SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
08. aprīlī, 2015
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Nodokļi
2
2

Sociālās iemaksas un sociālās apdrošināšanas gadījumi (III)

LV portāla infografika

Sociālās apdrošināšanas iemaksas ir ar likumu noteikts obligāts maksājums, kas dod tiesības sociāli apdrošinātai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus.
Vairākos gadījumos pensiju apdrošināšanai var pievienoties brīvprātīgi. Par to LV portāla skaidrojumā.
īsumā

Sociālās iemaksas var veikt brīvprātīgi, apdrošinoties pret vairākiem riskiem:

  • Pašnodarbinātā laulātais
  • Mikrouzņēmuma darbinieks

Valsts sociālās apdrošināšanas vispārīgos principus noteikusi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

Brīvprātīgā pievienošanās sociālās apdrošināšanas sistēmai

Brīvprātīgo iemaksu objekts ir personas izvēlēti līdzekļi, no kuriem aprēķina un veic brīvprātīgās iemaksas, kā paredzēts 2010.gada 12.oktobra MK noteikumos Nr.976 par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai.

Iemaksu objekta minimālais gada apmērs brīvprātīgi apdrošinātajām personām ir divpadsmitkārtīgas minimālās mēneša darba algas apmērs – 4320 eiro gadā (12x 360 eiro – minimālā mēnešalga).

Brīvprātīgi valsts pensiju apdrošināšanai var pievienoties persona, kura:

  • ir sasniegusi 15 gadu vecumu,
  • pastāvīgi dzīvo Latvijā,
  • nav obligāti sociāli apdrošināta,
  • nav piešķirta valsts vecuma pensija saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām".

Šogad brīvprātīgo iemaksu likme personai, kura brīvprātīgi pievienojusies pensiju apdrošināšanai, ir 24,39% no brīvprātīgo iemaksu objekta (minimālā iemaksa mēnesī būtu 87,80 eiro).

Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātājs arī var brīvprātīgi pievienoties pensiju apdrošināšanai (ja viņš nav darba ņēmējs pie cita darba devēja vai nav obligāti apdrošināts kā pašnodarbinātais), maksājot 24,39% no brīvprātīgo iemaksu objekta (minimālā iemaksa mēnesī būtu 87,80 eiro).

"Pabalstus nosaka procentos no vidējās iemaksu algas, pensijai cilvēka personiskajā kontā reģistrē iemaksas, kas veido pensiju kapitālu."

Pašnodarbinātā laulātais, ievērojot šos nosacījumus un ja nav sasniedzis vecumu, kas dod tiesības uz pensiju (arī priekšlaicīgo), var brīvprātīgi pievienoties valsts pensiju apdrošināšanai, invaliditātes, maternitātes, slimības un vecāku apdrošināšanai.

Brīvprātīgo iemaksu likme pašnodarbinātā laulātajam šogad ir 31,46%, tātad minimālā iemaksa mēnesī būtu 113,26 eiro.

Mikrouzņēmumu nodokli maksājošā uzņēmuma darbinieks var brīvprātīgi pievienoties sociālajai apdrošināšanai, ievērojot nosacījumu - ja strādā tikai mikrouzņēmumā (vai vairākos), kuriem ir šī nodokļa maksātāja statuss un nav darba ņēmējs pie cita darba devēja vai nav obligāti apdrošināts kā pašnodarbinātais.

Ja mikrouzņēmuma darbinieks ir obligāti apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, viņš brīvprātīgi var pievienoties visiem sociālās apdrošināšanas veidiem (iemaksu likme 34,09%).

Savukārt

  • ja mikrouzņēmuma darbinieks ir sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai valsts vecuma pensija jau ir piešķirta (tai skaitā priekšlaicīgi), brīvprātīgi var pievienoties pensiju, darba negadījumu, maternitātes un slimības, kā arī vecāku apdrošināšanai (likme – 28,70%);
  • ja mikrouzņēmuma darbinieks ir izdienas pensijas saņēmējs vai invalīds – valsts speciālās pensijas saņēmējs, brīvprātīgi viņš var pievienoties pensiju, darba negadījumu, invaliditātes, maternitātes un slimības, kā arī vecāku apdrošināšanai (likme - 31,07%).

Mikrouzņēmuma darbiniekiem, kuri brīvprātīgi pievienojušies valsts sociālajai apdrošināšanai, nav noteikts iemaksu objekta minimālais apmērs. Iemaksas veicamas no brīvi izraudzītiem ienākumiem, kas nepārsniedz 720 eiro mēnesī.

Ja mikrouzņēmumu darbinieks ir pievienojies sociālajai apdrošināšanai brīvprātīgi un pats veicis papildu sociālās iemaksas, tad, aprēķinot piešķiramos pakalpojumus, tiek ņemts vērā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) aprēķinātais obligāto iemaksu objekts un arī summa, no kuras pats mikrouzņēmumu darbinieks brīvprātīgi veicis obligātās iemaksas, skaidro VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Vita Cinīte.

VSAA dati par iepriekšējiem trim gadiem liecina – cilvēki brīvprātīgu pievienošanos sociālajai apdrošināšanai izmanto kā iespēju .

2012.gadā brīvprātīgi sociāli apdrošināto personu skaits - 207, no tām:

  • 146 personas, kas pievienojušās pensijas apdrošināšanai;
  • 60 mikrouzņēmuma darbinieki;
  • 1 persona, kura veic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai, ja darba devējs tās nav veicis.

2013.gadā brīvprātīgi sociāli apdrošināto personu skaits - 266, no tām:

  • 170 personas, kas pievienojušās pensijas apdrošināšanai;
  • 92 mikrouzņēmuma darbinieki;
  • 4 personas, kuras veic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai, ja darba devējs tās nav veicis.

2014.gadā brīvprātīgi sociāli apdrošināto personu skaits - 242, no tām:

  • 141 persona, kas pievienojusies pensijas apdrošināšanai;
  • 3 pašnodarbinātā laulātie, kuri nav sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju;
  • 96 mikrouzņēmuma darbinieki;
  • 2 personas, kuras veic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai, ja darba devējs tās nav veicis.

Apdrošina valsts

Lai nodrošinātu sociālās apdrošināšanas stāža nepārtrauktību, no valsts pamatbudžeta un sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta pensijai, invaliditātei un bezdarba gadījumam tiek apdrošinātas atsevišķas personu grupas - maternitātes, paternitātes, bērna kopšanas, vecāku pabalsta saņēmēji, personas, kuras saņem bezdarbnieka pabalstu, nestrādājošie invalīdi u.c.

Pensiju apdrošināšana

Ja sociālās apdrošināšanas pabalsta summas noteikšanai ir svarīga iemaksu alga (tas ir, bruto ienākumi, no kuriem jāveic iemaksas), jo pabalstus nosaka procentos no vidējās iemaksu algas, tad pensiju aprēķināšanā svarīga konkrēta cilvēka personiskajā kontā reģistrētā informācija par veiktajām iemaksām, kas veido pensiju kapitālu.

Pensijas kapitālā nonāk 20%  no obligāto iemaksu objekta. Ja persona ir fondēto pensiju shēmas (jeb pensiju 2.līmeņa) dalībnieks, šogad 15% no obligāto iemaksu objekta veido pensijas kapitālu un 5% saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu tiek pārskaitīti pensiju 2.līmenī.

Uz sociālās apdrošināšanas iemaksām balstīta pensiju sistēma Latvijā ir no 1996.gada 1.janvāra. No apdrošināšanas maksājumiem veidojas pensijas kapitāls. Katram cilvēkam, kurš ir strādājis vai bijis apdrošināts kā pašnodarbinātais, vai bijuši tādi periodi, par kuriem valsts maksā sociālās iemaksas (māmiņām, kuras kopj bērnu, bezdarbnieki, kuri saņem bezdarbnieku pabalstu u.c.), veidojas pensiju apdrošināšanas periods, ko ņem vērā pensijas aprēķināšanai. No 2011.gada 1.janvāra ir spēkā tiesību norma, ka pensijas aprēķināšanai ņem vērā tikai tos periodus, kad darba devējs ir faktiski samaksājis sociālās apdrošināšanas iemaksas. Ja kādu iemeslu dēļ darba devējs nav samaksājis iemaksas, tad šāds periods netiek ņemts vērā pensijas aprēķināšanā. Kā jau iepriekš teikts, ja darba devējs budžetā nav ieskaitījis sociālās iemaksas, tad cilvēks pats var veikt brīvprātīgos maksājumus.

Tātad pensijas apmēram viens no noteicošajiem faktoriem ir konkrētam cilvēkam reģistrētās sociālās iemaksas (pensijas apmērs ir atkarīgs ne tikai no veiktajām iemaksām, bet arī no citiem faktoriem, kas ietekmē pensijas apmēru, skat. VSAA mājaslapā informāciju Vecuma pensija). Savukārt  invaliditātes pensijas apmērs  ir  atkarīgs no piešķirtās invaliditātes grupas, apdrošinātās personas vidējās iemaksu algas un individuālā apdrošināšanas stāža.

Katram cilvēkam ir jāinteresējas par saviem sociālās apdrošināšanas maksājumiem. Portālā Latvija.lv var pārliecināties, kāda ir bijusi sociālo iemaksu alga, tātad, no kādas darba samaksas darba devējs ir veicis sociālās iemaksas, kas tad arī būs pamats gan pabalstam, ja tāds izrādīsies nepieciešams, gan pensijai. Šie dati atrodami e-pakalpojumā  Informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU