārbaudes darbiem, taču tās var apvienot, lai skolēns kārtotu vienu ieskaiti par vairākām tēmām.

Rīgas Teikas vidusskolas psiholoģe Vineta Drāzniece skaidro, ka grūtības, ar kurām nākas saskarties bērnam atšķirīgo izglītības sistēmu dēļ, rada emocionālo fonu un tādēļ bērns nejūtas par sevi pārliecināts. Iekļaušanās rezultāts ir atkarīgs no bērna personības. Ja mācīšanās kā process bērnam nesagādā grūtības un viņš ir motivēts, tad iekļaušanās Latvijas skolas sistēmā, lai arī mācību sasniegumi sākumā nav ļoti augsti, būs samērā viegla.

Arī veidot savstarpējās attiecības un adaptēties ir vieglāk, ja bērns kā personība ir līdzsvarots. Nav nozīme bērna vecumposmam atgriešanās brīdī, jo neatkarīgi no tā katram bērnam ir sava emocionālā pieredze. Lai atbraukušais vieglāk iekļautos jaunajā vidē, skolotājs vai psihologs izvērtē arī to, ar ko varētu veidoties labāka saskaņa un kuram klasesbiedram bērnu sēdināt blakus.

Psiholoģe atzīst, ka pagaidām skolās nav daudz to bērnu, kas atgriezušies no ārvalstīm. Skolēni parasti paši tiek galā ar jauno situāciju, taču ir gadījumi, kad jāsadarbojas ar vecākiem. Adaptācijai bērnam vajadzīgs laiks un telpa, un mākslīgi šo procesu nevajag paātrināt, vienīgi rūpīgi sekot līdzi un, ja nepieciešams, palīdzēt bērnam iemācīties patstāvīgi risināt problēmsituācijas.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU