Kas ir Jauniešu garantija?
Jauniešu garantija ir iniciatīva, kas no nākamā gada sāks darboties Latvijā. Tās mērķis ir palīdzēt jauniešiem iekļauties vai nu darba tirgū, vai atgriezties izglītības iestādē, skaidro Labklājības ministrijas (LM) Darba tirgus politikas departamenta vecākā eksperte Aļona Nikolajeva. Kopumā plānots, ka iniciatīva ilgs septiņus gadus. Galvenā programmas mērķauditorija Latvijā ir jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kas nestrādā, nemācās un neapgūst arodu.
Nākamgad iecerēts programmā iesaistīt aptuveni 8 tūkstošus jauniešu. Atsevišķi pasākumi tiek plānoti jauniešiem vecumā no 13 līdz 14 gadiem (motivācijas programmas, informēšana par iespējām darba tirgū u.c.) un vecumā no 25 līdz 29 gadiem (karjeras konsultācijas, atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA)).
Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir spēt uzrunāt tos pasīvos jauniešus, kas pašreiz nemācās, nestrādā un nav reģistrēti kā bezdarbnieki. Lai gan pirms gada Latvija bija to piecu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, kur reģistrētā bezdarba rādītāji jauniešu vidū bija vieni no augstākajiem – 28%, šogad situācija ir nedaudz uzlabojusies – 2013.gada 2.ceturksnī bez darba bija 19% jauniešu. Gada griezumā šis rādītājs varētu būt 23,4%, informē LM. Kopumā Latvijā šādu jauniešu ir aptuveni 30 līdz 35 tūkstoši.
"Jauniešu garantijas programma – ilgs 7 gadus."
Izstrādājot priekšlikumus Jauniešu garantijas pasākumiem, LM ir ņēmusi vērā Eiropas Komisijas (EK) ieteikumu veicināt atbalsta pasākumus jauniešiem, lai sekmētu viņu integrāciju darba tirgū, t.sk. pilnveidojot jauniešu zināšanas un īpaši atbalstot sociālās atstumtības riskam pakļautās personas. Tāpat ir plānots, ka sekmīgai Jauniešu garantijas īstenošanai būs vajadzīga plaša informācijas apmaiņa un partnerība, kas iekļaus pašvaldības, jauniešu organizācijas, nevalstiskās organizācijas, sociālos dienestus, darba devējus.
LM pārstāve uzsver, ka minētā programma no nākamā gada savu darbību uzsāks arī citās ES dalībvalstīs, jo jauniešu bezdarba problēma lielākā vai mazākā mērā skar ikvienu ES valsti.
Jauniešu garantija darbosies laikā no 2014. līdz 2020.gadam, un tās mērķis ir sniegt atbalstu jauniešiem, lai mazinātu viņu bezdarbu un uzlabotu konkurētspēju darba tirgū. Latvijai pieejamais finansējums varētu būt aptuveni 66,6 milj. eiro, no kuriem 4,5 milj. eiro ir Latvijas līdzfinansējums.
Kā noritēs Jauniešu garantija?
Plānots, ka garantija paredzēs iespēju ne vēlāk kā četru mēnešu laikā tiem jauniešiem, kas reģistrēsies NVA kā bezdarbnieki vai pieņems lēmumu iesaistīties Valsts izglītības un attīstības aģentūras (VIAA) īstenotajās 1 un 1,5 gadīgajās profesionālajās izglītības programmās, saņemt labu un kvalitatīvu darba, stažēšanās, kā arī izglītības piedāvājumu.
Tādējādi visas Jauniešu garantijas aktivitātes būs sadalītas vairākos posmos.
Pirmais posms ir jauniešu iekļaušana darba tirgū. Proti, tiem, kas būs reģistrējušies NVA kā bezdarbnieki, NVA četru mēnešu laikā piedāvās brīvas darba vakances atbilstoši viņu iegūtajai izglītībai vai uzkrātajai darba pieredzei vai arī iesaistīs viņus izglītības pasākumos, ja būs nepieciešams uzlabot iepriekš iegūtās prasmes. Tāpat jauniešiem piedāvās iesaistīties pirmās darba pieredzes iegūšanas pasākumos vai subsidētajā nodarbinātībā, kas paredz darba attiecību noslēgšanu uz noteiktu laiku, piešķirot darba devējam subsīdiju darba algai jaunieša nodarbināšanai uzņēmumā.
"Mērķi - iekļaušanās darba tirgū, iespēja atgriezties izglītības iestādēs un iegūt darba tirgus prasībām atbilstošu izglītību."
Uzņēmīgākajiem jauniešiem piedāvās atbalstu pašnodarbinātības vai komercdarbības uzsākšanai. Darba devējs varēs saņemt arī dotāciju darba vadītāja darba atalgojumam, skaidro A.Nikolajeva.
LM aicina tos jauniešus, kuri nestrādā vai nemācās un šobrīd nav reģistrējušies NVA, Jauniešu garantijas ietvaros to darīt. Tas nepieciešams, lai saņemtu informatīvo atbalstu un atbalstu darba meklēšanā.
Atpakaļ uz skolu
Jauniešu garantijas otrs posms saistīts ar iespēju jauniešiem atgriezties izglītības iestādēs un iegūt darba tirgus prasībām atbilstošu izglītību. LM pārstāve uzsver: lai veiksmīgi varētu iekļauties darba tirgū, jauniešiem ir nepieciešama konkurētspējīga izglītība. Savukārt apmēram 70% no tiem jauniešiem, kas nemācās vai nestrādā, ir nepietiekams izglītības līmenis, jo ir iegūta tikai pamata vai vispārējā vidējā izglītība.
"Galvenā mērķauditorija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kas nestrādā, nemācās un neapgūst arodu."
Šajā posmā jaunieši varēs piedalīties 1 līdz 1,5 gadus ilgās profesionālās izglītības programmās, ko piedāvās profesionālās izglītības iestādes, un apgūt arodu. Šie jaunieši varēs arī saņemt papildu atbalstu karjeras konsultāciju veidā NVA.
Ir plānots iesaistīt arī pašvaldības
Trešajā posmā iecerēts uzrunāt neaktīvos jauniešus, kas nav reģistrēti NVA, nestrādā un nemācās. Lai to īstenotu, plānots izveidot projektu, kas norisināsies visās 119 pašvaldībās. Tā ietvaros katrā pašvaldībā paredzēts izveidot stratēģiskās partnerības, kurās varēs iesaistīties nevalstiskās organizācijas, t.sk. jauniešu organizācijas, izglītības iestādes, sociālie dienesti u.c. partneri. Tādējādi kopīgiem spēkiem varētu motivēt, pārliecināt un uzrunāt tieši tos jauniešus, kuri ir neaktīvi un nevēlas ne mācīties, ne strādāt, skaidro LM pārstāve. Lai labāk varētu saprast, kurš pasākums jaunietim būtu visatbilstošākais, ir jāizmanto informatīvais atbalsts, kas būs pieejams NVA, VIAA un pašvaldībās pie jaunatnes lietu speciālistiem un jaunatnes lietu koordinatoriem.
NVA pasākumu izmaiņas
NVA pasākumiem LM plāno vairākas izmaiņas, kuras vēl jāapstiprina Ministru kabinetā.
Piemēram, pasākumā "Pirmā darba pieredze jaunietim" ir plānots palielināt iesaistes ilgumu no 9 līdz 12 mēnešiem, vienlaikus palielinot arī algu subsīdiju apmēru līdz 160 eiro pirmajos sešos mēnešos (pašreiz 100 lati) un 100 eiro nākamajos sešos mēnešos (pašreiz 50 lati). Vienlaikus šajā pasākumā ir plānots nepieciešamības gadījumā segt arī vienreizēju dotāciju individuālo aizsardzības līdzekļu iegādei, uzsākot darbu - līdz 50 eiro apmērā.
Pasākumos "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā" un "Darbnīcas jauniešiem" ir plānots palielināt ikmēneša stipendijas apmēru līdz 90 eiro (pašreiz 40 lati).
"Vecumā no 13 līdz 14 gadiem - motivācijas programmas, informēšana par iespējām darba tirgū."
Pasākumā komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai komercdarbības dotācija jaunietim bezdarbniekam, ar kuru NVA noslēgusi līgumu par biznesa plāna īstenošanu, tiks palielināta līdz 3000 eiro (pašreiz 2000 lati).
Vienlaikus paredzēts veicināt jauniešu reģionālo mobilitāti. Nepieciešamības gadījumā (ja jaunieša deklarētā dzīves vieta atradīsies vismaz 20 km attālumā no izglītības iestādes vai darbavietas) apmācību un subsidētās nodarbinātības pasākumu ietvaros jaunieši varēs saņemt atbalstu reģionālajai mobilitātei pirmajos četros mēnešos pēc iesaistes subsidētās nodarbinātības pasākumos vai visā apmācību pasākumu iesaistes laikā. Ikmēneša finanšu atlīdzības apmērs nepārsniegs 100 eiro mēnesī.
Statistika
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2013.gadā Latvijā dzīvoja 308 tūkst. jauniešu vecumā no 13 līdz 25 gadiem, no tiem 236 tūkst. bija vecumā no 15 līdz 24 gadiem. No visiem iedzīvotājiem kopējais jauniešu īpatsvars vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir 12%. Aptuveni 137 tūkst. jauniešu šajā vecumā ir neaktīvi (pārsvarā tie ir skolēni vai studenti, kas studē pilna laika klātienē un nestrādā), 27,1 tūkst. jauniešu meklē darbu, bet 71,1 tūkst. jauniešu – strādā.
Latvijā 37,8 tūkst. jauniešu nestrādā, nemācās un neapgūst arodu, savukārt tikai 8,7 tūkst. jauniešu ir reģistrēti NVA. Saskaņā ar Eurostat datiem Latvijā pēdējos gados pieaug jauniešu (nemācās, nestrādā) īpatsvars vecumā no 15 līdz 24 gadiem – no 11,4% 2008.gadā līdz 14,9% 2012.gadā. Eiropas Savienības 28 dalībvalstu vidējais rādītājs ir zemāks (2012.gadā – 13,1%).
"Vecumā no 25 līdz 29 gadiem - karjeras konsultācijas, atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai Nodarbinātības valsts aģentūrā."
Latvijā augstākais jauniešu darba meklētāju īpatsvars vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem ekonomiski aktīvo jauniešu kopskaitā bija 2009.gada 4.ceturksnī (Latvijā 40,4%, ES – 20,5%). No 2010.gada sākuma tas pakāpeniski samazinājās un 2013.gada jūnijā sasniedza 19,8%. Īpaši augsts bezdarba līmenis ir vecumā no 15 līdz 19 gadiem, kur bez darba 2012.gadā bija 58,8% jauniešu (ES – 28,2%), bet vecumā no 20 līdz 24 gadiem – 24,8% (ES – 21,3%).
