Kopšanas pabalsts
Valsts sociālo pabalstu likuma 12.1pants nosaka: pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, piešķir personai, kura atzīta par invalīdu, pārsniegusi 18 gadu vecumu un kurai sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem nepieciešama īpaša kopšana. Atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību izsniedz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK) atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.
Šī likuma norma nav mainīta.
Pabalsta jaunais apmērs no - 1.jūlija 213,43 eiro - noteikts Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1608 "Noteikumi par pabalsta apmēru invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, pabalsta apmēra pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību". Šajos pašos noteikumos arī paskaidrots, ka no 1.janvāra līdz 30.jūnijam pabalsta apmērs ir 142,29 eiro. Iepriekš latos tas bija 100 latu. Salīdzināšanai: no 1.jūlija valsts maksās par 50 latiem vairāk – kopšanas pabalsts būs 150 latu (jeb 213,43 eiro).
Pabalstu maksā pašam invalīdam
Kopšanas pabalsta mērķis ir atbalstīt un veicināt to cilvēku aprūpi mājas apstākļos, kuriem ir ļoti smaga invaliditāte un nepieciešama īpaša kopšana. Līdz ar to šo invalīdu kopēji (parasti vecāki vai bērni) ir spiesti atteikties no algota darba. Tādēļ, sākot ar 2008.gada 1.janvāri, tika noteikts jauns valsts sociālais pabalsts – pabalsts invalīdam, kuram nepieciešama kopšana. Tātad invalīds, kuram ir smagi organisma sistēmu funkciju traucējumi, saņem gan valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vai pensiju, gan pabalstu sakarā ar īpašas kopšanas nepieciešamību.
Kopšanas pabalstu piešķir un izmaksā cilvēkam ar invaliditāti, nevis viņa kopējam. Lai gan pabalsta piešķiršanas mērķis ir atbalsta sniegšana personām ar invaliditāti, kurus mājās kopj un aprūpē tuvinieki vai citi algoti cilvēki, tas, kā praktiski šis pabalsts tiek izmantots, paliek paša atbalsta saņēmēja, tātad – personas ar invaliditāti ziņā.
Kopšanas pabalsta izmaksu pārtrauc, kad persona (invalīds) ievietota valsts vai pašvaldības ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā. Tā noteikts Valsts sociālo pabalstu likuma 20.pantā, kā arī MK noteikumos Nr.1608: ja pabalsta saņēmējs ievietots valsts vai pašvaldības ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, valsts vai pašvaldības ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija piecu darbdienu laikā kopš personas ievietošanas institūcijā par to paziņo Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļai atbilstoši pabalsta saņēmēja deklarētajai dzīvesvietai.
"Kopšanas pabalstu maksā invalīdam, kuram vajadzīga īpaša aprūpe. "
Pagājušajā gadā bija iecerēts grozīt noteikumus, paredzot, ka gadījumā, ja persona (invalīds) pati pilnā apmērā norēķinās par saņemtajiem sociālās aprūpes pakalpojumiem, kopšanas pabalsta izmaksa nebūtu pārtraucama. Šis priekšlikums netika ieviests dažādu iebildumu dēļ.
Tomēr minēto jautājumu 17.jūnijā izskatīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, jo ar iesniegumu par to komisijā bija vērsusies Latvijas Pašvaldību sociālās aprūpes institūciju apvienība, atgādinot par problēmu. Sēdē piedalījās arī Labklājības (LM) un Finanšu ministrijas speciālisti, Tiesībsarga, Latvijas Pašvaldību savienības, nevalstisko organizāciju pārstāvji.
LM pārstāve informēja, ka pērn sagatavoto noteikumu grozījumu saskaņošanas laikā ministrija ir saņēmusi pretrunīgus iebildumus, līdz ar to, ņemot vērā vienus, nevarētu ņemt vērā otrus. Iesaistītās puses nav spējušas rast kopsaucēju par visiem pieņemamu un mērķim atbilstošu noteikumu redakciju.
Pabalsta sākotnējais mērķis bija sniegt atbalstu tām ģimenēm, kuras pašas uzņemas rūpes par saviem tuviniekiem, līdz ar to ir apgrūtināta kopēju - tuvinieku iesaistīšanās darba tirgū. Dažādi iebildumi bijuši par pabalsta saņēmēja saistību ar viņa atrašanās vietu, kas ir finansēšanas avots un kas ir finansētājs. Jo personas var atrasties privātajā aprūpes iestādē, pašvaldības iestādē, pašvaldības dibinātā SIA, citā SIA, pašvaldībai var piederēt arī daļas kādā kapitālsabiedrībā. Un atkarībā no tā arī persona ir atšķirīgā situācijā.
