SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Vineta Vilcāne
LV portāls
06. maijā, 2016
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Lauku attīstība
1
1

Vai droši no ārzemēm ievest sēklas un stādus?

Sēklas visdrošāk iegādāties iepakojumā, kas marķēts ar oficiālo etiķeti.

FOTO: Aiga Dambe, LV portāls

Pavasarī aktuāls kļūst jautājums par sēklu un stādu izvēli. Veikalos un tirdziņos pieejams plašs sortiments, nereti gribas dārzā iestādīt ko neparastāku, kas pie mums nav nopērkams. Tomēr, cik droši ir stādus un sēklas pašpatēriņam iegādāties citās valstīs, tajā skaitā internetveikalos, un vai to maz drīkst? Speciālisti arī skaidro, kam jāpievērš uzmanība, to darot.
īsumā
  • Gandrīz visus stādus un sēklas no ES valstīm Latvijā var ievest bez ierobežojumiem.
  • Bakteriālo iedegu saimniekaugus no ES valstīm Latvijā drīkst ievest, ja tiem ir auga pase.
  • Fitosanitārais sertifikāts nepieciešams visiem stādiem un daļai sēklu, ko ieved no trešajām valstīm.
  • Ir sugas, kuras aizliegts ievest ES jebkādos daudzumos.
  • Sēklas visdrošāk iegādāties iepakojumā, kas marķēts ar oficiālo etiķeti.

Eiropas Savienības (ES) teritorijā notiek brīva preču, tai skaitā arī sēklu un stādu, kustība, jo starp dalībvalstīm nepastāv muitas kontrole. Ja sēklas vai stādi paredzēti personiskām vajadzībām, augu ievešanas ierobežojumi no citām ES valstīm Latvijā ir tikai dažām sugām.

"Latvijā ir aizsargzona uz bakteriālajām iedegām, tāpēc šīs slimības saimniekaugus nevar nopirkt jebkur ES un vest uz Latviju. Lai bakteriālo iedegu saimniekaugus, piemēram, cidonijas, ābeles, pīlādžus, drīkstētu ievest un audzēt Latvijā, tiem jābūt ar īpašu augu pasi, kurā ir atzīme ZP-b2 vai ZP-LV," skaidro Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu karantīnas departamenta direktore Gunita Šķupele.

Auga pase apliecina, ka tas izaudzēts audzētavā, kas reģistrēta nacionālajā augu aizsardzības dienestā, tā tiek regulāri pārbaudīta, stādu audzētavā un tās apkārtnē augi ir brīvi no karantīnas organismiem. Bez atbilstošas augu pases bakteriālo iedegu saimniekaugi atrasties Latvijā nedrīkst. Ja VAAD inspektori konstatēs augu ievešanu bez dokumentiem, tie būs jāiznīcina. Visus pārējos augus no jebkuras ES dalībvalsts drīkst ievest un audzēt Latvijā, tajā skaitā tos var pasūtīt ES valstu internetveikalos.

"Ja konstatēs augu ievešanu bez dokumentiem, tie būs jāiznīcina."

Jāatceras, ka risks ievest augu slimības un kaitēkļus tomēr pastāv, pat ja normatīvie akti nepieprasa fitosanitāro kontroli. Bez augu karantīnas organismiem ir virkne citu kaitīgo organismu, kas dārzā arī var nodarīt lielu postu, norāda speciālisti.

Ievedot vai nopērkot citā ES valstī stādus un sēklas profesionālai lietošanai vai tālākai pārdošanai, var būt papildu prasības attiecībā uz nepieciešamajiem dokumentiem augu karantīnas un pavairojamā materiāla kvalitātes jomā vai sēklu apriti regulējošajos normatīvajos aktos. Ir būtiski ievērot noteiktās prasības, ja komercdarbībai ar augiem vēlas izmantot valsts atbalstu, atzīmē VAAD.

Ievešanai no trešajām valstīm nepieciešams fitosanitārais sertifikāts

Augu un sēklu ievešanai no trešajām valstīm, piemēram, Krievijas un Baltkrievijas, ir pavisam citi nosacījumi. Lai no trešajām valstīm ievestu jebkurus stādīšanai paredzētus augus, nepieciešams konkrētās valsts nacionālā augu aizsardzības dienesta izdots fitosanitārais sertifikāts. Ievedot vairāk par dažiem stādiem, jāreģistrējas arī fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu un augu produktu apritē iesaistīto personu reģistrā. Ievest stādus drīkst tikai caur tiem robežkontroles punktiem, kur ir fitosanitārās kontroles punkti.

