Statistika nav optimistiska - kopumā Latvijā ir reģistrēti vairāk nekā 50 tūkstoši jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuri nestrādā, nemācās un neapgūst arodu. No tiem 18 263 jaunieši reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieki. 13% no viņiem darbu meklē jau ilgāk nekā gadu.
"Bezdarbs jauniešiem ir problēma ne vien Latvijā, bet visā Eiropā, jo īpaši pēc ekonomiskās krīzes," teic Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā Inna Šteinbuka. "Spānijā un Grieķijā nestrādā katrs otrais jaunietis, un kopā visā Eiropā nestrādājošo jauniešu skaits sasniedz 7,5 miljonus. Tādēļ Eiropas Komisija veic dažādas iniciatīvas jauno cilvēku atbalstam, un "Jauniešu garantija" ir viena no tiem. Ar šo programmu sūtām jauniešiem signālu, ka viņiem ir iespēja saņemt palīdzību, un es aicinu jauniešus to izmantot."
Latvijā projektu "Jauniešu garantija" īsteno no pagājušā gada janvāra, un tas tiek darīts, lai palīdzētu jauniešiem atrast pastāvīgu darbu. To īsteno trīs aģentūras: Nodarbinātības valsts aģentūra, Valsts izglītības attīstības aģentūra un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra.
Iespēja iegūt pirmo darba pieredzi
Nodarbinātības valsts aģentūra īsteno programmas pirmo kārtu. Jauniešiem ir iespēja iegūt informāciju par Latvijā pieejamām darbavietām, profesionālās pilnveides programmām un darbam nepieciešamajām iemaņām.
Izglītība iegūta, diploms kabatā, bet darbu atrast nevar – diemžēl tā ir ļoti izplatīta situācija. Statistika rāda, ka vidēji 40% no jauniešiem bezdarbniekiem nav darba pieredzes. "Jauniešu garantijas" programmas ietvaros ir iespēja strādāt 12 mēnešus un arī saņemt par to algu, iegūstot pirmo darba pieredzi un tik nepieciešamo ierakstu CV. Vēlāk tas palīdzēs veiksmīgāk startēt darba tirgū.
Šai programmai pieteikties var jaunieši, kas nestrādā un ir vecumā no 18 līdz 29 gadiem:
- kam ir profesionālā vai augstākā izglītība;
- kas reģistrēti bezdarbnieka statusā vismaz vienu mēnesi vai ir reģistrēti bezdarbnieku statusā mazāk par vienu mēnesi, bet vismaz 4 mēnešus nav strādājuši oficiālā darbā vai kā pašnodarbinātie;
- kam iepriekšējā kopējā darba pieredze nevar būt ilgāka kā 12 mēneši.
Darbu piedāvājumus var saņemt gan no komersantiem (izņemot ārstniecības iestādes un skolas), kā arī biedrībām vai nodibinājumiem (izņemot politiskās partijas).
Programmas ietvaros katram dalībniekam uz līguma slēgšanas laiku ir sava darbavieta. Tāpat katram dalībniekam tiks piešķirts kvalificēts darba vadītājs, kas palīdzēs apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas. Savukārt bezdarbniekiem invalīdiem darbavietu pielāgos atbilstoši ergoterapeita sniegtajam atzinumam. Programmas ietvaros jauniešus nav paredzēts nodarbināt nekvalificētos vai mazkvalificētos darbos, kuros dominē tikai roku darbs un fiziska piepūle.
Par darbu – vismaz minimālā alga
Par darbu jaunieši saņem algu. Daļu no tās finansē Nodarbinātības valsts aģentūra jeb 160 eiro mēnesī pirmos sešus mēnešus (jaunietim ar invaliditāti - 240 eiro). Nākamos sešus mēnešus finansējums būs 100 eiro (jaunietim ar invaliditāti - 200 eiro). Savukārt darba devējs līdzfinansēs algu tiktāl, lai tā sasniegtu vismaz minimālās darba algas apmēru. Tādējādi jaunietis saņems vismaz minimālo algu. Tāpat darba devējs segs arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas jeb nomaksās visus nodokļus no darba algas. NVA savukārt segs izdevumus par individuālajiem darba aizsardzības līdzekļiem, kā arī apmaksās veselības pārbaudes, ja tādas nepieciešamas.
NVA apmaksās arī darba algas dotāciju darba vadītājam - 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra.
Iespēja darboties nevalstiskajā sektorā
Ja pirmā darba pieredze jaunietim jau ir, bet tā nav saistīta ar to profesiju, pret kuru patiešām izjūt aicinājumu, veiksmīgs variants būtu iesaistīties darbā kādā no nevalstiskajām organizācijām, kur var pieteikties jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem.
NVO piešķirs materiāli tehnisko nodrošinājumu un darbu sabiedrības labā piecas dienas nedēļā, ne mazāk kā 4 stundas dienā un ne vairāk kā 8 stundas dienā. Līdz ar to būs iespējams darboties, gan strādājot pusslodzi, gan pilnu slodzi.
"Statistika rāda, ka vidēji 40% no jauniešiem bezdarbniekiem nav darba pieredzes."
