SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Laura Studente
LV portāls
10. septembrī, 2015
Lasīšanai: 12 minūtes
2
4
2
4

Mācību stipendijas. Kam tās piešķir?

FOTO: www.sxc.hu

Rudens sākumam augstskolās raksturīga pieteikšanās stipendijām. Tās ir gan valsts apmaksātas stipendijas, ko izmaksā studentiem, kas mācās budžeta vietās, gan arī izcilības un dažādu fondu stipendijas, ko piešķir par mācību sasniegumiem. Tās stipendijas, ko ik gadu piešķir budžetā esošajiem studentiem un profesionālo skolu audzēkņiem, pienākas ne tikai par labām sekmēm, bet konkursā ir izvirzīti arī citi kritēriji.
īsumā
Augstskolas studentu un profesionālo skolu audzēkņu stipendijas finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

Uz valsts apmaksātu stipendiju var pretendēt tie budžeta grupas studenti, kas

  • sekmīgi noteiktajā termiņā nokārto nepieciešamos pārbaudījumus;
  • pilnībā iegūst attiecīgajam akadēmiskā gada semestrim paredzēto kredītpunktu skaitu.

Finansiālais atbalsts, ko par uzcītību mācībās piešķir studentiem, var būt gan stimuls arī turpmāk uzrādīt teicamus rezultātus, gan arī iespēja koncentrēties studiju darbam, nevis meklēt papildu darbu, lai samaksātu ikdienas tēriņus. Stipendijas lielums ir relatīvs – kādam tas liksies niecīgs, citam ļoti noderīgs ikdienas izmaksām.

Stipendiju piešķiršanu Latvijā regulē MK noteikumi Nr.740 "Noteikumi par stipendijām". Tie nosaka gan stipendiju minimālo apmēru, gan kārtību. Šie noteikumi nosaka kontroles kārtību tādu stipendiju piešķiršanā, kuras pienākas studentiem, kas uzņemti konkursa kārtībā un studē valsts finansētajās studiju vietās, kā arī profesionālo skolu audzēkņiem.

Kas var saņemt stipendiju augstskolās?

Vispirms par to, kādas stipendijas pienākas augstskolu studentiem. MK noteikumi noteic, ka stipendiju konkursa kārtībā var saņemt studējošais, kurš:

  • sekmīgi noteiktajā termiņā nokārto nepieciešamos pārbaudījumus;
  • pilnībā iegūst attiecīgajam akadēmiskā gada semestrim paredzēto kredītpunktu skaitu.

Papildus augstskolas izveido savu stipendiju piešķiršanas nolikumu, kurā nosaka visus stipendiju piešķiršanas aspektus. Stipendijas augstskolās piešķir un izmaksā saskaņā ar  rektora vai viņa pilnvarotas amatpersonas lēmumu. Pašas stipendijas augstskolas piešķir no augstskolas stipendiju fonda, ko veido valsts budžeta līdzekļi – dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem.

Cik regulāri piešķir stipendiju?

Tas, cik ilgi izmaksās stipendiju, ir atkarīgs no tā, kāda līmeņa programmā students mācās. Piemēram, bakalaura studiju programmas, profesionālās augstākās izglītības programmas, maģistra studiju programmas studentam un rezidentam medicīnā stipendiju izmaksā 10 mēnešus gadā, bet stipendiju nepiešķir jūlijā un augustā.

Savukārt doktora studiju programmas studentam stipendiju piešķir visu gadu, izņēmums ir vien augusts. Rīgas Tehniskās universitātes rektora vietnieks attīstībā Artūrs Zeps skaidro, ka visi, kas studē doktorantūrā, saņem stipendiju, savukārt bakalaura un maģistrantūras programmās ir konkurss.

Parasti augstskolas stipendiju piešķir studentam vienu semestri atbilstoši rotācijas rezultātiem. Stipendiju pretendentu saņēmēju skaits gan studiju programmās, gan atsevišķos studiju kursos ir atšķirīgs, stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Elīna Harčenko.

"RSU vislielākā konkurence ir Medicīnas fakultātes programmās, kur nereti stipendijas saņēmēji tiek noteikti izlozes kārtībā. "

Viņa norāda, ka pieprasījums uz stipendiju vietām mainās un ir atkarīgs no daudziem faktoriem - gan studentu skaita programmās, gan katrā studiju gadā, gan pretendentu pieteikumu skaita, gan no pieteikumu kvalitātes un atbilstības Stipendiju piešķiršanas nolikumam. Piemēram, RSU vislielākā konkurence ir Medicīnas fakultātes programmās, kur nereti stipendijas saņēmēji tiek noteikti izlozes kārtībā.

Salīdzinājumam, 2014./2015. akadēmiskajā gadā ikmēneša stipendijas RSU piešķīrusi 952 studentiem; rudens semestrī stipendijas saņēmuši 467 studenti, pavasara semestrī - 485 studenti.

Savukārt RTU doktorantūrā stipendijas saņēmuši 282 cilvēki, bet bakalauros un maģistros – nedaudz vairāk kā 530 studenti. Līdzīgi arī Latvijas Universitātē valsts stipendijas saņem aptuveni viena desmitā daļa no budžeta studentiem, kopējais stipendiātu skaits (neskaitot doktorantus) ir apmēram pieci simti. Savukārt doktorantūras līmenī stipendijas piešķirtas apmēram 220 studentiem.

Kam priekšroka konkursā?

MK noteikumu Nr.740 "Noteikumi par stipendijām" 11.punkts nosaka: ja diviem vai vairākiem studējošajiem, kuri pretendē uz stipendiju, ir līdzvērtīgi sekmju un zinātniskās darbības rādītāji, augstākās izglītības iestādes stipendiju piešķiršanas komisija stipendiju vispirms piešķir:

  • invalīdam;
  • bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;
  • studējošajam, kura ģimenei, ar kuru viņam ir nedalīta saimniecība, uz stipendiju konkursa norises dienu piešķirts trūcīgas ģimenes statuss;
  • studējošajam no daudzbērnu ģimenes (arī gadījumos, ja attiecīgās ģimenes bērni jau pilngadīgi, bet vismaz trīs no tiem nav vecāki par 24 gadiem un mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstskolā vai koledžā pilna laika klātienē);
  • studējošajam, kuram ir viens vai vairāki bērni.

Kāds ir minimālais stipendijas apmērs?

Bakalaura studiju programmas, profesionālās augstākās izglītības programmas, maģistra studiju programmas studentam un rezidentam medicīnā minimālais stipendijas apmērs ir 99,60 eiro mēnesī.

Savukārt doktora studiju programmas studentam piešķirtā stipendija atšķiras atkarībā no mērķa:

  • studiju programmas apguvei - 113,83 eiro mēnesī;
  • zinātniskā grāda ieguvei - 85,37 eiro mēnesī.

Augstskolas var piešķirt arī vienreizējas stipendijas. Tām paredz ne vairāk kā piecus procentus no augstākās izglītības iestādes stipendiju fonda. Tāpat ir iespējams saņemt arī paaugstinātu stipendiju. Tomēr tās lielums nevar pārsniegt minimālās stipendijas divkāršu apmēru.

Ja students iegūst iespēju saņemt arī mērķstipendiju no Eiropas Sociālā fonda finansēto projektu līdzekļiem, tad viņam tiek pārtraukta valsts finansētās stipendijas izmaksa ar pirmo mēnesi pēc mērķstipendijas piešķiršanas.

Kā stipendijai pieteikties?

Lai saņemtu stipendiju, studentam augstskolas stipendiju piešķiršanas komisijai jāiesniedz iesniegums stipendijas saņemšanai un dokumenti, kas apliecina iesniegumā norādītos datus. Iesniegums pieejams MK noteikumu pielikumā.

Kā skaidro Artūrs Zeps, tad bez iesnieguma nevar, jo Personu datu aizsardzības likums aizliedz bez paša studenta piekrišanas izmantot viņa datus, pat piešķirot stipendiju. Tāpēc studentiem jāpiesakās pašiem. Tomēr A.Zeps akcentē, ka augstskolas lietveži parasti studentiem par pieteikšanos atgādina. Kad zināmi rezultāti, augstākās izglītības iestāde stipendijai paredzēto summu ieskaita stipendijas saņēmēja norēķinu kontā vai norēķinu kartes kontā.

Augstākās izglītības iestāde semestra laikā var atcelt lēmumu par stipendijas piešķiršanu, ja tā konstatē, ka persona, kurai piešķirta stipendija:

  • sniegusi nepatiesu informāciju;
  • nepilda studiju plānā paredzētās akadēmiskās saistības;
  • pārkāpj izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumus.

Stipendija arī profesionālo skolu audzēkņiem

Arī profesionālās skolās stipendijas izmaksās no izglītības iestādes fonda. To veido no valsts budžeta līdzekļiem. Lai saņemtu stipendiju, savā izglītības programmā jāmācās vismaz gads – to paredz MK noteikumi Nr.740 "Noteikumi par stipendijām."

Arī profesionālās skolas izveido stipendiju fondu, katram izglītojamam paredzot vidēji ne mazāk kā 14,23 eiro mēnesī. Katram audzēknim nosaka stipendiju, ne mazāku kā 10 eiro mēnesī, bet lielākā stipendija ir 71,14 eiro.

Izglītojamais var saņemt arī paaugstinātu stipendiju. To piešķir par labām un izcilām sekmēm mācībās un aktivitāti izglītības iestādes sabiedriskajā dzīvē. Tāpat to var piešķirt, ja persona ir:

  • bārenis vai bez vecāku gādības palicis bērns, kurš nav nodots audzināšanā bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai aizbildņa ģimenē;
  • pilngadīgs, sekmīgs bez vecāku gādības palicis izglītojamais vai bārenis.

Profesionālā skolā var piešķirt arī vienreizēju stipendiju. Tā pienākas, ja izglītojamais iesniedz attiecīgu iesniegumu par nepieciešamajiem papildu izdevumiem, par kuriem nav paredzēta kompensācija no valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas. Tas nozīmē, ka audzēknis nevar vienlaicīgi saņemt, piemēram, apgādnieka zaudējuma pensiju un vienreizējo stipendiju. Vienreizējām stipendijām paredz ne vairāk kā piecus procentus no stipendiju fonda.

Jāatceras, ka vienreizējās stipendijas un paaugstinātās ikmēneša stipendijas apmērs nevar pārsniegt 71,14 eiro.

Profesionālās izglītības iestāde stipendijai paredzēto summu ieskaita stipendijas saņēmēja norēķinu kontā vai norēķinu kartes kontā:

  • uzsākot mācību gadu un turpmāk reizi mēnesī;
  • reizi mēnesī prakses laikā;
  • dienu pirms vasaras brīvlaika sākuma.

Jānorāda, ka iepriekš profesionālo skolu audzēkņi saņēma arī ES fondu mērķstipendijas. Tomēr plānošanas periods ir beidzies 31.augustā un, kā norāda Izglītības un zinātnes ministrija,  no šī semestra mērķstipendijas vairs neizmaksās.

Kam priekšroka stipendiju konkursā?

Ja diviem vai vairākiem izglītojamajiem, kuri pretendē uz vienreizēju stipendiju, ir līdzvērtīgi sekmju rādītāji, stipendiju piešķiršanas komisija stipendiju vispirms piešķir:

  • invalīdam, bārenim vai bez vecāku gādības palikušajam, kā arī izglītojamam no trūcīgas ģimenes;
  • izglītojamam no ģimenes, kurā audzina trīs vai vairāk bērnu.

Ja profesionālās skolas audzēkne dodas grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, tad viņai turpina piešķirt minimālo ikmēneša stipendiju, pamatojoties uz darbnespējas lapu, kas izsniegta darbnespējas apliecināšanu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

Ja audzēknis veselības problēmu dēļ dodas akadēmiskajā atvaļinājumā, viņam stipendiju vairs nepiešķir.

Papildu stipendiju iespējas no mecenātu līdzekļiem

Tie, kuri nav ieguvuši valsts finansētās stipendijas vai arī vēlas pretendēt uz lielāku finansiālu atbalstu, var pietiekties vēl citām, privāto līdzekļu sponsorētām stipendijām. Piemēram, RTU rektora vietnieks attīstībā Artūrs Zeps skaidro, ka augstskolā to studentu skaits, kas saņem t.s. izcilības, prakses un pētniecības stipendijas, jau gandrīz pietuvojies valsts finansēto stipendiju skaitam.

Šīs stipendijas parasti piešķir no fondiem, kam ir sabiedriskā labuma organizāciju statuss un kas, lai gan nosaukumā ietver konkrētās augstskolas vārdu, ir autonomi veidojumi un nereti piedāvā stipendijas arī citu augstskolu studentiem. Fondi stipendijas piešķir no mecenātu un privātpersonu līdzekļiem. Bieži vien stipendiju mērķis ir vairot konkrētas nozares speciālistus.

Piemēram, Rīgas Tehniskajā universitātē ir RTU attīstības fonds, kas piedāvā stipendijas ne tikai RTU studentiem, bet arī jebkuru citu augstskolu studentiem. Vairāk informācijas RTU fonda mājaslapā.

Stipendijas tiek piešķirtas ne tikai pēc mācību vai pētniecības rezultātiem, bet arī pēc citiem kritērijiem. Latvijas Universitāte informē, ka šogad LU Fonda mecenātu stipendijas būs iespējams saņemt bakalaura, maģistrantūras un doktorantūras studentiem, kas studē LU, Rīgas Tehniskajā universitātē, Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Latvijas Mākslas akadēmijā, Rēzeknes Augstskolā, kā arī 1.kursa bakalaura programmas studentiem no visām Latvijas augstskolām, ja viņi vismaz gadu ir bijuši deklarēti Jelgavas, Saldus, Salaspils vai Engures novadā. Vienas stipendijas apmērs ir no 700 līdz 5000 eiro. Vairāk informācijas šeit.

Rīgas Stradiņa universitātes stipendiju fonds piedāvā stipendijas gan medicīnas, gan Komunikācijas, Eiropas studiju un Juridiskās fakultātes studentiem. Vairāk informācijas šeit.

Tiem jauniešiem, kas sāks studijas nākamajā mācību gadā, ir iespēja pretendēt uz Vītolu fonda stipendiju. Tā radīta, lai palīdzētu jauniešiem, kas nāk no trūcīgām vai nepilnām ģimenēm, iegūt augstāko izglītību. Pieteikumus fonds pieņem no 12.klašu skolēniem katru gadu no 15.janvāra līdz 1.martam. Vairāk informācijas šeit.

Jaunajiem pētniekiem ir vērts pievērst uzmanību arī ārvalstu stipendijām. Ar aktuālākajiem ārvalstu stipendiju piedāvājumiem iespējams iepazīties Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU