Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Videonovērošanas sistēmai veikalos, kur tirgo alkoholisko dzērienu, ieraksta kvalitātei ir jābūt tādai, lai kontrolējošās iestādes, pārbaudot videoierakstus, varētu konstatēt noteikto prasību ievērošanu attiecībā uz alkoholisko dzērienu realizāciju nepilngadīgām personām. Jāatceras, ka videonovērošana nav vērsta uz pircēju, bet gan pārdevēju kontroli, lai netiktu pārdots alkohols nepilngadīgajam.
FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
2014.gada 1.janvārī stājas spēkā grozījumi Alkolisko dzērienu aprites likumā:
Likums aizliedz alkoholiskos dzērienus pārdot personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, un šīs personas nedrīkst tos iegādāties. Lai pārliecinātos par pircēja vecumu, mazumtirgotāja pienākums ir pieprasīt personu apliecinošu dokumentu.
Grozījumi, kuri jau ir stājušies spēkā, paredz: personām no 18 līdz 25 gadiem (ieskaitot) ir pienākums pašām uzrādīt personu apliecinošu dokumentu neatkarīgi no tā, vai mazumtirgotājs to ir pieprasījis; pēc uzraudzības un kontroles iestādes pieprasījuma pienākums ir apliecināt savu personu un vecumu, uzrādot personu apliecinošu dokumentu; alkoholiskos dzērienus aizliegts pārdot personām, par kuru vecumu mazumtirgotājam ir pamatotas šaubas un kuras pēc mazumtirgotāja pieprasījuma neuzrāda personu apliecinošu dokumentu.
Savukārt 2014.gada 1.janvārī stāsies spēkā Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.panta jaunā 1.1daļa, kurā noteikti nosacījumi alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībā, izņemot alu, kurā absolūtais spirta daudzums nepārsniedz 5,8 tilpumprocentus. Tie jāizvieto nodalītā tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā, vai arī pārdot alkoholu var, tikai individuāli apkalpojot katru pircēju; jānodrošina videonovērošana; nodalītajā pašapkalpošanās zonā drīkst izvietot tikai alkoholiskos dzērienus, tabakas izstrādājumus, kā arī preces, kas saistītas ar alkoholiskajiem dzērieniem.
Šī likuma norma neparedz papildu normatīvos aktus – noteikumus, kas detalizētāk nekā likuma formulējumos reglamentētu tirdzniecības zāles iekārtojumu alkoholisko dzērienu tirgošanai un videonovērošanu.
Kas ir uzskatāma par nodalītu tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonu? Kurā vietā ir jānodrošina videonovērošana: pie ieejas nodalītajā tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā, kur ir preces atrašanās vieta, vai pie tirdzniecības zāles pašapkalpošanas zonas kases, kur reāli notiek preces pirkšana un pārdošana? Kādiem ir jābūt videonovērošanas sistēmas parametriem? Tie ir LV portālam iesūtītie tirgotāju jautājumi, uz kuriem atbildes sniedza Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes pārvaldes speciālisti.
VID: jārespektē likuma grozījumu mērķis
Atbilstoši Alkoholisko dzērienu aprites likuma (turpmāk – likums) 6.panta 1.1daļas 3.punktā noteiktajam nodalītajā tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā izvietojami tikai alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un to piederumi, kā arī tādas preces, kas saistītas ar alkoholiskajiem dzērieniem (piemēram, dzērienu taras atvēršanas ierīces, dzērienu lietošanai paredzēti trauki).
Akcīzes pārvaldes viedoklis ir, ka par nodalītu tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonu šīs tiesību normas izpratnē var uzskatīt jebkādā veidā nodalītu tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonu, kurā alkoholiskie dzērieni izvietoti vienuviet un norobežoti no pārējām tirdzniecības zālē izvietotajām precēm. Kopā ar alkoholiskajiem dzērieniem šajā zonā atļauts novietot arī tabakas izstrādājumus un to piederumus, kā arī tādas preces, kas saistītas ar alkoholiskajiem dzērieniem (piemēram, dzērienu taras atvēršanas ierīces, dzērienu lietošanai paredzēti trauki).
"Akcīzes pārvalde uzsver, ka tiesību normā noteiktās prasības izpildei nevar būt formāls raksturs."
Tiesību normas piemērošanā būtu jāņem vērā tās sākotnējais mērķis, t.i., mazināt vieglu pieejamību alkoholiskajiem dzērieniem nepilngadīgām personām un jauniešiem, kuru sākotnējais veikala apmeklējuma mērķis bija iegādāties citas preces.
Likumdevējs nav noteicis konkrētus tirdzniecības zāles nodalīšanas kritērijus, un tiesību normas piemērotājam normas interpretācijā ir jāvadās no vispārpieņemtās vārda (jēdziena) nozīmes, normas radīšanas mērķa, nodrošinot, ka tiek sasniegts taisnīgākais un lietderīgākais rezultāts, normas piemērošanā ievērots tiesību normas saprātīgas piemērošanas princips, norāda Akcīzes pārvaldes speciālisti.
Videonovērošana – kur likt kameru?
Atbilstoši likuma 6.panta 1.1daļas 2.punktā noteiktajam alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībā, izņemot alu, kurā absolūtais spirta daudzums nepārsniedz 5,8 tilpumprocentus, papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem vienlaikus ievērojams šāds nosacījums - alkoholisko dzērienu tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā un pircēju individuālās apkalpošanas vietā nodrošināma nepārtraukta videonovērošana, videoieraksta veikšana reālā laika režīmā un tā saglabāšana vismaz septiņas dienas pēc ierakstīšanas.
Ņemot vērā likuma 6.panta 1.1 daļas 2.punktā noteikto, kā arī šīs tiesību normas mērķi, nepārtraukta videonovērošana, videoieraksta veikšana reālā laika režīmā un tā saglabāšana vismaz septiņas dienas pēc ierakstīšanas ir nodrošināma gan nodalītajā alkoholisko dzērienu tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā, gan pircēju individuālās apkalpošanas vietā, tai skaitā arī tirdzniecības vietas kases zonā, norāda VID Akcīzes pārvaldes speciālisti.
Arī attiecībā uz videonovērošanas tehniku Akcīzes pārvalde uzsver, ka tiesību normā noteiktās prasības izpildei nevar būt formāls raksturs. Tā kā mērķis ir nodrošināt iespēju kontrolēt, ka alkoholiskie dzērieni netiek pārdoti nepilngadīgajiem, videonovērošanas iekārtām ir jābūt tādai kvalitātei (izšķirtspējai), lai kontrolējošās iestādes, pārbaudot videoierakstus, varētu konstatēt noteikto prasību ievērošanu attiecībā uz alkoholisko dzērienu realizāciju nepilngadīgām personām.
Videonovērošana un fizisko personu datu aizsardzība
Saistībā ar videonovērošanu komersanti LV portālam ir uzdevuši jautājumus tikai par videonovērošanas sistēmu parametriem un novietošanu. Arī Saeimas debatēs (20.jūnijā) šajā sakarā vispārēji tika piesaukts papildu slogs tirgotājiem (izdevumi), taču netika runāts par personas datu aizsardzību.
LV portāls Datu valsts inspekcijā interesējās, vai mazumtirgotājiem, tātad veikaliem, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus, un tāpēc būs obligāta videonovērošana, būs saistošas arī Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasības? Un kas tādā gadījumā tirgotājiem jāizdara, lai šo likumu ievērotu?
"Datu valsts inspekcija vērš uzmanību arī uz to, ka būs jāuzstāda informatīvas zīmes par videonovērošanu."
Datu valsts inspekcija informē, ka saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu videonovērošanas ietvaros tiek veikta personas datu apstrāde, tādēļ uzņēmumiem kā pārziņiem šāda personas datu apstrāde ir jāreģistrē Datu valsts inspekcijā vai iespējams iecelt personas datu aizsardzības speciālistu.
Kā skaidro Datu valsts inspekcija, Alkoholisko dzērienu aprites likumā noteiktā videonovērošanas prasība ir personas datu apstrādes tiesiskais pamats (kas nosaka, kādēļ šāda personas datu apstrāde veicama).
Pirms iesnieguma iesniegšanas Datu valsts inspekcijā, nepieciešams nomaksāt valsts nodevu (20 vai 40 latu atkarībā no nodarbināto skaita).
Lēmums par personas datu apstrādes reģistrēšanu tiek pieņemts mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas, vai arī tiek pieprasīta papildu informācija (ja sniegtā informācija nav precīza un pietiekama, kas savukārt tiek konstatēts pirmsreģistrācijas pārbaudē).
Datu valsts inspekcija vērš uzmanību arī uz to, ka uzņēmējiem jārēķinās, ka tirdzniecības vietā būs jāuzstāda informatīvas zīmes par videonovērošanas veikšanu.
Tātad mazumtirgotājiem, kuri veic videonovērošanu, ir saistošas Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasības, tai skaitā attiecībā uz datu subjektu informēšanu par veikto personas datu apstrādi (videonovērošanu) un minētās datu apstrādes reģistrēšanu Datu valsts inspekcijā pirms šīs datu apstrādes uzsākšanas. Katrs uzņēmums (pārzinis Fizisko personu datu aizsardzības likuma izpratnē) ir atbildīgs par veikto personas datu apstrādi, un attiecīgi katrs pats nosaka tehniskās un organizatoriskās prasības personas datu apstrādei un aizsardzībai.
Savukārt jautājums, kādu konkrētu videokameru izvēlēties, nav Datu valsts inspekcijas kompetencē, jo uzņēmējam ir tiesības izvēlēties videonovērošanas kameras, kas atbilst viņa izvēlētājai personas datu apstrādei. Turklāt Datu valsts inspekcija arī saprotamā kārtā nedrīkst lobēt kādas konkrētas kompānijas produkciju.
Detalizēta informācija (t.sk. rekomendācijas par videonovērošanas veikšanu), kā arī iesnieguma veidlapa un vadlīnijas šī iesnieguma aizpildīšanai atrodama Datu valsts inspekcijas mājaslapā http://www.dvi.gov.lv/izmainas/. Inspekcija arī informēja: katru darbdienu laikā no plkst. 14.00 līdz 16.00 iespējams konsultēties par personas datu apstrādes reģistrācijas un personas datu aizsardzības jautājumiem pa tālruni 67223131.
Tirgotāju asociācija: būs papildu izdevumi
Komersantu iesūtītie jautājumi LV portālam liecina, ka nav skaidrības, kā īsti izpildāms likums, lai nekļūtu par tā pārkāpēju. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) padomnieks Austris Kalniņš atzīst, ka cilvēki nav īsti raduši pie tā, ka likuma normās kaut kas ir noteikts vispārīgi un ka nav sīkākas reglamentācijas. Šajā gadījumā tas attiecas gan uz tirdzniecības īpašās zāles nodalīšanu, gan videonovērošanu. Taču asociācija uzskata, ka strādāt ir vienkāršāk, ja nav sīkākas reglamentācijas. "Piemēram, par zāles nodalījumu, ja man kāds zvana un par to prasa, es atjokoju, nē, dzeloņstieples nevajag novilkt. Bet kā rīkoties? Ja jums ir izkliedēti novietots alkohols pa tirdzniecības zāli, tad to vajag pārstumt vienuviet. Un tad jums tāda zona būs. Jūs varat uzlikt arī plakātiņu – redziet, mums šeit ir alkoholisko dzērienu nodalītā zonā. Lai nav starpgadījumu."
Protams, tirgotājiem pārkārtošana radīs neērtības, ne jau visu tā vienkārši var pārvietot. Piemēram, sidri, alus tiek uzglabāts saldējamos skapjos. Un tie ir izvietoti dažādās vietās. Ja skapji jāsabīda kopā, jāpārvelk elektrības vadi.
Arī A.Kalniņš, kurš ir piedalījies likuma grozījumu izstrādātāju darba grupās, atgādina tajās deputātu klāstīto – jauno prasību mērķis ir, lai jauniešiem būtu mazāka pieeja alkoholiskajiem dzērieniem un alkohols būtu nostāk no acīm. "Un šo mērķi var panākt, dzeloņstieples nenovelkot," viņš piebilst.
"Latvijas Tirgotāju asociācija: būs papildu izdevumi."
Likums paredz arī otru iespēju – pircēju individuālu apkalpošanu tradicionālā veidā, kad alkohols atrodas pārdevējam aiz muguras un tiek pasniegts no rokas rokā. Tā bieži vien ir mazos veikaliņos - pārdevējs pasniedz preci, un šajā gadījumā nekāda speciāla nodalīšana nav nepieciešama.
Likumā noteikts izņēmums vājprocentīgajam alum, kam nav jāatrodas īpašajā zonā, tātad var likt, kur pagadās. Tiek uzskatīts, ka šādu atkāpi panākuši šī alus lobiji ar aizbildinājumu, ka atsevišķās reizēs, piemēram, Jāņos, ir ļoti liels pieprasījums, lai tad nesagādātu neērtības un pārdevējiem būtu vieglāk tikt galā ar pircēju plūsmu.
Savukārt tas mulsina tirgotājus neziņā, vai mazprocentīgo alu drīkst likt zonā ar pārējo alkoholu? A.Kalniņš teic, ka tas nav aizliegts, vienkārši alum virs 5,8% ir ierobežojošs režīms, ko citam likums nepieprasa. Ar to likumu nepārkāpsiet, ja arī alu līdz 5,8% novietosiet kopā ar pārējo alkoholu, norāda LTA pārstāvis.
Kas attiecas uz videonovērošanu, tai nav izvirzītas kādas īpašas tehniskas prasības. Videonovērošana būs vajadzīga visos veikalos, kur tirgo alkoholisko dzērienu.
Tirgotājiem jārēķinās ar izmaksām, kā noskaidrojusi asociācija, vismaz 300 latu apmērā. Turklāt jāņem vērā, ka būs arī apkalpošanas izdevumi. Tāpat, kā jau teikts, ir jāmaksā par reģistrēšanos Datu valsts inspekcijā, jo jāreģistrējas kā fizisko personu datu apstrādes operatoram.
Asociācijas dalībnieki no reģioniem, kur ir mazie lauku veikaliņi, interesējušies, ja ir viena videokamera – uz kurieni tā jāvērš? Likumā uzrakstīts - uz zonu. Taču darījums notiek pie kases, kurš tad arī ir izšķirošais brīdis – vai nepilngadīgajam tiks pārdots alkohols. A.Kalniņš piebilst: "Mēs esam uzņēmušies atbildību un mums neiebilst: ja ir viena kamera, tad tā jāvērš uz kases aparātu, kur notiek darījums un kur izšķiras darījums."
Tirgotāju asociācijas pārstāvis uzsver, ka videonovērošana nav vērsta uz pircēju, bet gan pārdevēju kontroli, lai netiktu pārdots alkohols nepilngadīgajam. Tātad, ja pieticīgos apstākļus – mazā lauku veikaliņā – ir viena videokamera, tā ir jāvērš uz pārdevēju pie kases aparāta.
Ja ir otra kamera, to var vērst uz plauktiem, taču tur jau nekas nenotiek, ja nu vienīgi kāds varētu pamanīties ko nozagt, spriež A.Kalniņš.
Atbildība
Alkoholisko dzērienu aprites likumā noteikts, ka tā izpildi uzrauga un kontrolē Valsts ieņēmumu dienests un citas uzraudzības un kontroles iestādes atbilstoši savai kompetencei. Uz LV portāla jautājumu – kuras iestādes kontrolēs videonovērošanas prasību izpildi? - VID Akcīzes preču pārvaldes speciālisti atgādina, ka atbildība par alkoholisko dzērienu realizācijas noteikumu pārkāpšanu ir paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 169.3pantā. Prasība – alkoholisko dzērienu tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā un pircēju individuālās apkalpošanas vietā nodrošināt nepārtrauktu videonovērošanu, videoieraksta veikšanu un tā saglabāšanu vismaz septiņas dienas pēc ieraksta – ir alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības realizācijas noteikums. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 169.3pantā paredzētās administratīvā pārkāpuma lietas var izskatīt Valsts ieņēmumu dienests un Valsts policija.
