Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Šobrīd par valsts līdzekļiem Latvijā studē aptuveni 34 500 studentu. Budžeta vietas būtībā tiek veidotas pēc valsts pasūtījuma, norādot, kādi speciālisti Latvijai ir nepieciešami nākotnē. Katru gadu valsts augstskolām un koledžām tiek novirzīts finansējums no valsts, kurā ietilpst arī nauda, ko augstskolas var izmantot studējošo stipendiju izmaksai.
Būtībā valsts piešķir finansējumu noteiktam studiju vietu skaitam, skaidro IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta juriskonsults Māris Strads. Vienlaicīgi no šī finansējuma daļa no līdzekļiem tiek novirzīta arī stipendijām uz augstskolas stipendiju fondu, no kura savukārt izmaksā stipendijas. To dara atbilstoši MK noteikumiem Nr.740 "Noteikumi par stipendijām".
Tā kā stipendiju izmaksai visiem studējošajiem naudas nepietiek, augstskolas organizē konkursu. Lai gan iepriekš līdz ar normatīvajiem aktiem noteica, ka stipendijas piešķir atkarībā no studenta sekmēm un zinātniskās darbības rādītājiem, tomēr līdz šim nav bijis skaidri noteikts, vai stipendiju piešķiršanas konkurss tiek īstenots studiju programmas, fakultātes, studiju virziena vai dažādu studiju kursu ietvaros, atstājot šī jautājuma lemšanu augstskolu un koledžu pārziņā.
MK noteikumi Nr.740 neierobežoja tādus stipendiju konkursus, kuros ir apvienotas vairākas studiju programmas, kā arī neizslēdza iespēju veikt stipendiju fondā iemaksātā apmēra pārdali no vienas studiju programmas par labu citai. Līdz ar to varēja rasties situācijas, ka valsts finansētai studiju vietai atvēlētie līdzekļi tiek izlietoti neatbilstoši to piešķiršanas mērķim – speciālistu sagatavošanai konkrētās studiju programmās.
Tāpēc arī MK noteikumi grozīti, lai noteiktu, kā tiek īstenots konkurss. Grozījumi paredz: piešķirot stipendijas studiju programmas ietvaros, stipendijas tiek sadalītas pa studiju programmas akadēmiskajiem gadiem proporcionāli to studējošo skaitam katrā akadēmiskajā gadā, kuri studē valsts finansētajās studiju vietās, vai arī citādā veidā saskaņā ar augstākās izglītības iestādes stipendiju piešķiršanas nolikumu.
Tas nozīmē, ka augstskolas var noteikt stipendiju skaitu atkarībā no tā, cik studentu mācās katrā no kursiem, vai arī noteikt citu veidu, kas tiek definēts augstskolas stipendiju piešķiršanas nolikumā.
Divkārt palielināts vienreizējais un paaugstinātās stipendijas apmērs
Līdz ar MK noteikumiem Nr.740 valsts nosaka arī minimālo stipendiju apmēru. Lai īpaši motivētu studentus, no nākamā mācību gada tiks palielināts arī vienreizējās stipendijas apmērs – no vienas uz divām minimālajām stipendijām. Iepriekš augstskolu studentiem vienreizējās stipendijas un paaugstinātās ikmēneša stipendijas maksimālais apmērs bija 99,60 eiro, bet līdz ar grozījumiem tas būs 199,20 eiro.
Savukārt profesionālo skolu audzēkņi varēs saņemt vienreizējo stipendiju 150 eiro apmērā. IZM skaidro, ka šāds atbalsts profesionālās izglītības iestāžu izglītojamajiem veicina profesionālās izglītības pieejamību un pievilcību, veido motivāciju mācīties un iesaistīties izglītības iestādes sabiedriskajā dzīvē.
Vienreizējās stipendijas parasti izmaksā par vienu mēnesi, un tās piešķir atbilstoši kritērijiem, kas noteikti augstskolas stipendiju piešķiršanas nolikumā. Par labām un izcilām sekmēm mācībās un aktivitāti izglītības iestādes sabiedriskajā dzīvē jauniešiem ir iespēja saņemt paaugstināto ikmēneša stipendiju.
Līdz šim MK noteikumos Nr.740 nebija noteikts, pēc kādiem kritērijiem piešķir vienreizējās un paaugstinātās stipendijas, līdz ar to šī izvēle bija augstskolu pārziņā. Taču līdz ar MK noteikumu grozījumiem noteikts, ka vienreizējās un paaugstinātās stipendijas piešķirs saskaņā ar augstskolas stipendiju piešķiršanas nolikumā noteiktajiem kritērijiem. Stipendijas piešķirs ar mērķi veicināt studējošo sekmes, zinātnisko pētniecību, izaugsmi un līdzdalību augstākās izglītības iestādes sabiedriskajā dzīvē, kā arī augstākās izglītības pieejamību.
Tā kā vienreizējo un paaugstināto stipendiju mērķis ir motivēt talantīgos studentus (par akadēmiskiem un zinātniskiem sasniegumiem), tad turpmāk, tās piešķirot, par kritēriju vairs nekalpos studentu sociālais stāvoklis – pretēji kā tas ir ar ikmēneša stipendiju, kura prioritāri konkursā joprojām tiks piešķirta invalīdiem, bāreņiem, studentiem no trūcīgām un daudzbērnu ģimenēm.
Programmās, kurās ir maz studentu
Grozījumi nosaka arī rīcību, kā īstenot stipendiju piešķiršanu tajās studiju programmās, kurās iemaksas stipendiju fondā nepietiek, lai stipendijas studentiem izmaksātu 10 mēnešu garumā.
MK noteikumu grozījumu anotācijā skaidrots, ka tās ir studiju programmas, kurās mācās speciālisti, kurus valstij vajag ļoti nelielā skaitā (īpaši augstākā līmeņa studijās), tāpēc tām finansējumu palielināt neplāno. Šādu programmu skaits pamatstudijās gan Latvijā ir ļoti neliels, aptverot 12 studiju programmas, kurās kopā studē 0,05% no valsts finansētajās studiju vietās studējošo kopskaita.
Lielākā daļa no šīm studiju programmām ir akadēmiskā vai profesionālā maģistra līmenī (Liepājas Universitāte - Rakstniecības studijas, LU - Eiropas studijas, Daugavpils Universitāte - Māksla, LLU – Meža darbi un tehnika u.c.). Doktora studiju programmās ir 3 šādas programmas, kurās kopā studē 0,22% no valsts finansēto doktora studiju vietu studējošo kopskaita.
Situācijā, kurā studējošie no tām studiju programmām, kurās ir ļoti neliels studējošo skaits, piedalās stipendiju konkursā kopā ar citas studiju programmas valsts finansēto studiju vietu studējošajiem, nav garantēts, ka attiecīgajā semestrī (vai akadēmiskajā gadā) kāds no šīs studiju programmas studējošajiem būs starp stipendijas saņēmējiem.
Praksē augstskolas saskaras arī ar situācijām, kad, piešķirot stipendijas, rodas naudas pārpalikums, kas nav pietiekamā apmērā, lai nodrošinātu vēl vienas stipendijas piešķiršanu citam studentam atbilstoši valstī noteiktajam minimālajam apmēram. Piemēram, augstskolā trim studentiem maksā ikmēneša stipendiju, bet ceturtajam studentam ir iespējas stipendiju izmaksāt tikai daļēji.
Tāpēc līdz ar grozījumiem ir noteikts, ka augstskolas varēs izvēlēties, vai stipendiju piešķirt uz īsāku laiku nekā 10 vai 11 mēnešiem vai arī piešķirt vienu vai vairākas vienreizējās stipendijas.
Tādējādi augstskolas nenovirzīs šo naudu, kas paliek pāri citām vajadzībām, saglabājot finansējumu atbilstoši tā mērķim – stipendijām attiecīgās studiju programmas studējošajiem, kuru daļa stipendiju saņems kā vienreizējo stipendiju vai stipendiju uz īsāku termiņu.
Izglītības un zinātnes ministrija MK noteikumu anotācijā skaidro, ka ir izskatījusi variantu, ka šo problēmu studiju programmās ar nelielu valsts finansēto studiju vietu skaitu varētu risināt ar samazinātu stipendijas apjomu, bet nemainīgu stipendijas saņemšanas termiņu. Starp abiem risinājuma variantiem atšķirības starp kopā stipendijās izmaksājamo līdzekļu apjomu nav, bet izvēlēts tika variants ar iespēju izmaksāt stipendiju pilnā apmērā, bet īsāku laiku vai kā vienreizējo stipendiju.
Lai augstākās izglītības iestādes varētu kvalitatīvi izstrādāt savus stipendiju piešķiršanas nolikumus atbilstoši MK noteikumu grozījumos noteiktajām prasībām, jaunās stipendiju normas stājas spēkā 2016.gada 1.septembrī.
