NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
05. oktobrī, 2015
Lasīšanai: 17 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Pirmsskola
2
2
2
2

Bērnudārzs katram bērnam – vai neiespējamā misija Latvijā?

LV portāla infografika;
Designed by Freepik

Nākamā gada valsts budžetā līdzekļi privāto bērnudārzu un auklīšu līdzfinansēšanai nav paredzēti. Šī ziņa jau paguvusi sacelt pamatīgu sašutuma vētru. Politiķi gan sola, ka atbalsts privātiem bērnudārziem un auklēm tomēr tiks nodrošināts arī turpmāk, bet no pašvaldību budžetiem. Taču, kā tas notiks, pagaidām ir neskaidrs, lai gan līdz janvārim atlikuši vien trīs mēneši.
īsumā
  • Jau sākotnēji valsts atbalsta programma bija noteikta uz trim gadiem. Tas bija termiņš, kurā  pašvaldībām bija jādara viss iespējamais, lai programmas beigās bērnudārza pieejamības jautājumu pašvaldība būtu atrisinājusi saviem spēkiem.
  • Ar grūtībām nodrošināt pirmsskolas izglītības pakalpojumu visiem, kam tas nepieciešams, šobrīd saskaras 14 pašvaldības – Ādažu, Baldones, Carnikavas, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Ozolnieku, Salaspils, Siguldas, Stopiņu, Tukuma novads, kā arī Jelgava, Liepāja un Rīga.
  • Ievērojot principu "nauda seko bērnam" un pašreizējo regulējumu, pašvaldības kompensācijas apjoms privātai izglītības iestādei joprojām pielīdzināms vidējām izmaksām vienam bērnam pašvaldības bērnudārzā, kas ievērojami atšķiras no privāta pakalpojuma izmaksām.

Bērnudārzs – pašvaldības kompetence

Pēc likuma burta jau viss ir pareizi.  Likuma "Par pašvaldībām" 15.panta ceturtajā daļā nepārprotami uzrakstīts - gādāt par iedzīvotāju izglītību, tai skaitā pirmsskolas un skolas vecuma bērnu nodrošināšanu ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs, ir viena no pašvaldības autonomajām funkcijām. Arī Izglītības likuma 17.panta pirmā daļa noteic katras pašvaldības pienākumu nodrošināt bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, iespēju iegūt pirmsskolas izglītību.

Taču, kad 2012.gada septembrī kopējā rindā uz bērnudārziem bija jau 8047 bērni,1 talkā problēmas risināšanā pašvaldībām nāca valsts, un 2013.gadā pirmsskolas izglītības joma piedzīvoja virkni pārmaiņu.

Ar mērķi attīstīt principu "nauda seko bērnam" pirmsskolas izglītības jomā Izglītības likuma 17.pants tika papildināts ar 2.1daļu, kurā noteikts pašvaldības pienākums segt privātas izglītības iestādes izmaksas gadījumā, ja bērnam, kurš sasniedzis pusotra gada vecumu un kura dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, netiek nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā. Izmaksas jākompensē tādā apmērā, kas atbilst vienam audzēknim nepieciešamajām izmaksām attiecīgās pašvaldības uzturētā bērnudārzā.

Valsts atbalsts bija terminēts

2014.gada 1.janvārī spēkā stājās arī Ministru kabineta noteikumi Nr.1523 "Kārtība, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām vidējām izmaksām sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātajai izglītības iestādei". Noteikumos tika iekļauts 16.punkts, ar kuru papildus pašvaldības atbalstam tika paredzēts arī valsts atbalsts 142 eiro apmērā 2014. un 2015.gadā, ievērojot nosacījumu, ka valsts atbalsta un pašvaldības atbalsta kopējais apjoms vienam bērnam nepārsniedz 185 eiro ārpus Rīgas plānošanas reģiona un 228 eiro Rīgas plānošanas reģionā esošā privātā izglītības iestādē.

Vienlaikus tika izstrādātas prasības un regulējums alternatīviem bērnu aprūpes pakalpojumiem - auklēm, rotaļu grupām u.tml., lai sekmētu piedāvāto bērnu uzraudzības pakalpojumu daudzveidību, drošību un kvalitāti visiem bērniem. Valsts atbalsts 142 eiro apmērā (pašvaldībām to sniegt šobrīd nav obligāts pienākums) tika noteikts  arī vecākiem, kuri izvēlējās oficiāli  reģistrētu auklīšu pakalpojumus.

"Pašvaldības kompensācijas apjoms privātai izglītības iestādei joprojām pielīdzināms vidējām izmaksām vienam bērnam pašvaldības bērnudārzā."

Jāuzsver, ka jau sākotnēji atbalsta programma bija terminēta uz trim gadiem. "Izprotot situāciju, ka rindu jautājumu bērnudārzos nevar atrisināt vienā dienā, nedēļā, valsts izveidoja šo programmu," skaidro  Vides un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits. Tas bija termiņš, kurā  pašvaldībām bija jādara viss iespējamais, lai programmas beigās bērnudārza pieejamības jautājumu pašvaldība būtu atrisinājusi saviem spēkiem.

Pēdējos gados izveidotas jaunas bērnudārzu grupas 3800 bērniem

Liela daļa pašvaldību šo trīs gadu laikā bērnudārzu jautājumu ir sekmīgi atrisinājušas. Kā vieni no pēdējiem noteiktajā termiņā ar bērnudārza rindām tikuši galā Iecavas, Bauskas un Ropažu novadi.

Laika posmā no 2011. līdz 2014.gadam pašvaldības ir atvērušas vairāk nekā 180 bērnudārzu grupas 3800 bērniem. Energoefektivitātes uzlabošanai bērnudārzos ieguldīti 50,5 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi 37,17 miljonu eiro apmērā, kā rezultātā jaunuzcelti vai paplašināti 26 bērnudārzi, renovētas un labiekārtotas 64 izglītības iestādes. Tiek aktīvi organizētas aukļu apmācības (piemēram, Ķekavā pašvaldības un valsts līdzfinansētas aukles pieskata vairāk nekā 300 bērnu), izveidotas bērnu rotaļu grupas, kurās pašvaldība finansē bērnu bezmaksas pieskatīšanu līdz 4 stundām (piemēram, Liepājā) u.tml.

Tomēr skaitļi ir nepielūdzami. Neskatoties uz pašvaldību paveikto pēdējos gados, kopumā bērnudārza rindā 2015.gada septembrī ir vēl vairāk bērnu, nekā pirms atbalsta programmas uzsākšanas, proti, 8809 bērni. Ar grūtībām nodrošināt pirmsskolas izglītības pakalpojumu visiem, kam tas nepieciešams, joprojām saskaras 14 pašvaldības – Ādažu, Baldones, Carnikavas, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Ozolnieku, Salaspils, Siguldas, Stopiņu, Tukuma novads, kā arī Jelgava, Liepāja un Rīga.

Dzimstība un migrācijas procesi bērnudārzu problēmu saasina

Pēc dramatiskā dzimstības krituma deviņdesmitajos gados, kam sekoja daudzu bērnudārzu likvidācija, demogrāfiskajai situācijai uzlabojoties, kļūst acīmredzams, ka daļa vietvaru bez valsts atbalsta ar pienākumu nodrošināt vietas bērnudārzā visiem bērniem, kam tas ir nepieciešams, netiek galā. Īpaši sāpīga šī problēma kļuvusi Pierīgas pašvaldībās, kur izveidojusies specifiska sociāli ekonomiskā situācija.

"Šeit jau vairākus gadus ir vērojama būtiska iedzīvotāju mehāniska pieauguma tendence ar stabilu prognozi turpināties arī nākotnē. Uz Pierīgu migrē iedzīvotāji reproduktīvajā vecumā ar bērniem, kas rada ļoti strauju bērniem nepieciešamās infrastruktūras pieprasījumu, ko nav iespējams nodrošināt ar pašvaldību resursiem. Turklāt iedzīvotāju ienākuma nodoklis no jaunajiem iedzīvotājiem pašvaldību budžetā ienāk tikai trešajā gadā pēc viņu deklarēšanās, bet pieprasījums ir ne tikai pēc bērnudārziem, bet arī pēc skolām, sporta bāzēm, kultūras norišu objektiem," par situāciju Pierīgā stāsta Ikšķiles novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Dace Kļaviņa.

Plānots, ka pašvaldības turpmāk līdzfinansēs gan privātos bērnudārzus, gan aukles

Joprojām aktuālo bērnudārzu rindu dēļ, iespējams, līdz pat pēdējam brīdim neviens neticēja, ka valsts un politiķi ieņems tik nelokāmu nostāju un atbalsta programma, lai arī terminēta, netiks pagarināta. Tomēr izskatās, ka šoreiz lēmuma pieņēmēji stingri turas pie tā, ka bērnudārzi ir pašvaldības kompetence un ticis dots pietiekami laika, lai problēmu ar rindām sakārtotu.

"Tā nav nasta, ko valsts vēlas pārlikt uz pašvaldību pleciem, šīs funkcijas ir noteiktas likumā," uzsver VARAM  pārstāvis R.Bremšmits. Pēc Demogrāfisko lietu padomes sēdes 10.septembrī līdzīgu viedokli pauda arīdzan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks. "Informācija tiek pārprasta. Finansējums būs!" pārliecināts ir Saeimas deputāts. "To būs spiestas nodrošināt pašvaldības, kā tas ir paredzēts likumā."

"Atbalsts ir nepieciešams ne jau privātajiem bērnudārziem, bet ģimenēm ar bērniem."

1.oktobrī  Saeimā ir iesniegts likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā", kas cita starpā paredz 17.panta 2.1daļā noteikto pašvaldības pienākumu  segt izmaksas privātā izglītības iestādē, ja pakalpojums netiek nodrošināts pašvaldības bērnudārzā, attiecināt arīdzan uz auklēm un bērnu konsultatīvajiem centriem.

Taču šobrīd neatbildēts jautājums ir, kāds būs līdzfinansējuma apmērs un vai ar pašvaldības atbalstu vien būs pietiekami? Ievērojot principu "nauda seko bērnam" un pašreizējo regulējumu, pašvaldības kompensācijas apjoms privātai izglītības iestādei joprojām pielīdzināms vidējām izmaksām vienam bērnam pašvaldības bērnudārzā. Proti, neatkarīgi no tā, vai bērns apmeklē pašvaldības vai privāto bērnudārzu, pašvaldība tērē vienādu summu katram.

Vienlīdzības princips finansējuma sadalē diskriminē tūkstošiem ģimeņu

Pašvaldību aplēses, cik tām izmaksā pirmsskolas izglītības pakalpojums vienam bērnam, ir ļoti atšķirīgas. Piemēram, vidējās izmaksas vienam bērnam pašvaldības bērnudārzā Ikšķiles novadā veido 189,84 eiro, Rīgā šī summa turpretī noteikta teju par trešdaļu mazāka – 132,33 eiro. Savukārt vidējā mēneša maksa par pirmsskolas izglītības programmu privātā bērnudārzā svārstās no 200 līdz 350 eiro (neskaitot ēdināšanu).

Pašvaldības un valsts atbalsts pirmsskolas izglītības programmas apguvei privātā bērnudārzā 2015.gadā

PAŠVALDĪBA

Pašvaldības noteiktās vidējās izmaksas vienam audzēknim pirmsskolas izglītības programmā pašvaldības bērnudārzā

Valsts papildu atbalsts (2016.gadā tiks pārtraukts)

KOPĀ

Ādažu novads

180,76 eiro

47,24 eiro

228 eiro

Carnikavas novads

180,48 eiro

44,52 eiro

228 eiro

Ikšķiles novads

189,84 eiro

38,16 eiro

228 eiro

Ķekavas novads

161,74 eiro

66,26 eiro

228 eiro

Mārupes novads

188 eiro

40 eiro

228 eiro

Stopiņu novads

179,30 eiro

48,70 eiro

228 eiro

Jelgava

112 eiro

73 eiro

185 eiro

Liepāja

130 eiro

55 eiro

185 eiro

Rīga

132.33 eiro

95,67 eiro

228 eiro

Tukums

149,40 eiro

78,60 eiro

228 eiro

Neskatoties uz to, pie šādas kārtības pašvaldības ir noskaņotas pieturēties arī turpmāk un iespēju kompensēt privātu pakalpojumu 100% apmērā neatbalsta. "Tādējādi netiktu nodrošināta vienlīdzīga nodokļu maksātāju naudas sadale viena novada bērniem," pretargumentus izklāsta Ikšķiles novada domes pārstāve D.Kļaviņa. Kāpēc lai pašvaldības bērnudārznieks saņemtu mazāku finansējumu, nekā bērns privātā izglītības iestādē? Nemaz nerunājot par neprognozējama apjoma risku pašvaldības budžetam, šāda kārtība veicinātu nepamatotu cenu kāpumu privātajā sektorā, jo pašlaik nav izveidota privāto izglītības iestāžu atskaites sistēma par izlietoto finansējumu.

Taču pārtraukt diskrimināciju pieprasa arī ģimenes, kuru atvasēm pašvaldība dārziņu nenodrošina.  Jau šobrīd, apmeklējot privātu iestādi, saņemot gan valsts, gan pašvaldības līdzfinansējumu, vairumam vecāku ir jāpiemaksā no savas kabatas, lai gan pirmsskolas pakalpojums pienāktos visiem bērniem vienlīdzīgi. Tikai aptuveni rēķinot, valsts atbalsta pārtraukšana ģimenei, kurā aug viens pirmsskolas vecuma bērns, kam nav atradusies vieta pašvaldības dārziņā, var iecirst pat 50-100 eiro lielu papildu robu ģimenes budžetā. Un ko darīt, ja vienā saimniecībā ir vairāki pirmsskolas vecuma bērni? 

Vienota metodika patieso izmaksu noteikšanai

Kāpēc veidojas tik milzīga atšķirība aprēķinos par pirmsskolas izglītības izmaksām vienam bērnam, ir karstākais kartupelis šā brīža diskusijās par bērnudārzu jautājumu. Pašlaik, nosakot viena audzēkņa izmaksas izglītības iestādēs, pašvaldības vadās pēc MK noteikumos Nr.250 "Kārtība, kādā veicami pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības iestāžu vai sociālās aprūpes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem" noteiktajiem parametriem.

"Risinājums kļūst acīmredzams, tikai mainot uzstādījumu un pakalpojumu organizēt, kā pamatu ņemot ģimenes un bērnu intereses."

Tomēr pastāv bažas, ka pašvaldībās tādējādi reālās pakalpojuma izmaksas netiek noteiktas un kompensācijas apmērs attiecīgi veidojas zemāks. "Privāts uzņēmējs, aprēķinot pakalpojuma cenu, nevar ignorēt tik nozīmīgu izdevumu daļu kā telpu remonts, noma vai pat iegāde, ņemot kredītu bankā. Tikmēr daļa pašvaldību šādu pozīciju nemaz neiekļauj vidējo izmaksu aprēķinā, jo ēka ir pašvaldības īpašums, bet tās atjaunošana  tiek pieskaitīta pie novada attīstības izdevumiem," uz atšķirībām vidējo izmaksu noteikšanas metodikā norāda Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības priekšsēdētāja Daina Kājiņa.

Tāpēc vienota metodika izmaksu noteikšanai  norādīta kā viens no iespējamiem risinājumiem situācijas sakārtošanai arī VARAM informatīvajā ziņojumā valdībai "Priekšlikumi bērnudārzu pieejamības problēmas risināšanai". Taču pirmie izmēģinājuma aprēķini liecina: arī, piemērojot vienotu pieeju, noteiktās izmaksas viena bērna pirmsskolas izglītības programmas apguvei pašvaldībās var būtiski atšķirties un pat būt mazākas par līdzšinējām. Piemēram, lielāko izmaksu daļu veido bērnudārza darbinieku atalgojums, kas atsevišķās pašvaldībās var atšķirties teju divas reizes. D.Kājiņa norāda arī uz citām pozīcijām, kuru patiesās izmaksas pašvaldību gadījumā varētu būt grūtības noteikt, jo tiek centralizētas (grāmatvedība, juridiskie pakalpojumi u.c.) vai atšķirīgi organizētas (ēdināšanas pakalpojums iepirkts vai gatavots uz vietas) u.tml. Tāpēc sagaidāms, ka diskusijas būs spraigas un kompromisu nebūs tik viegli rast, bet laika nav daudz.

Pie līdzšinējās sistēmas palikt nevar

Tomēr nevar noliegt, ka līdzšinējā sistēma nav bijis efektīvākais risinājums bērnudārzu problēmai un tā ir jāmaina. To visspilgtāk apliecina fakts, ka bērnudārzu rindas pēdējo gadu laikā, pretēji izvirzītajam mērķim, kopumā ir tikai palielinājušās. Izskaidrojums rodams ne tikai dzimstības pieaugumā, bet prasībā reģistrēties rindā uz pašvaldības bērnudārzu arī tiem bērniem, kuri līdzfinansējumu privāta pakalpojuma saņemšanai jau saņem. Šāds risinājums ieviests ar domu, ka līdzfinansējums pienākas uz laiku, līdz brīdim, kad atbrīvojas vieta pašvaldības dārziņā.

Tāpēc vērts pārdomāt, vai jautājums pēc būtības ir pareizs  un ministriju ierēdņu, pašvaldību pārstāvju un daiļrunīgu politiķu strīdos nav pazudis kas būtisks?  "Mēs visu laiku runājam par atbalstu privātajiem bērnudārziem un rindu mazināšanu, kamēr tiek piemirsts, ka atbalsts ir nepieciešams ne jau privātajiem bērnudārziem, bet ģimenēm ar bērniem," norāda D.Kājiņa. Kādas gan intereses tiek ņemtas vērā, kad, atbrīvojoties vietai pašvaldības bērnudārzā, mazam bērnam piespiedu kārtā jāmaina ierastā vide, līdzšinējās audzinātājas un draugi?

Viņasprāt, risinājums kļūst acīmredzams, tikai mainot uzstādījumu un pakalpojumu organizēt, kā pamatu ņemot ģimenes un bērnu intereses, nevis mērķi mazināt rindu. Kā piemēru D.Kājiņa izceļ Norvēģijas pieredzi, kur pirms vairākiem gadiem saskārās ar līdzīgām problēmām kā pie mums. Tur vecākiem nodrošināta brīva izvēle saņemt pašvaldības vai privātu pakalpojumu plašā, daudzpusīgā un kvalitatīvā piedāvājumu klāstā. Gan vienam, gan otram noteikta stingra, vienota atskaites sistēma par pašvaldības finansējuma izlietojumu, kas visiem piešķirts vienādā apmērā. "Pašvaldībām nav jābaidās no privātu pakalpojuma sniedzēju konkurences. Uzņēmējs neatvērs bērnudārzu vietā, kur nav pieprasījuma.  Drīzāk tas liecina, ka pastāv bažas par pašvaldības nodrošināto pakalpojumu kvalitāti," secina D.Kājiņa. Viņasprāt, veselīga konkurence ne tikai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti, bet ļautu sasniegt galveno rezultātu – ģimenēm pieejams pakalpojums un bērnu labklājība.

Tāpēc apsveicams ir likumprojektā iekļautais punkts, kas turpmāk paredz pašvaldības līdzfinansējumu privātam pakalpojuma sniedzējam nepārtraukt, ja vecāki no piedāvātās vietas pašvaldības bērnudārzā atsakās. "Neskatoties uz to, šī brīža aktivitātes ir nepiedodami novēlotas," secina D.Kājiņa. Loģiskāk un saprotamāk būtu, ja kārtība, kas nāks valsts atbalsta vietā, tiktu izstrādāta un pieņemta pirms lēmuma valsts atbalstu neturpināt. Pat, ja situāciju pēdējā brīdī atkal izdosies saglābt, tas ir ļoti slikti un neveicina vecāku paļāvību, ka, plānojot nākamo bērniņu, bērnudārzs vai bērnu uzraudzības pakalpojums būs pieejams.


1Pēc Vides un reģionālās attīstības ministrijas informatīvā ziņojumā "Priekšlikumi bērnudārzu pieejamības problēmas risināšanai" pieejamiem datiem.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU