AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Ilze Apine
"Latvijas Vēstneša" Attīstības un projektu vadības daļas vadītāja
01. jūlijā, 2015
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: E-vide
15
15

Iedzīvotāji „balso” par likumiem, to skaidrojumiem un tiesiskās informācijas pieejamību kopumā

Uz jautājumu, vai valstij ir pienākums sniegt informāciju par likumiem un citiem tiesību aktiem, turklāt ne tikai informēt par to pieņemšanu un/vai izmaiņām, bet arī sniegt skaidrojumus – vairākums iedzīvotāju norāda, ka tas viņiem ir svarīgi vai ļoti svarīgi.

Latvijā šobrīd spēkā ir teju 1500 likumu, ja neskaita to grozījumus. Ministru kabineta noteikumu skaits, nepieskaitot to izmaiņas, tuvojas 4000, liecina valsts vietnes Likumi.lv saturs. Tiesību aktu pieejamība, īpaši sistematizētā veidā,  ir pieprasīts valsts pakalpojums.

Taču tiesību akti ir arī jāizprot. Pārsteidzoši augsts iedzīvotāju īpatsvars atzīst, ka skaidrojumi un plašākā nozīmē tiesiskā informācija kopumā ir ļoti nozīmīga un nepieciešama ikdienas informatīvās telpas daļa, tā liecina tikko pabeigtais sabiedriskās domas pētījums.

1.jūlijā aprit trīs gadi, kopš spēkā stājās Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums (OPTIL), ar ko izdevējam "Latvijas Vēstnesis" deleģētas vairākas valsts funkcijas. Turklāt ar šo likumu Latvijā ieviesta oficiālā e-publikācija (vietnē www.vestnesis.lv), un pēdējie trīs gadi liecina, ka tā nodrošināta labā līmenī.

 Trīs gadi ir nozīmīgs laika posms, lai novērtētu visu "Latvijas Vēstneša"  informatīvo pakalpojumu atdevi (www.vestnesis.lv; www.likumi.lv, www.lvportals.lv un www.juristavards.lv / žurnāls "Jurista Vārds") un pieprasījumu sabiedrībā. Lai izzinātu, kā iedzīvotāji ir apmierināti ar valsts un tiesiskās informācijas pieejamību un līdz ar to, iespējams, gūtu ierosmi šo četru dažādo vietņu iespējamajam attīstības virzienam, 2015.gada pavasarī veikts pētījums par valsts un tiesiskās informācijas auditoriju un tās vajadzībām.

Iedzīvotāji par izdevēju: pirmavots, svarīgas ziņas un arī "sausiņš"

 "Likumdošanas avots", "skaidrojumi par likumiem", "liela, bieza avīze ar likumiem, kas tagad ir portāls", "vieta, kur izsludina likumus un to izmaiņas", "informācija par uzņēmumiem, izsolēm, mantojumiem", "sludinājumi par jauniem un likvidētiem uzņēmumiem", "vieta, kur ir visi likumu panti, kas stājušies spēkā", "vakances valsts iestādēs", "darba sludinājumi valsts pārvaldē", "amatu konkursi", "nopietna valsts informācija", "mantojumi, mantojumu tiesības", "oficiālais avots", "valsts izdevums", "firmu reģistrācija un informācija par pilsonības saņemšanu", "ziņas par laulāto līgumiem", "likumi un viss par likumiem", "pirmavots", "izdevums, kur atrast oficiālo valsts informāciju, paziņojumus", "rīkojumi par ministru komandējumiem"... Tie ir daži no tipveida 1000 Latvijas iedzīvotāju asociatīvajiem un savā ziņā trāpīgajiem minējumiem, kas, viņuprāt, ir oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" un ko tas dara.

Turpat priekšstatu virknē arī tēlaini vai autoritatīvi konstatējumi - "sausiņš", "veic labu darbu", "svarīgi paziņojumi par valsts lietām" un "meita kā juriste bieži atsaucas uz to", kā arī novecojuši spriedumi, kas signalizē par informētības distanci no faktiskās mūsdienu situācijas  – "šausmīgi bieza avīze" vai "nepieejama avīze".

Teju pusei Latvijas iedzīvotāju (46%) pēdējā gada laikā ir bijusi nepieciešamība lasīt likumus vai citus tiesību aktus, meklēt skaidrojumus par savām tiesībām vai izmantot oficiālos paziņojumus, piemēram, par vakancēm valsts iestādēs vai izsolēm. 36% iedzīvotāju šādu informāciju ir meklējuši vairākas reizes gadā.

Sekojoši – iespējams apgalvot, ka valsts sniegtās informācijas tiešā un regulārā auditorija ir katrs otrais Latvijas iedzīvotājs, secināts pētījumā, apliecinot, ka šis ir nozīmīgs informācijas segments. Līdz ar to tikpat svarīgi attīstīt tā "mājvietu" e-vidē, lai iedzīvotājiem tā būtu ērti pieejama un lietojama.