Proporcionāli nostrādātajām dienām ir iespēja saņemt arī stipendiju 90 eiro mēnesī. Tāpat jaunietis tiks apdrošināts pret iespējamiem nelaimes gadījumiem.
Kā šāda pieredze izpaužas praksē? Seminārā "Jauniešu garantija – izmanto iespējas!" ar savu pieredzi dalījās Gerda Makarova, kas pēc veiksmīgas dalības programmā strādā biedrībā "Patvērums "Droša māja"". "Pabeidzu Latvijas Universitātē Āzijas studiju programmu, apguvu arābu valodu un atrados krustcelēs. Es strādāju, taču darbs nebija saistīts ar manu izglītību. Sapratu, ka nevēlos turpināt strādāt šajā darbā un kļuvu par bezdarbnieci. Es aizgāju uz karjeras konsultāciju, kur man bija jāformulē, ko es vēlos darīt. Sapratu, ka, izmantojot savas valodu zināšanas, vēlos palīdzēt cilvēkiem. Tad es uzzināju par šo jauniešu programmu un to, ka ir prakses iespēja "Patvērumā "Droša māja"", kas nodarbojas ar rehabilitācijas sniegšanu personām, kas bijuši cilvēktirdzniecības upuri, un trešo valstu pilsoņiem," savu pieredzi dalībai programmā raksturo Gerda.
Subsidētā darba pieredze jauniešiem bezdarbniekiem
Šī ir programma, kurā darba pieredzi piedāvā jauniešiem, kas pieder kategorijai "nelabvēlīgākā situācija", jo viņiem darba nav jau ilgstoši.
Programmā var pieteikties jaunieši no 18 līdz 24 gadiem:
- kam iepriekšējos sešos mēnešos nav bijis regulāra algota darba (jābūt reģistrētam NVA un pēdējo sešu mēnešu laikā darba pieredze nevar būt ilgāka par diviem mēnešiem bez pārtraukuma);
- kas nav ieguvuši vidējo izglītību vai profesionālo kvalifikāciju vai kas ir ieguvuši profesionālo vai augstāko izglītību, bet divu gadu laikā pēc absolvēšanas nav atraduši darbu;
- kas jau pieauguši, bet paši ir apgādnieki vienam vai vairākiem cilvēkiem;
- no etniskām minoritātēm un tie, kuriem ir jānostiprina valodas zināšanas, profesionālās zināšanas vai profesionālā pieredze, lai iegūtu pastāvīgu darbu;
- kuriem 24 mēnešus vai ilgāk nav bijis darba (īpaši nelabvēlīgākā situācijā esoši darba ņēmēji);
- kuriem vismaz 12 mēnešus nav bijis regulāra algota darba;
- personas ar invaliditāti.
Šajā programmā var iesaistīties 12 mēnešus (ja pasākumā iesaistīts nelabvēlīgā situācijā esošs darba ņēmējs); 24 mēnešus, ja pasākumā iesaistīta persona ar invaliditāti vai īpaši nelabvēlīgā situācijā esošs darba ņēmējs.
Karjeras konsultācijās un kursi palīdzēs atrast nākotnes profesiju
Iespējams, ka jaunietim vispār nav ne jausmas par to, kādu profesiju izvēlēties. Tāpēc jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem aģentūrā var saņemt karjeras konsultācijas: veikt personības testus, saņemt palīdzību, lai sagatavotu savu CV vai motivācijas vēstuli, kā arī iegūt padomus darba intervijai.
NVA Nodarbinātības pasākumu nodaļas vadītāja Solveiga Kabaka norāda, ka bieži vien jaunietim tas tikai arī pietrūkst, lai atrastu darbu – pareizi sagatavot CV un motivācijas vēstuli. Viņa skaidro, ka nereti jaunietis potenciālajam darba devējam nosūta vien vēstuli, bet šos svarīgos dokumentus nepievieno, tāpēc arī uz pārrunām netiek aicināts. "Bieži vien atliek tikai sagatavot šos dokumentus un jaunietis saņem uzaicinājumu uz interviju," piebilst NVA pārstāve.
NVA konsultanti palīdzēs sastādīt darba meklēšanas plānu. Konsultācijas noritēs gan individuāli, gan grupās. Solveiga Kabaka skaidro, ka konsultants palīdz izprast sevi un savas intereses par konkrētu profesiju un izvēlēties turpmākās mācības.
Apmaksāta neformālā izglītība un konkurētspējas paaugstināšana
Gadās arī situācijas, kad izglītība un pieredze ir, bet kārotajam darbam nepieciešamas, piemēram, valsts vai citas valodas prasmes vai arī tās nav pietiekamā līmenī. Tad var pretendēt uz neformālās izglītības kursiem un apgūt valodu, saņemt apliecību. Ja sadarbībā ar karjeras konsultantu noskaidrojas, ka jāapgūst profesionālā izglītība vai jāapmeklē apmācības, lai palielinātu savu konkurētspēju, tad ir iespējas apmeklēt īsus seminārus, kursus un lekcijas par dažādām tēmām, piemēram, darba drošības jautājumi. Tos organizē katrā NVA filiālē.
Lūk, nepieciešamās prasmes, ko nereti prasa darba devēji un kas var trūkt:
- valsts valodas zināšanas
- krievu valodas zināšanas
- angļu valodas zināšanas
- datorprasmes
- autovadītāja apliecība
- saskarsmes un komunikācijas prasmes.
Solveiga Kabaka norāda, ka darba devēji nereti meklē personas ar komunikācijas prasmēm, bieži vien skolā skolēni liek eksāmenus un kārto ieskaites, bet arvien retāk uzmanība tiek pievērsta tieši prezentēšanas prasmēm. Līdz ar to, lai gan jaunietim zināšanas ir, viņš bieži vien neprot tās parādīt.
Neformālo kursu dalībnieki saņems gan mācību maksas kompensāciju, gan bezdarbnieka ikmēneša stipendiju 99,60 eiro apmērā par kalendāro mēnesi u.c. nepieciešamās izmaksas.
Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai
Uzņēmīgākiem jauniešiem vai tiem, kuri saprot, ka ir sava ceļa gājēji un vēlas būt drīzāk topošie darba devēji, nevis ņēmēji, ir iespēja iegūt finansējumu sava biznesa plāna izstrādei. Lai varētu piedalīties šajā programmā, jāatbilst kādam no šiem nosacījumiem:
- jābūt profesionālai vidējai izglītībai vai augstākai izglītībai uzņēmējdarbības, biznesa vadības vai citā tām pielīdzināmā jomā vai jomā, kurā plānots uzsākt komercdarbību vai pašnodarbinātību;
- ir jābūt apguvušam profesionālās izglītības programmas, kas nodrošina nepieciešamās zināšanas uzņēmējdarbības vadības jomā vai jomā, kurā plānots uzsākt komercdarbību vai pašnodarbinātību;
- jābūt profesionālai vidējai izglītībai vai augstākai izglītībai un jāapgūst neformālās izglītības programma (ne mazāk kā 120 akadēmiskās stundas) ar uzņēmējdarbības vadību saistītā jomā.
- Pasākuma ietvaros jaunieši saņem konsultācijas biznesa plāna sagatavošanā un izstrādāšanā (20 konsultācijas 6 nedēļu laikā).
Sagatavoto biznesa plānu izvērtēs NVA eksperts, un, ja secinās, ka plāns tik tiešām ir dzīvotspējīgs, tad jaunietis saņems arī atbalstu:
- komercdarbības dotācija biznesa plāna īstenošanai – ne vairāk kā 3000 eiro atbilstoši apstiprinātajai biznesa plāna tāmei;
- konsultācijas biznesa plāna īstenošanas pirmajā pašnodarbinātības vai komercdarbības gadā (20 konsultācijas);
- mēneša dotāciju pasākuma īstenošanas sākumposmā (pirmajos sešos mēnešos) valstī noteiktās minimālās darba algas apmērā.
Kā pieteikties programmai?
Lai pieteiktos "Jauniešu garantijas" programmai un izmantotu kādu no piedāvātajām vai vairākas iespējas, ir jādodas uz sev tuvāko Nodarbinātības valsts aģentūras filiāli, kuru saraksts pieejams šeit, un jāinformē par vēlmi iesaistīties kādā no "Jauniešu garantijas" pasākumiem. Nodarbinātības aģents ieplānos karjeras konsultāciju, piedāvās konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus un palīdzību darba meklēšanā. Ar profilēšanas metodi noteiks pasākumus, kas sekmēs konkurētspēju darba tirgū, un pēc tam varēs uzsākt savu darbību šajos nodarbinātības pasākumos.
"Katram dalībniekam tiks piešķirts kvalificēts darba vadītājs, kas palīdzēs apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas."
Jāpiebilst, ka vienlaicīgi var izmantot vairākus no šiem atbalsta mehānismiem, piemēram, karjeras konsultācijās noskaidrot savu aicinājumu, apmeklēt apmācību seminārus un piedalīties programmā, lai iegūtu pirmo darba pieredzi.
Daudzas vietas vēl brīvas
Jāpiebilst, ka šogad "Jauniešu garantijas" projektam atvēlēts trīsreiz vairāk finansējuma kā pērn jeb 6 433 001 eiro. Tomēr pagājušā gada rezultāti ir mainīgi – visvairāk dalībnieku izdevies piesaistīt individuālo konsultāciju programmai jeb 27283 jauniešus. Vismazāk – atbalstam uzņēmējdarbības uzsākšanai un programmai pirmā darba pieredzē, ko pagājušogad izmantoja vien 70 jaunieši. NVA plāno, ka šogad iesaistīs jau 552 dalībniekus.
Kopumā programmai atvēlēti 30 769 284 eiro, bet projekta īstenošana notiek no 2014.gada janvāra līdz 2018.gada 30.jūnijam.
Programmas "Jauniešu garantija" ietvaros sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru piedāvāta iespēja arī apgūt profesionālo izglītību. Par to lasiet turpmāk LV portālā!
