Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Evija Trifanova/ LETA
Grozījumu mērķis ir precizēt esošās procedūras, lai ārēja apdraudējuma gadījumā valsts augstāko amatpersonu un institūciju rīcība būtu ātrāka un efektīvāka:
Kā iepriekš Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē norādīja Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks Jānis Pleps, šie likumprojekti piedāvā nelielas, tehniskas, taču būtiskas izmaiņas, kas precizē esošas procedūras un valsts institūciju rīcību valsts apdraudējuma apstākļos, lai reakcija būtu operatīvāka, ātrāka un efektīvāka, nekā to paredz pašreizējais regulējums. "Grozījumi ir īpaši būtiski pašreizējos apstākļos, jo drošības situācija Eiropā ne tikai pēdējā gada laikā, bet nu jau arī pēdējā mēneša laikā ir būtiski mainījusies, kā arī mainījies pats kara jēdziens," uzsver Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.
Virspavēlnieks kara laikam kā rezerves institūts
Likumprojekts "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" piedāvā precizēt valsts institūciju pilnvaru apjomu. Lielākais grozījumu bloks ir saistīts ar virspavēlnieku, ko atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 42.pantam ieceļ Valsts prezidents kara laikam.
"Šobrīd Nacionālās drošības likuma regulējums paredz, ka kara laikā virspavēlnieks pilda gan valsts militārās aizsardzības vadības funkcijas, kuras pilda arī Nacionālo bruņoto spēku komandieris, gan Ministru prezidentam un Ministru kabinetam paredzētās funkcijas," skaidrots likumprojekta anotācijā. Piemēram, ņemot vērā gan Satversmē, gan Nacionālās drošības likumā noteikto, valsts apdraudējuma novēršana, tai skaitā kara laika situāciju pārvarēšana, ir Ministru kabineta kompetence. Tādējādi kara laikā iecelta virspavēlnieka institūts dublē citu valsts aizsardzības un izpildvaras institūciju pilnvaras, kas iespējama kara laikā varētu sarežģīt valsts aizsardzības organizēšanu un vadīšanu.
"Pašlaik virspavēlnieka institūts dublē citu valsts aizsardzības un izpildvaras institūciju pilnvaras, kas kara laikā var sarežģīt valsts aizsardzības organizēšanu un vadīšanu."
Tāpēc likumprojektā ietvertais piedāvājums paredz virspavēlnieka institūtu veidot kā leģitīmu Satversmes 42.panta otrajā teikumā paredzētu valsts varas institūciju kara laikam, kas piedalās pats vai ar pilnvarotas personas starpniecību Ministru kabineta sēdēs ar padomdevēja tiesībām un pārņem attiecīgās funkcijas un valsts aizsardzības vadību tikai tādā gadījumā, ja Ministru kabinets ir aizkavēts pildīt savus pienākumus.
"Grozījumi Nacionālajā drošības likumā paredz, ka virspavēlnieks ir rezerves institūts, kas tiek iecelts kara laikam un kas pārņem valsts aizsardzības funkcijas situācijā, ja Ministru kabinets nav spējīgs funkcionēt," skaidro Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks. Attiecīgi, ja Ministru kabinets savu darbību atjauno, tad tas pārņem savas kompetences atpakaļ. Tāpat, ja situācija to pieļauj, nav liegts veidot jaunu Ministru kabinetu.
Kara laika definīcija un tūlītēji aizsardzības pasākumi, negaidot atsevišķu lēmumu
Pašlaik atbilstoši Latvijas Satversmē noteiktajam Valsts prezidents ir tiesīgs spert nepieciešamos militārās aizsardzības soļus, ja kāda cita valsts Latvijai pieteikusi karu vai ienaidnieks uzbrūk Latvijas robežām. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un modernās kara metodes, ārējs apdraudējums ne vienmēr izpaužas kā kara pieteikums valstij vai tiešs uzbrukums valsts robežām. "Mūsdienās karu vairs nepiesaka, un ir pat zinātnieki, kas uzskata - no pašreizējām starptautiskajām tiesībām izriet aizliegums pieteikt karu," norāda J.Pleps. Tomēr tas nenozīmē, ka militāra intervence nav iespējama, un tam kā apliecinājums kalpo nesenās vēstures rūgtās mācības.
Tāpēc likumprojektā "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" paredz definēt kara laiku, kuram iestājoties Latvijas valsts varas orgāni un citas institūcijas ir tiesīgas īstenot tām piešķirtās kara laika pilnvaras. Pašreizējā redakcijā piedāvātā definīcija ir šāda: "Kara laiks iestājas, ja ārējs ienaidnieks veicis militāru uzbrukumu vai citādi vērsies pret valsts neatkarību, tās konstitucionālo iekārtu vai teritoriālo integritāti."
"Likumprojekts paredz, ka kara laikā nedrīkst aizliegt izrādīt bruņotu pretestību."
"Kara laika definējums veidots, par pamatu ņemot Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtos un Ziemeļatlantijas līgumā formulētos valsts apdraudējumus," skaidro J.Pleps.
Papildus likumprojektā piedāvāts nostiprināt aizsardzības ministra, NBS komandiera un NBS vienību komandieru pienākumu nekavējoties reaģēt uz negaidītu militāru agresiju, ja valstī vai tās daļā iepriekš nav izsludināts izņēmuma stāvoklis, un uzsākt organizētas militāras aizsardzības darbības saskaņā ar Valsts aizsardzības operatīvo plānu ar tiesībām pielietot bruņotu spēku, negaidot atsevišķu lēmumu par to. Turklāt likumprojekts paredz, ka kara laikā nedrīkst aizliegt izrādīt bruņotu pretestību. Tas nozīmē, ka neviens no nacionālās drošības sistēmas subjektiem kara gadījumā nevar aizliegt citam izpildīt Nacionālā drošības likumā paredzēto pienākumu uzsākt pašaizsardzību.
Lemtspējīgs kabinets ar trim ministriem
Ja ir iestājies kara laiks vai izsludināts izņēmuma stāvoklis, nepieciešams, lai valsts institūciju rīcība būtu operatīva, efektīva un dinamiska, proti, lai nenotiktu nepiedodama vilcināšanās pieņemt izšķirošus lēmumus un tiem nepieciešamas informācijas apmaiņas laikā.
Atbilstoši Satversmei un Nacionālās drošības likumā noteiktajam atbildīgā institūcija par valsts apdraudējuma pārvarēšanu un tā seku likvidēšanu ir Ministru kabinets. Taču tā ir koleģiāla institūcija, kas atbilstoši Ministru kabineta iekārtas likuma 30.panta pirmajai daļai var sanākt kopā un pieņemt lēmumu, ja sēdē piedalās vairāk nekā puse no Ministru kabineta locekļiem. Kara vai izņēmuma stāvokļa laikā šo prasību var būt grūtības izpildīt, kas savukārt būtiski ietekmētu valsts rīcībspēju apdraudējuma novēršanā. Tāpēc likumprojekts "Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā" piedāvā samazināt nepieciešamā kvoruma prasības, lai tad, kad iestājies kara laiks vai izsludināts izņēmuma stāvoklis, kabinets būtu tiesīgs noturēt sēdes un pieņemt lēmumus, ja sēdē piedalās tikai Ministru prezidents un vismaz trīs citi Ministru kabineta locekļi, izmaiņu nepieciešamību pamato J.Pleps. Turklāt šādi grozījumi neizslēdz iespēju, ka Ministru prezidenta pienākumus var īstenot Ministru prezidenta biedrs vai pienākumu izpildītājs.
Situācijās, kad valsts un tās iedzīvotāju drošība ir apdraudēta, svarīga ne tikai operatīva valdības reakcija, bet arī ātra informācijas apmaiņa un sadarbības koordinācija ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Tāpēc, lai nodrošinātu Ministru kabineta un NBS vadības efektīvu sadarbību un ātru informācijas apmaiņu, likumprojekts "Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā" paredz, ka kara vai izņēmuma stāvokļa laikā NBS komandieris vai viņa pilnvarota persona piedalās Ministru kabineta sēdēs ar padomdevēja tiesībām.
"Ārkārtējās situācijās, kad savstarpēja komunikācija var būt sarežģīta, NBS komandieris vai viņa pilnvarotā persona Ministru kabineta sēdēs var uz vietas komentēt vai sniegt nepieciešamo informāciju par aktualitātēm, tādējādi nodrošinot operatīvu informācijas apmaiņu," skaidro J.Pleps.
Par grozījumiem Nacionālās drošības likumā, Nacionālo bruņoto spēku likumā un Ministru kabineta iekārtas likumā otrajā un trešajā lasījumā vēl jālemj Saeimai.