"Pateicamies visiem 1000 respondentiem, kas piedalījās sabiedriskās domas izpētē un sniedza noderīgu un arī interesantu novērtējumu par mūsu informatīvo pakalpojumu kompleksu, kas ikdienā pilnā apjomā nepieciešams vien daļai, bet kura atsevišķas vienības atkarībā no dzīves situācijas un vajadzības izmanto ļoti daudzi, piemēram, valsts vietne Likumi.lv jau vairākus gadus ir starp 15 apmeklētākajiem portāliem un mājaslapām Latvijā, savukārt oficiālo izdevumu vietnē www.vestnesis.lv iedzīvotāji plaši izmanto paziņojumu grupas, no kurām populārākās ir amatu konkursi, paziņojumi par izsolēm, mantojumu ziņas u.c.," abu "Latvijas Vēstneša" uzturēto valsts vietņu specifiku raksturo valdes priekšsēdētāja Daina Ābele. Tiesiskās informācijas laukā izdevējs nodrošina vēl divus medijus – LV portālu "Par likumu un valsti" un specializēto žurnālu / portālu juristiem "Jurista Vārds".

Tātad, lai īstenotu valsts deleģētās funkcijas, kas noteiktas OPTIL, izdevējs "Latvijas Vēstnesis" sabiedrībai kopumā nodrošina un attīsta četrus portālus:

  • www.vestnesis.lv: oficiālais izdevums "Latvijas Vēstnesis" (tiesību akti un oficiālie paziņojumi). Tam ir īpašs statuss, un tā saturu sauc par oficiālo publikāciju.
  • www.likumi.lv: sistematizēti tiesību akti. Jaunākā informācija par izmaiņām.
  • www.lvportals.lv: skaidrojumi, likumi praksē, e-konsultācijas, valsts iestāžu jaunumi, vakances valsts iestādēs. Palīgs tiesību aktu normās. Viedokļu platforma.
  • www.juristavards.lv: nedēļas žurnāls / portāls juristiem. Tiesiskai domai un praksei.

88% iedzīvotāju: arī skaidrojumi ir ļoti nepieciešami

Valsts un/vai tiesiskās informācijas regulāro izmantotāju mērķa grupa aptver aptuveni pusi no Latvijas iedzīvotājiem. Kurus no šīs informācijas veidiem Latvijas iedzīvotāji novērtē kā vissvarīgākos? Starp līderiem ierindojušās trīs kategorijas. Absolūtais vairākums uzskata, ka viņiem ir būtiska tāda valsts sniegtā informācija kā konsultācijas par tiesībām un pienākumiem (75%), likumi un citi tiesību akti (74%) un skaidrojumi par likumiem un citiem tiesību aktiem (71%). Tātad tiesību akti ir cieši saistīti ar nepieciešamību pēc papildinformācijas, kas palīdzētu izprast tiesisko regulējumu.

Turklāt visos minēto informācijas veidu gadījumos katrs piektais  iedzīvotājs norāda, ka šāda informācija viņam ir ļoti būtiska. Dažādi citi valsts un / vai tiesiskās informācijas veidi ikdienā šķiet būtiski trešdaļai iedzīvotāju.

Kopumā sabiedrība uzskata, ka valstij ir pienākums sniegt informāciju par likumiem un citiem tiesību aktiem, turklāt ne tikai informēt par to pieņemšanu un/vai izmaiņām, bet arī sniegt skaidrojumus – 88% iedzīvotāju norāda, ka tas viņiem ir svarīgi vai ļoti svarīgi.

Tas ir nozīmīgs rādītājs sabiedrības pieprasījumam būt informētai par savām tiesībām, pienākumiem un iespējām.

Kopumā 48% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir lietojuši vietni Likumi.lv, sekojoši – dažāda veida valsts informāciju sniedzošo mājaslapu vidū tā ir populārākais informācijas avots. Piemēram, salīdzinājumam – VID mājaslapu apmeklējuši 31% iedzīvotāju, bet latvija.lv – 21%.

Tiesības zināt: trīs gadi, kopš spēkā OPTIL

"Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības," tā mūsu informatīvās iespējas un tiesības piesaka Latvijas Republikas Satversmes 90.pants.

Brīvu pieeju valsts un tiesiskai informācijai nosaka Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums (OPTIL), kas stājās spēkā tieši pirms trīs gadiem – 2012.gada 1.jūlijā. Likuma mērķis ir nodrošināt privātpersonu tiesības būt informētiem par savām tiesībām un pienākumiem, reglamentējot tām saistošo tiesību aktu un oficiālo paziņojumu izsludināšanu, publicēšanu, spēkā esamību un pieejamību.

Pirmkārt, OPTIL pavēra jaunu lappusi oficiālās publikācijas nodrošināšanā – Latvijā ieviests progresīvs elektroniskais formāts, kas veicina plašāku oficiālās publikācijas pieejamību. Kopš 2012.gada 3.jūlija, kad vietnē www.vestnesis.lv iznāca pirmais oficiālais elektroniskais laidiens, izdevumu "Latvijas Vēstnesis" var lietot it visur, kur pieejams internets. Jauns laidiens iznāk katru darba dienu.

"Esam spējuši nodrošināt, ka vietne www.vestnesis.lv ir brīvi pieejama 7 x 24 režīmā, un, kopš Latvijā ieviesta oficiālā elektroniskā publikācija, nav bijušas būtiskas tehniskas problēmas vai  pieejamības pārtraukumi," norāda oficiālā izdevēja "Latvijas Vēstnesis" valdes priekšsēdētāja Daina Ābele. "Turklāt vietni regulāri pilnveidojam, piemēram, 2015.gada pavasarī lietotājiem publiskojām mobilo versiju m.vestnesis.lv, kas parocīga ātrai satura apskatei, izmantojot mobilos tālruņus."

Otrkārt, ar likumu noteikta tiesību aktu sistematizācija vietnē Likumi.lv, garantējot iedzīvotājiem bezmaksas pieeju tā saturam. Aizvadītajos gados tiesību aktu vietne Likumi.lv ir attīstīta par mūsdienīgu portālu ar plašu funkcionalitāti un personalizētām iespējām lietotājiem.

"Abas valsts uzturētās vietnes – www.vestnesis.lv un www.likumi.lv – ir pieprasīti un plaši izmantoti informācijas avoti, un to pilnveide un turpmāka attīstība ir oficiālā izdevēja "Latvijas Vēstnesis" prioritāte," iedzīvotāju pieprasījumu pēc šī valsts informācijas segmenta un tā pieejamības pilnveidošanas ieceres raksturo D.Ābele.

Treškārt, likumā paredzēts, ka oficiālajam izdevējam "Latvijas Vēstnesis" jāveicina izpratne par normatīvajos aktos noteiktajām privātpersonu tiesībām un pienākumiem. To nodrošina LV portāls "Par likumu un valsti" un specializētais žurnāls/portāls "Jurista Vārds".

Šo informācijas avotu attīstība un e-vides platformas uzturēšana un attīstība atbilstoši lietotāju vajadzībām un mūsdienīgu tīmekļa jaunievedumu tempam arī ir "Latvijas Vēstneša" darba lauks.

Ieskatam vēl daži rezultāti: tendenču indikators  

  • Absolūtais vairākums – 89% – to Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir bijusi nepieciešamība pēc valsts oficiālās informācijas, to meklē internetā.
    • Katrs piektais šādu informāciju meklējis pie speciālistiem (juristi, advokāti) vai/un pie draugiem un paziņām.
    • Katrs desmitais arī norāda, ka valsts oficiālo informāciju iegūst drukātajos medijos.
    • Īpaši bieži izmantots informācijas avots – vietne Likumi.lv.
  • Nepieciešamība pēc valsts oficiālās informācijas biežāk saistīta ar privātpersonu vajadzībām (65%), bet bieži – 57% – arī ar profesionālo darbību.
  • Atšķirīga ir situācija to iedzīvotāju vidū, kuriem pēdējā gada laikā nav bijusi nepieciešamība pēc valsts sniegtās informācijas. Lai gan arī šajā mērķa grupā internets ir izteikti prevalējošs potenciālais informācijas ieguves avots (59% norāda, ka nepieciešamības gadījumā informāciju meklētu internetā), tomēr izteikti biežāk kā tie, kuri ir regulāri šādas informācijas izmantotāji, šie iedzīvotāji informāciju meklētu pie speciālistiem (to norāda 34%), kā arī pie draugiem un paziņām (21%).
  • Absolūtais vairākums – 88% – no tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir meklējuši valsts sniegto informāciju, ir bijuši apmierināti ar iespējām atrast sev nepieciešamo.
  • Vairākums – 69% – Latvijas iedzīvotāju novērtē, ka viņiem ir svarīgi, lai valsts sniegtā informācija būtu pieejama vienā konkrētā informācijas avotā.
  •  61% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka valsts oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" ir uzticams informācijas avots.

* Pētījuma mērķis bija iegūt raksturojumu par Latvijas iedzīvotāju vajadzībām pēc valsts sniegtās informācijas. To  pasūtīja oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" un veica SIA "Aptauju Aģentūra".  Pētījums īstenots 2015.gada pavasarī, un tā ietvaros kompleksi veiktas divas pētnieciskās aktivitātes – Latvijas iedzīvotāju kvantitatīva aptauja (izlases apjoms – 1000 respondentu) un LV portāla (www.lvportals.lv) lietotāju kvantitatīva aptauja (izlases apjoms – 566 respondenti). Šeit ieskicēti sabiedriskās domas izpētes svarīgākie rezultāti. 

Labs saturs
15
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU