"Jauniešu garantijas" ir Eiropas Sociālā fonda projekts, kas Latvijā tiek īstenots kopš 2014. gada.
Jaunieši, kuri iepriekš nav strādājuši, kuriem nav darba pieredzes, kuri neturpina mācības, ir nepieciešama palīdzība darba iemaņās, darba atrašanā. "Jo veidojas apburtais loks, tevi neviens neņem darbā tāpēc, ka nav pieredzes, un pieredzes nav tāpēc, ka neviens neņem darbā," problēmu raksturo labklājības ministrs Jānis Reirs. "Jauniešu garantijas" ir programma, kura palīdz pārraut šo apburto loku.
Latvijā tā ir viena no visveiksmīgāk īstenotajām programmām, Eiropas finansējums tai tika apturēts, jo to piešķir valstīm, kurās jauniešu bezdarbs ir lielāks par vidējo Eiropas Savienībā. Latvijā tas ir 18%, kas arī ir nomācoša statistika. Sarunās ar Eiropas Komisiju gan ir panākts, ka projekts turpināsies līdz 2018. gada beigām, 2019. gada sākumam.
"Jauniešu garantiju" projektā līdz šim atbalstu saņēmuši vairāk nekā 14 000 jaunieši bezdarbnieki, kopumā līdz projekta beigām paredzēts atbalsts 19 000 bezdarbnieku, tātad vēl apmēram pieciem tūkstošiem jauniešu šāds atbalsts ir pieejams šī projekta ietvaros.
Labklājības ministrs ir pārliecināts, ka atbalsts jauniešiem jāturpina arī pēc tam, kad beigsies Eiropas nauda, integrējot jauniešiem paredzēto atbalstu kopējās bezdarbnieku atbalsta programmās.
Pašreizējā projekta finansējums ir gandrīz 34 miljoni eiro, līdz šim apgūti nepilni 22 miljoni. Finansējuma avoti ir Eiropas Sociālais fonds, valsts budžets, Jauniešu iniciatīvu fonds un privātais līdzfinansējums.
Jaunieša bezdarbnieka portrets
Sākot īstenot projektu, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē bija 19 000 jauniešu bezdarbnieku, šis skaits ir samazinājies par septiņiem tūkstošiem, stāsta NVA direktore Evita Simsone.
Projekta piedāvājums ir paredzēts bezdarbniekiem vecumā no 15 līdz 29 gadiem. Pašreiz NVA uzskaitē ir 12 035 jaunieši bezdarbnieki. Lai atrastu darbu, viena no galvenajām problēmām jauniešiem ir profesionālās kvalifikācijas trūkums, diezgan būtisks šķērslis ir arī tas, ka iegūta tikai vidējā vispārējā izglītība, norāda E. Simsone.
No jauniešiem bezdarbniekiem 63% ir ieguvuši vispārējo vidējo izglītību, pamatizglītību vai nav ieguvuši pamatizglītību.
No projekta pasākumos iesaistītajiem 16% bijusi augstākā izglītība, 32% – profesionālā izglītība, 26% – vidējā vispārējā izglītība, 23% – pamatizglītība, bet 3% nav bijusi pat pamatizglītība.
Projektā piedāvātās iespējas
Projektā "Jauniešu garantijas" ir trīs galvenie virzieni: apmācība, nodarbinātības pasākumi, atbalsta aktivitātes.
Apmācību iespējas ir profesionālā apmācība, kas ir gan iespēja iegūt profesiju un pilnveidot profesionālās zināšanas, gan iespēja iegūt neformālo izglītību (svešvalodas, datorzinības, valsts valodas apguve u.c.). Šajā programmā ir arī darbnīcas jauniešiem, kas ir iespēja izvēlēties sev profesiju, vispirms iegūstot priekšstatu un iepazīstot vairākas, lai var pieņemt lēmumu par savu profesiju, kurā iegūt kvalifikāciju kādā no programmām.
Savukārt nodarbinātības pasākumos ir programma pirmā darba pieredze jaunietim, subsidētā darba vieta jauniešiem bezdarbniekiem, kā arī darba pieredzes un iemaņu apgūšana, darbojoties nevalstiskajās organizācijās.
Atbalsta aktivitātes ietver konsultācijas, kursus, lekcijas, kā arī mobilitātes atbalstu un karjeras konsultācijas.
Izmantotās iespējas
Projektā vislielākā bijusi iesaiste profesionālās apmācības programmās. Visbiežāk jaunieši bezdarbnieki izvēlējušies apgūt lietveža profesiju, projektu vadību, apsardzes darbu, lokmetināšanu, klientu apkalpošanas operatora specialitāti. Apmēram puse no tiem, kas piedalījušies izvēlētajā apmācību programmā, darbā iekārtojušies pirmajos sešos mēnešos pēc programmas apguves.
Sasaite ar lielākām iespējām iegūt darbu ir arī piedāvātajai neformālajai izglītībai, kas ir valsts valodas apguve atbilstoši vidējam valsts valodas prasmes līmenim, angļu valoda, augstākas – "C" kategorijas autovadītāja tiesību iegūšana, datorzinības, krievu valoda.
Nodarbinātības pasākumos, lai gūtu pirmo darba pieredzi, jaunieši visbiežāk izvēlējušies strādāt par pavāru, pārdevēju, grāmatveža palīgu, viesmīli. Savukārt subsidētajās darba vietās biežākā izvēle bijušas tādas profesijas kā palīgstrādnieks, pārdevējs, asistents personām ar invaliditāti, interešu pulciņa audzinātājs.
Darbojoties nevalstiskajās organizācijās, populārākās profesijas ir kultūras pasākumu organizators, projekta vadītāja asistents, administrators, biroja administrators, projektu asistents.
NVA apkopotā statistika liecina, ka pirmajos sešos mēnešos pēc dalības projektā vislabākie darbā iekārtošanās rādītāji ir bijuši pēc apgūtās programmas pirmā darba pieredze jaunietim (gandrīz 90% šo jauniešu ir iekārtojušies darbā), kā arī programmā subsidētās darba vietas (darbu atraduši 82% projekta dalībnieku).
Pārējās programmās apmēram puse no projekta dalībniekiem darbā iekārtojušies pirmajos sešos mēnešos.
Pēc dalības projektā "Jauniešu garantijas" pastāvīgā darbā iekārtojušies 31 736 bezdarbnieki vecumā līdz 29 gadiem; 406 jaunieši ieguvuši pirmo darba pieredzes atbalstu pie darba devējiem; 1618 jauniešu strādājuši subsidētajās darba vietās; 3443 jaunieši darba pieredzi ieguva nevalstiskajās organizācijās; 9751 jaunietis apguva darba tirgū pieprasītās profesionālās un neformālās izglītības programmas; 1912 ar iespējamo nākotnes profesijas iepazinās pasākumā "Darbnīcas jauniešiem"; projekta karjeras konsultanti snieguši 123 781 karjeras konsultāciju.
Arī saprast, ko vēlies darīt
Pirmais pakalpojums, ko jaunieši saņem, izsakot vēlmi piedalīties projektā "Jauniešu garantijas", ir karjeras konsultācija. Piemēram, individuālās karjeras konsultācijas ir saņēmuši 65 tūkstoši jauniešu vecumā no 25 līdz 29 gadiem.
"Pārsvarā jaunieši nezina, ko grib – vai mācīties tālāk, vai apgūt kādu profesiju. Ar testu palīdzību mēģinām noskaidrot, kādas ir viņu intereses," stāsta NVA karjeras konsultante Daiga Korpa.
Lielākā daļa jauniešu, atnākot uz konsultāciju, arī nezina mērķi, ko vēlas sagaidīt no konsultācijas. Tā arī sakot: "Es nezinu." Tāpēc soli pa solim tiek noskaidrots, kāda ir situācija – izglītība, darba prasmes vai iemaņas, ko cilvēks vēlas dzīvē sasniegt. Pamatojoties uz to, tiek veidots profesionālās karjeras projekts. Kad noskaidrots profesionālais virziens, kuru jaunietis grib izvēlēties, jāsaprot, kādas ir profesijas izvēlētajā jomā, jāiepazīstas ar šīm profesijām. Jāapgūst arī darba meklēšanas veidi un prasmes, tāpēc individuāli tiek veidots CV, motivācijas vēstule, zināšanas, apgūts, kā uzvesties darba intervijās.
Sagatavojam jaunieti, lai viņš var iziet darba tirgū, arī psiholoģiski, lai nav baiļu no darba intervijām, no jautājumiem, kādi tajās var tikt uzdoti, lai var iegūt to darbu, kas vairāk piemērots, klāsta D. Korpa.
Pieteikties var visās filiālēs, un jaunietim ir finansiālais atbalsts
Projekts "Jauniešu garantijas" tiek īstenots visā valstī, NVA ir 28 filiāles, un visās filiālēs ir pieejami gan karjeras konsultanti, gan eksperti, kas palīdz jauniešiem izvēlēties programmas.
Ja izvēlas apmācību programmu, kas tajā filiālē, kurā jaunietis ir reģistrējies, netiek piedāvāta, tad projekta ietvaros var saņemt mobilitātes pabalstu un braukt apgūt programmu turp, kur tā tiek piedāvāta.
"Jauniešu garantijas" paredz arī finansiālo atspaidu.
Jauniešiem, kuri iesaistījušies apmācības pasākumā, stipendija ir 150 eiro mēnesī. Tiem, kuri izvēlējušies mācīties izglītības iestādē, kas ir vismaz 20 kilometru no deklarētās dzīvesvietas, tiek kompensēti arī ceļa vai īres izdevumi visā apmācību laikā.
Ja attālums ir lielāks, tiek piešķirts mobilitātes pabalsts.
Jauniešiem, kuri ir iesaistījušies NVO, darbs ir līdz 4 stundām dienā un stipendija – 90 eiro mēnesī.
Savukārt tie jaunieši, kas ir nodarbināti pirmajā darba vietā vai subsidētajās darba vietās, saņem darba algu, kādu darba devējs noteicis, taču tā nedrīkst būt zemāka par valstī noteikto minimālo algu – 380 eiro mēnesī.
Vajadzīgā informācija par formalitātēm, kādas jākārto, ja ir interese iesaistīties, ir atrodama NVA mājaslapā.