LM piedāvājums bija: ja persona pati veic maksājumus, tad neatkarīgi no tā, vai viņa atrodas pašvaldības vai privātā iestādē, personai šis pabalsts būtu izmaksājams.
Taču ir jārod risinājums, kā nodrošināt korektu situāciju, proti, lai publiskos līdzekļus (nodokļu maksātāju naudu) nemaksātu par vienu un to pašu pakalpojumu dubulti, turklāt šādā gadījumā cilvēkam, kam tiek pabalsts īpašai kopšanai, tādu kopšanu papildus būtu arī jāsaņem.
Tiks veidota darba grupa, kas turpinās vērtēt iespējamos risinājumus. Jaunu priekšlikumu kopums varētu būt šā gada beigās. Gada beigās sagaidāms arī Valsts kontroles ziņojums par revīziju sociālo pakalpojumu un pabalstu jomā.
"Sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir, ja cilvēkam nav tiesību saņemt valsts pensiju. "
No pašreizējā normatīvo aktu regulējuma kā viena no nelabvēlīgām un satraucošām situācijām ir sociālo pakalpojumu sniedzēju minētais – ģimene nereti, pat netiekot galā ar aprūpi, nevēlas, lai viņu īpaši kopjamais cilvēks nokļūtu sociālās aprūpes iestādē. Tas nozīme – tuvinieki zaudētu šo ienākumu, jo to pārtrauktu maksāt. Kā izskanēja sēdē, diemžēl mēdz būt arī tā, ka šo pabalstu tuvinieki izlieto savām neveselīgajām atkarībām, grādīgo dzērienu iegādei.
Ir arī situācijas, ka cilvēks ir ievietots sociālās aprūpes iestādē, taču tajā nav deklarēts, un turpina saņemt valsts izmaksāto kopšanas pabalstu, kas šādā gadījumā pēc pašreiz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem nav atļauts.
Iespējams, grozījumi būs nepieciešami ne tikai noteikumos, bet arī Valsts sociālo pabalstu likumā.
Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts invaliditātes gadījumā
No 1.jūlija valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts cilvēkiem ar I invaliditātes grupu katru mēnesi būs 83,24 eiro mēnesī, cilvēkiem ar II invaliditātes grupu - 76,84 eiro, cilvēkiem ar I invaliditātes grupu kopš bērnības - 138,73 eiro, cilvēkiem ar II invaliditātes grupu kopš bērnības - 128,06 eiro.
Līdz 30.jūnijam sociālā nodrošinājuma pabalsts neatkarīgi no noteiktās invaliditātes grupas ir 64,03 eiro, invalīdam kopš bērnības - 106,72 eiro (neatkarīgi no noteiktās invaliditātes grupas).
Turpmāk šo pabalstu apmērs tiek diferencēts, tos palielina, piemērojot koeficientus. Pabalsts netiek palielināts tiem, kam ir trešās grupas invaliditāte.
Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts (mēnesī) no 2014.gada 1.jūlija
| Personām ar I invaliditātes grupu | 83,24 EUR (Ls 58,50) |
| Personām ar II invaliditātes grupu | 76,84 EUR (Ls 54) |
| Personām ar III invaliditātes grupu | 64,03 EUR (Ls 45) |
| Invalīdiem kopš bērnības ar I invaliditātes grupu | 138,73 EUR (Ls 97,50) |
| Invalīdiem kopš bērnības ar II invaliditātes grupu | 128,06 EUR (Ls 90) |
| Invalīdiem kopš bērnības ar III invaliditātes grupu | 106,72 EUR (Ls 75) |
Saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma 13.pantu sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir personai, kurai nav tiesību saņemt valsts pensiju (izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju invalīdam) vai apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību.
Pabalsta apmērs noteikts Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1605 "Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību".
Šo noteikumu grozījumos, kas būs spēkā no 1.jūlija, paredzēts, ka, piešķirot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pabalsta apmēram personām ar I invaliditātes grupu tiks piemērots koeficients 1,3, bet personām ar II invaliditātes grupu – koeficients 1,2.
Noteikumos arī paredzēts: ja pabalsts piešķirts līdz 2014.gada 30.jūnijam un tā izmaksa turpinās pēc 2014.gada 1.jūlija, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pabalstu pārrēķinās atbilstoši apmēram, kāds noteikts no 2014.gada 1.jūlija. Pabalsta saņēmējam iesniegums pārrēķinam nav jāiesniedz.