Sēklu ievešanai nav tik daudz ierobežojumu. Atbilstoši Sēklu un šķirņu aprites likuma 17. panta otrās daļas nosacījumiem no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, bez papildu nosacījumiem drīkst ievest tādu augu sugu sēklas, kuras nav minētas normatīvajos aktos par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību, un sēklas personiskām vajadzībām nelielā daudzumā, kurus saskaņā ar normatīvajiem aktiem neapliek ar muitas nodokli, skaidro VAAD Sēklu kontroles departamenta direktore Velta Evelone.

Augu karantīnas prasības augu ievešanai no trešajām valstīm noteiktas MK noteikumos Nr. 218 "Augu karantīnas noteikumi". "Tās dažādiem augiem ir atšķirīgas. Ir daļa augu sugu, kuru stādus nedrīkst ievest Latvijā vai kādā citā ES dalībvalstī no noteiktām valstīm. Ir tādas augu sugas, kuru daļas, piemēram, lapas, spraudeņus, arī nedrīkst ievest no noteiktām valstīm. No tām augu sugām, kuras nav aizliegtas, daļai ir noteiktas īpašas prasības, kas jāizpilda, lai augu varētu ievest ES. Šīs prasības izvērtē eksportējošās valsts augu aizsardzības dienests un konstatē, vai tās ir izpildītas un vai vispār iespējams tās izpildīt.

Ja prasības ir ievērotas, augam pievieno fitosanitāro sertifikātu, kas adresēts Latvijai," skaidro G. Šķupele. Svarīgi atcerēties, ka fitosanitārais sertifikāts nepieciešams visiem stādiem un daļai sēklu, ko ieved no trešajām valstīm. Ja nebūs atbilstošu dokumentu, tos Eiropas Savienības teritorijā neielaidīs.

"Ārvalstīs iegādāta šķirne var būt nepiemērota Latvijas apstākļiem."

Minētās prasības attiecas arī uz augiem un sēklām, kuru ievešanai Latvija izmanto pasta pakalpojumus. Speciālisti atgādina: ja sūtījumā atrodas augi, kurus aizliegts ievest ES, vai ja augi, kuriem nepieciešams fitosanitārais sertifikāts, tiek sūtīti bez tā, sūtījums Latvijā netiks ielaists. Turklāt Augu aizsardzības likums ES un Latvijā liedz ievest augu karantīnas organismus, kā arī augus, augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus, ja tie neatbilst fitosanitārajām normām, kā arī tad, ja nav attiecīgu dokumentu.

Pērkot ārpus ES augus, tajā skaitā internetā, jāņem vērā, ka ir sugas, kuras aizliegts ievest ES jebkādos daudzumos. Aizliegumi noteikti MK noteikumu Nr. 218 5. pielikuma A daļā. "Daļu stādu un arī atsevišķas augu daļas vispār ir aizliegts ievest no noteiktām valstīm, jo šajās valstīs ir sastopami bīstami augu karantīnas organismi, kas nav viegli atklājami vizuālās pārbaudēs. Ja augi, augļi un sēklas tiek vestas personīgajā bagāžā kā pārtikas produkti vai dekoratīvi elementi un ir nelielā daudzumā, fitosanitārās pārbaudes tiem netiek veiktas un fitosanitārie dokumenti nav vajadzīgi," atzīmē G. Šķupele.

Iegādājoties svešzemju stādus un sēklas, var vilties

Speciālisti norāda, ka ārvalstīs iegādāta šķirne var būt nepiemērota Latvijas apstākļiem. Iegādājoties Latvijā audzētos stādus, ir lielāka garantija, ka tie būs piemēroti mūsu klimatiskajiem apstākļiem, ziemā neizsals.

Atsevišķas augu sugas ir pakļautas īpašam riskam, šo sugu stādi var būt inficēti ar augu karantīnas vai īpaši bīstamiem organismiem. Tādiem augiem ir jābūt pievienotai augu pasei. "Katram bakteriālas iedegas saimniekauga stādam jābūt pievienotai augu pasei, kurā ir norāde "ZP-b2", kas apliecina, ka stādi atbilst bakteriālās iedegas aizsargzonas prasībām. Pērkot plūmes, ķiršus, aprikozes, mandeles, persikus u.c. plūmju ģints sugas (šarkas jeb plūmju virālo baku saimniekaugi), katram stādam jābūt pievienotai augu pasei. Ja stādi tiek tirgoti saišķos, tad tam tiek pievienota augu pase, kurā norādīts stādu daudzums. Rododendriem, irbenēm un kamēlijām (Phytophtora ramorumsaimniekaugi) nav jābūt augu pasei pievienotai pie katra auga, bet augu pasei vai tās kopijai ir jābūt tirdzniecības vietā," skaidro VAAD.

"Nereti ievestajiem augiem ierobežo sakņu sistēmu."

Sēklas visdrošāk iegādāties iepakojumā, kas marķēts ar oficiālo etiķeti. MK noteikumu Nr. 592 "Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi" 18. pielikums noteic etiķetes saturu. Uz tās, piemēram, jābūt atsaucei uz Eiropas Savienības tiesību aktiem (var lietot "ES tiesību akti"), sertificētājinstitūcijas un valsts nosaukumam vai to abreviatūrai, sēklu partijas numuram u.c.

Kā atšķirt Latvijā audzētos stādus no ievestajiem?

Pārdevējs ne vienmēr labprāt atklāj, ka augļkoki un puķu stādi audzēti citās valstīs. Pievēršot uzmanību iepakojumam un stāda izskatam, pircējam pašam pēc vairākām pazīmēm ir iespējams novērtēt, vai augs ir vietējas izcelsmes vai tomēr ievests.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) uzskaita vairākas pazīmes, kurām jāpievērš uzmanība. "Plānojot stādus iegādāties kādā tirdziņā, nevis pie saimnieka stādaudzētavā, der ielāgot dažas nianses. Pirmkārt, jāvērtē auga vizuālais izskats un tas, vai augam nav pievienotas košas, krāsainas, apdrukātas etiķetes, uz kurām auga nosaukums un apraksts ir svešvalodā (vācu, poļu u.c.). Otrkārt, jāskatās, vai podiņš, kurā augs iestādīts, nav košs, krāsains un apdrukāts. Latvijā tādus neizmanto, jo tas ir ļoti dārgi un ražošanā nav nepieciešams. Treškārt, būtiska ir vainaga un sakņu, kā arī podiņa proporcija," informē LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Rūtenberga-Bērziņa.

Stādu audzētāju biedrības priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš skaidro, ka nereti ievestajiem augiem ierobežo sakņu sistēmu. Augus stāda un audzē mazākos podiņos, lai izvairītos no tā saucamās "liekās augsnes" pārvadāšanas un tos būtu vieglāk transportēt. "Izsīkstot barības vielām augsnē, cieš auga sakņu sistēma, tas novājinās un rezultātā var iet bojā. Ja auga vainags ir daudz lielāks par podiņu, pastāv risks, ka auga saknes ir apgrieztas, lai augu varētu konkrētajā podiņā iestādīt," skaidro speciālists.

LLKC vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils norāda, ka bieži vien Latvijas apstākļiem nepiemērotus augus tirgotāji pieved ļoti tuvu gala patērētājam, piemēram, lielpilsētā vai novadu centros, un piedāvā par lētāku cenu. Speciālists aicina, iegādājoties augļu kokus, pārliecināties, vai augu pase ir uz katra kociņa, turklāt nevis papīra, bet gan no īpaša plastikāta.

Savām vajadzībām mazdārziņu īpašnieki paši pavairo puķes, dārzeņus, noņemot sēklas no viena gada ražas un sējot tās nākamajā pavasarī, kā arī pavairo ogu krūmus. Vai šādi iegūtas sēklas un stādus drīkst izplatīt?

VAAD speciālisti norāda, ka stādus, izņemot bakteriālas iedegas un plūmju virālo baku saimniekaugus, var pavairot no mātesaugiem un piedāvāt tirgū personīgajām vajadzībām. Izplatot stādus tālākai lauksaimnieciskai darbībai, piemēram, apzaļumošanai, meža ierīkošanai u.tml., stādiem jābūt ar augu pasi, kas liecina par to, ka stādiem nav augu karantīnas organismi, un/vai etiķeti, kas liecina par stāda kvalitāti.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU