Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ir ļoti būtiski, veicot darbus zemes būvēs, katrā individuālajā gadījumā izvērtēt, vai ir iespējams grunts nogruvums, kas var apdraudēt nodarbināto drošību un dzīvību.
FOTO: rgbstock
Kāpēc bija nepieciešamas izmaiņas?
Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 25.februāra noteikumos Nr.92 "Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus" izstrādāti, pamatojoties uz nepieciešamību prasības saskaņot ar citiem normatīvajiem aktiem darba aizsardzības un būvniecības jomā, skaidro Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Māra Vīksne.
Turklāt Valsts darba inspekcijas (VDI) statistikas dati liecina, ka joprojām strādājošie iet bojā būvniecības darbu laikā, jo sevišķi, kad būvobjektos izmanto neatbilstošus drošības līdzekļus: paštaisītus, nenosakāmas stiprības un drošuma aizsargnožogojumus, kuru izmantošanas rezultātā notiek nelaimes gadījumi, kuri var būt letāli.
Precizēts apmācības apjoms
Noteikumos konkretizēts apmācības apjoms darba aizsardzības koordinatoriem būvniecībā, lai paaugstinātu šo speciālistu zināšanas par specifiskiem darba vides riska faktoriem, veicot būvdarbus. Tas nozīmē, ka turpmāk papildus arhitekta vai būvprakses sertifikātam šiem koordinatoriem būs jāiegūst arī specializētās darba aizsardzības zināšanas būvniecībā 40 stundu apmērā. Tā kā ir nepieciešams laiks, lai apgūtu specializētās zināšanas būvniecībā, noteikts, ka minētā prasība stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī, uzsver LM pārstāve.
Šobrīd saskaņā ar Izglītības kvalitātes valsts dienesta pieejamo informāciju Latvijā specializētās zināšanas būvniecībā iespējams apgūt 18 mācību iestādēs, kas ir saņēmušas attiecīgu licenci.
"Ja darba aizsardzības koordinatora pienākumus veiks juridiska persona, tai būs nepieciešams nodarbināt vismaz vienu fizisku personu, kura ir ieguvusi nepieciešamo sertifikātu un apmācību."
M.Vīksne atgādina, ka darba aizsardzības koordinatorus būvniecības ierosinātājs norīko uz konkrēto būvobjektu gadījumos, kad būvdarbus veic vairāki būvdarbu veicēji. Šo speciālistu svarīgākais pienākums ir koordinēt darba aizsardzības jautājumu saskaņotu risināšanu starp visiem būvniecības dalībniekiem (būvniecības ierosinātāju, galveno būvdarbu veicēju, atsevišķiem būvdarbu veicējiem, pašnodarbinātajiem u.c.).
Vienlaikus saskaņā ar to, ka darba aizsardzības koordinators var būt gan fiziska, gan juridiska persona, gadījumā ja šos pienākumus veiks juridiska persona, tai būs nepieciešams nodarbināt vismaz vienu fizisku personu, kura ir ieguvusi nepieciešamo sertifikātu un apmācību.
Precizētas prasības darbam zemes būvēs
Ņemot vērā, ka bīstams ir jebkurš cilvēka darbības rezultātā mākslīgi radīts zemes objekts, kura grunts sienu nogruvums var apdraudēt tajā nodarbinātos, noteikumi precizēti, lai ietvertu visa veida mākslīgi radītus zemes objektus – zemes būves. Tādējādi ar terminu "zemes būves" tiks saprastas gan tranšejas, akas, tuneļi, caurtekas, gan novadgrāvji, būvbedres, nogāzes u.c., kuros veicamajiem darbiem jāievēro drošības prasības.
Tā kā zemes nogruvumi var izraisīt smagas traumas vai pat letālus nelaimes gadījumus, būtiski ir nodrošināt zemes būvju malas ar pietiekamas stingrības atbalsta sienām, uzsver LM pārstāve. Lai gan minētā prasība jau šobrīd paredz izmantot piemērotus balstus vai nostiprināt malas, sienas un nogāzes, izmaiņas nenosaka noteiktu zemes būvju dziļumu, no kura sākot ir jāizmanto atbalsta sienas, jo grunts nobrukuma risks ir atkarīgs no konkrētā grunts veida, kā arī apkārt esošajiem objektiem.
Ieteicamais zemes būvju dziļums, pie kura nepieciešams izmantot atbalsta sienas, noteikts darba aizsardzības prakses standartā būvniecības nozarei un ir tikai rekomendējams, jo ikdienā letāli negadījumi zemes būvēs ir notikuši arī pie mazāka dziļuma. Tādējādi M.Vīksne norāda, ka, ņemot vērā VDI nelaimes gadījumu darbā analīzi, ir ļoti būtiski, veicot darbus zemes būvēs, katrā individuālajā gadījumā izvērtēt, vai ir iespējams grunts nogruvums, kas var apdraudēt nodarbināto drošību un dzīvību. Standarts ir pieejams http://osha.lv/lv/publications/index.stm/#Prakses standarti.
Atbilstoši noteikumiem par darba aizsardzības prasībām, strādājot augstumā, noteikumos precizēts darbam augstumā lietojamais darba aprīkojums un aizsargnožogojumi.
Informācijai
Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas apkopoto informāciju 2012.gadā zemes būvju grunts sienu nobrukuma rezultātā Latvijā gāja bojā četri nodarbinātie, savukārt 2013.gadā zemes būvju grunts sienu nobrukuma rezultātā nelaimes gadījumā darbā cietuši astoņi nodarbinātie, no kuriem pieci guvuši smagus veselības traucējumus. 2014.gada statistika liecina, ka zemes būvju sienu nobrukuma dēļ šogad bojā gājušas trīs personas.
2014.gada 18.martā ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.143 "Darba aizsardzības prasības, strādājot augstumā", kuros ir paredzētas prasības aizsargnožogojumiem.
