SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
05. novembrī, 2015
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Pirmsskola
4
3
4
3

Bērnudārza jautājums nonācis Saeimā. Kompromiss nebūs viegls

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Vecāku samaksa, saņemot privāto pirmsskolas izglītības vai bērnu uzraudzības pakalpojumu, var būt ļoti atšķirīga.

LV portāla infografika

Kad valdība septembrī pieņēma lēmumu 2016.gadā valsts atbalstu ģimenēm privātā bērnudārza vai auklītes pakalpojuma līdzfinansēšanai pārtraukt, politiķi apgalvoja, ka vecāku satraukumam nav iemesla - problēma tikšot atrisināta un līdzfinansējums būs, proti, to nodrošinās pašvaldības. Lai precizētu normatīvo regulējumu, 4.novembrī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija uzsāka darbu pie likumprojekta „Grozījumi Izglītības likumā” izskatīšanas. Taču, neskatoties uz problēmas steidzamību, nesamierināmo viedokļu dēļ deputāti lēma likumprojekta virzību pagaidām atlikt.
īsumā
  • Vienota metodika nepieciešama, lai pašvaldības viena bērna izmaksas pirmsskolas izglītības iestādē noteiktu pēc viena principa.
  • Vienprātības nav par priekšlikumu līdzfinansēt aukles, jo bērna pieskatīšana mājas apstākļos nevar tikt uzskatīta par pirmsskolas izglītību.
  • Valsts atbalsta programma bija terminēta līdz 2015.gada 31.decembrim un netiks turpināta.

Saeimā iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā" piedāvā divas būtiskas izmaiņas:

  • Izstrādāt vienotu metodiku, kādā pašvaldības aprēķina vidējās izmaksas par vienu bērnu, kas apgūst pirmsskolas izglītības programmu pašvaldības bērnudārzā, un attiecīgi kārtību, kādā pašvaldība sedz pakalpojuma izmaksas privātā pirmsskolas izglītības iestādē.
  • Noteikt pašvaldības pienākumu segt izmaksas arī gadījumā, ja vieta pašvaldības bērnudārzā nav nodrošināta un bērns pirmsskolas izglītības programmu apgūst ģimenē pie bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēja (aukles).

Vienota metodika patieso izmaksu noteikšanai

Saskaņā ar Izglītības likuma 17.panta 2. 1daļu pašvaldībai jau šobrīd ir pienākums segt privāta bērnudārza izmaksas gadījumā, ja bērnam, kurš sasniedzis pusotra gada vecumu un kura dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, netiek nodrošināta vieta pašvaldības dārziņā. Pašvaldības šo pienākumu arī pilda. Problēma slēpjas apstāklī, ka  līdzfinansējuma apmērs tiek noteikts, ņemot vērā vidējās izmaksas par vienu izglītojamo attiecīgajā pašvaldībā. Tādējādi, trūkstot vienotai izmaksu aprēķina metodikai, pašvaldību aplēses, cik īsti tām izmaksā pirmsskolas izglītības pakalpojums vienam bērnam, ir ļoti atšķirīgas.

Piemēram, 2015.gadā vidējās izmaksas vienam audzēknim pašvaldības bērnudārzā Ikšķiles novadā ir noteiktas 189,84 eiro apmērā, bet Rīgā šī summa ir par trešdaļu zemāka – 132,33 eiro mēnesī. "Kā tas iespējams, ja pašvaldībā tiek celti bērnudārzi par vairākiem miljoniem eiro?" retoriski vaicā Saeimas deputāte Ilze Viņķele.

Atbilde ir vienkārša - šobrīd daļā pašvaldību izmaksu aprēķinā netiek iekļauti tēriņi par infrastruktūras attīstību, grāmatvedības, jurista pakalpojumiem u.c. Savukārt privāts uzņēmējs šādi rīkoties nevar atļauties, tādējādi vidējā mēneša maksa par pirmsskolas izglītība programmas apguvi privātā bērnudārzā var ievērojami pārsniegt pašvaldības noteiktās izmaksas.

"Vienota metodika nepieciešama, lai pašvaldības viena bērna izmaksas pirmsskolas izglītības iestādē noteiktu pēc viena principa," skaidro Vides un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilona Raugze. Arī turpmāk plānots, ka pašvaldības aprēķinus veiks pašas, bet Ministru kabineta noteikumos tiks noteiktas izmaksu pozīcijas, ka obligāti iekļaujamas aprēķinā. Šādai kārtībai vajadzētu nodrošināt, ka pašvaldību noteiktās izmaksas izlīdzināsies un pietuvināsies pakalpojuma faktiskajai tirgus cenai.

Pašvaldību atbalsts auklēm

Ja pašvaldībai jau šobrīd ir pienākums segt pirmsskolas izglītības programmas apguvi privātā bērnudārzā, tikai atšķiras līdzfinansējuma aprēķins, tad gadījumos, ja vecāki privāta bērnudārza vietā ir izvēlējušies alternatīvu bērnu uzraudzības pakalpojumu – aukli, pašvaldībai nav obligāts pienākums to  līdzfinansēt. Arī šajā ziņā situācija pašvaldībās ir ļoti atšķirīga. Ir pašvaldības, kur tiek aktīvi organizētas aukļu apmācības (piemēram, Ķekavā ar pašvaldības un valsts līdzfinansējuma atbalstu pašlaik aukles pieskata vairāk nekā 300 bērnu), izveidotas bērnu rotaļu grupas, kurās pašvaldība finansē bērnu bezmaksas pieskatīšanu līdz 4 stundām (piemēram, Liepājā) u.tml. Tomēr 2016.gadā, kad tiks pārtraukts valsts atbalsts arī privātiem bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem, daļā pašvaldību, piemēram, Rīgā, atbalsts auklēm netiek paredzēts vispār.

"Trūkstot vienotai izmaksu aprēķina metodikai, pašvaldību aplēses, cik īsti tām izmaksā pirmsskolas izglītības pakalpojums vienam bērnam, ir ļoti atšķirīgas."

"Ņemot vērā, ka brīvu vietu trūkst ne vien pašvaldības, bet arī privātajos bērnudārzos,  pašvaldībām saviem iedzīvotājiem ir jāpiedāvā alternatīvas iespējas," uzskata Saeimas deputāts Imants Parādnieks. "Tāpat vecākiem ir jābūt izvēlei, kura ir atbilstošākā pieskatīšanas forma viņu mazulim." Īpaši aktuāls šis jautājums ir vecākiem, kuru bērnam aprit pusotrs gadiņš – tas ir aptuvenais laiks, kad beidzas bērna kopšanas atvaļinājums un māmiņai ir jāatgriežas darbā, bet bērnudārzu rindu problēma ir visakūtākā. Turklāt ne vienmēr tik mazs bērns bērnudārza dzīvei ir gatavs, tāpēc auklīte ir lieliska alternatīva.

Diemžēl, nesaņemot nekādu atbalstu no pašvaldības vai valsts, izmaksas par privātu bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju, kas pieskata mazuli pilnu darba laiku (vismaz 40 stundas nedēļā), var būt ļoti lielas. 

Likumprojekts pagaidām tālāk virzīts netiek

Kā jau bija gaidāms, diskusijas par likumprojektā iekļautajiem priekšlikumiem  izvērsās spraigas un atklāja virkni problēmjautājumu, kā arī krasi atšķirīgu redzējumu, kādi varētu būt iespējamie risinājumi. Par likumprojekta redakciju iebildumus pauda gan Pašvaldību savienība, gan Latvijas Lielo pilsētu asociācija, kā arī Saeimas Juridiskais birojs, norādot uz esošo regulējumu, kas jau šobrīd nosaka pašvaldības pienākumu nodrošināt pirmsskolas izglītības pakalpojumu katram bērnam. Tāpat vienprātības nav par priekšlikumu līdzfinansēt arī aukles, uzsverot, ka bērna pieskatīšana mājas apstākļos nevar tikt uzskatīta par pirmsskolas izglītību.

Jelgavas Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste pirmsskolas izglītībā Sarmīte Joma uzskata, ka, iespējams, ir nepieciešams nošķirt pirmsskolas un agrīno izglītību vecumā no 1,5 līdz 3 gadiem. Tas varētu būt interesants risinājums, bet tik lielas pārmaiņas izglītības sistēmā nav skatāmas steidzamības kārtā.

"Jautājums, kas sagaida vecākus 2016.gada 1.janvārī, joprojām paliek neatbildēts."

Pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure vērš uzmanību uz straujo iedzīvotāju skaita pieaugumu Pierīgas pašvaldībās, kur nepieciešams papildu valsts atbalsts jaunu bērnudārzu un skolu celtniecībai. Tāpat pašvaldību pārstāve neslēpj bažas, vai, palielinot līdzfinansējuma apmēru privātajiem pakalpojuma sniedzējiem, netiek veicinātas privātas intereses un mākslīgi "uzpūstas" cenas. Šādus apgalvojumus gan atspēkoja Privāto pirmsskolu biedrības priekšsēdētāja Daina Kājiņa, uzsverot, ka pašvaldībām nav jābaidās no privātu pakalpojuma sniedzēju konkurences. "Uzņēmējs neatvērs bērnudārzu vietā, kur nav pieprasījuma. Drīzāk tas liecina, ka pastāv bažas par pašvaldības nodrošināto pakalpojumu kvalitāti," viņa secina.

Ņemot vērā pretrunīgos viedokļus, deputāti lēma, ka pašreizējā redakcijā likumprojekts balsošanai Saeimā uz 1.lasījumu nevar tikt virzīts un nepieciešams izveidot darba grupu, kas lemtu par likumprojekta sadalīšanu divās daļās. Tādējādi priekšlikumu par vienotas aprēķina metodes ieviešanu plānots virzīt tālāk steidzamības kārtībā, bet jautājumu par auklīšu līdzfinansēšanu vēl izvērtēt. Laika gan ir maz – līdz janvārim atlikuši vien nepilni divi mēneši. Tikmēr jautājums, kas sagaida vecākus 2016.gada 1.janvārī, joprojām paliek neatbildēts.

Uzziņai

Ņemot vērā pašvaldību grūtības nodrošināt pirmsskolas izglītības pakalpojumu visiem bērniem, 2014. un 2015.gadā papildus pašvaldības atbalstam tika noteikts valsts atbalsts 142 eiro apmērā, ievērojot nosacījumu, ka valsts atbalsta un pašvaldības atbalsta kopējais apjoms vienam bērnam nepārsniedz 185 eiro ārpus Rīgas plānošanas reģiona un 228 eiro Rīgas plānošanas reģionā esošā privātā izglītības iestādē.

Vienlaikus tika izstrādātas prasības un regulējums alternatīviem bērnu aprūpes pakalpojumiem - auklēm, rotaļu grupām u.tml., lai sekmētu piedāvāto bērnu uzraudzības pakalpojumu daudzveidību, drošību un kvalitāti visiem bērniem. Valsts atbalsts 142 eiro apmērā tika noteikts arī vecākiem, kuri izvēlējās oficiāli  reģistrētu auklīšu pakalpojumu. Pašvaldībām līdzfinansēt aukles nav obligāts pienākums.

Valsts atbalsta programma bija terminēta līdz 2015.gada 31.decembrim. Ar grūtībām nodrošināt pirmsskolas izglītības pakalpojumu visiem bērniem saskaras 14 pašvaldības.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU