Galvenās PTO funkcijas ir:
- administrēt noslēgtos līgumus;
- nodrošināt ietvaru jaunu tirdzniecības nosacījumu izstrādei;
- risināt tirdzniecības strīdus starp dalībvalstīm. PTO paredz efektīvu sankciju mehānismu noteikumu neievērošanas gadījumos;
- pārraudzīt dalībvalstu tirdzniecības politiku;
- sekmēt jaunattīstības valstu integrāciju daudzpusējās tirdzniecības sistēmā;
- veidot sadarbību ar citām organizācijām, jo īpaši ar Pasaules Banku un Starptautisko Valūtas fondu.
Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena stāsta, ka lēmumus par PTO tirdzniecības noteikumiem pieņem organizācijas dalībvalstis, ievērojot vienprātības principu. PTO regulē plašu tirdzniecības jautājumu spektru:
- rūpniecības un lauksaimniecības preču tirdzniecības nosacījumus, dalībvalstu tarifu saistības, t.s. netarifu barjeras, tirdzniecības aizsardzības instrumentus, preču izcelsmes nosacījumus, muitas vērtības noteikšanas principus, valsts tirdzniecības uzņēmumu darbību u.c.;
- pakalpojumu tirdzniecību (finanšu, telekomunikāciju, transporta u.c.) atkarībā no sniegšanas veida (uzņēmumi, fiziskas personas u.tml.);
- intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību – autortiesības, preču zīmes, patenti, rūpnieciskais dizains, ģeogrāfiskās norādes u.tml.;
- publiskos iepirkumus (daudzpusējos – ieinteresēto PTO dalībvalstu starpā) u.c.
Kvalitātes zīmogs valstij
Neskatoties uz to, ka pasaulē veidojas sazarots brīvās tirdzniecības līgumu tīkls, valstis tomēr izvēlas par savu prioritāti dalību PTO. Galvenokārt tas notiek tāpēc, ka PTO ir likumu un normu kopums, kas dod pārliecību par tirdzniecības partnera likumdošanas stabilitāti un spēju pildīt brīvās tirdzniecības līgumos noteiktās saistības. PTO ir sava veida kvalitātes zīmogs valstij, kas integrējas starptautiskajā darba dalīšanas sistēmā.
"Latvijai kā mazai valstij ir izdevīgi būt lielas organizācijas dalībvalstij, tādējādi iegūstot lielāku ietekmi dažādu domstarpību un strīdu risināšanā, kas var rasties ar tirdzniecību saistītajos jautājumos."
Latvijai kā mazai valstij, kuras ietekme uz globāliem ekonomiskiem un politiskiem procesiem ir niecīga, ir izdevīgi būt lielas organizācijas dalībvalstij, tādējādi iegūstot lielāku ietekmi dažādu domstarpību un strīdu risināšanā, kas var rasties ar tirdzniecību saistītajos jautājumos. E.Urpena skaidro, ka Latvijai nozīmīgi ārējās tirdzniecības partneri, piemēram, Krievija un Ukraina, iestājoties PTO, ir uzņēmušies saistības nodrošināt ārējās tirdzniecības režīma paredzamību un samazināt importa un eksporta ierobežojumus. Piemēram, Krievija vairs nav juridiski tiesīga piemērot diskriminējošo dzelzceļa tarifu politiku, ko tā īstenoja pēdējo 15 gadu garumā. Tāpat Latvijas kokrūpniecības uzņēmumi, kas ir ieinteresēti Krievijas apaļkoku importā, var iegādāties tos ar pazeminātām eksporta nodevām. Svarīga ir arī maksimāli pieļaujamo importa tarifu pazemināšana šajās valstīs, piemēram, kokrūpniecības izstrādājumiem 0-5 gadu laikā no Krievijas iestāšanās brīža PTO vidējie importa tarifi jāsamazina no 15,4% līdz 8,6%, mēbelēm un furnitūrai 0-6 gadu laikā – no 13,6% līdz 10,4%, farmācijas produktiem 0-4 gadu laikā – no 8,6% līdz 4,4%, parfimērijai – no 10,4% līdz 5,7% u.tml. Turklāt šīs un arī citas saistības par kopējā kompetencē esošiem jautājumiem ir jāievēro arī pārējām Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas muitas ūnijas valstīm, kas līdz šim vēl nav uzņemtas PTO.
PTO nav burvju nūjiņaa
Latvija iestāšanās procesu PTO noslēdza 1998.gadā, pēc sešus gadus ilgušām iestāšanās sarunām. Oficiāli par PTO dalībvalsti Latvija kļuva 1999.gada 10.februārī, kad bija izpildītas visas nepieciešamās ratifikācijas procedūras.
Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļas vadītāja Diāna Eglīte informē, ka Latvijas ieguvumi no dalības PTO ir redzami vairākās jomās. Pirmkārt, investīciju piesaistē. Latvijā pastāvošo muitas šķēršļu samazināšana un ārējās tirdzniecības procedūru vienkāršošana padarīja nelielo Latvijas tirgu pievilcīgāku ārvalstu investoriem, vienlaikus nodrošinot izeju uz citiem tirgiem un nosacījumus izejvielu ievešanai un preču pārstrādei. Tāpat arī Latvijā ražotās preces nesastopas ar diskrimināciju eksporta tirgos (muitas tarifi, subsīdijas, standarti un citi tirdzniecības noteikumi) citās PTO dalībvalstīs.
"PTO nav burvju nūjiņa, kas visu un visus padarīs vienlīdzīgus, bet tas ir viens legāls instruments, kā cīnīties par godīgu un vienlīdzīgu tirdzniecību."
Otrkārt, dalība PTO ir nozīmīgs stabilizējošs faktors valsts pārejai uz tirgus ekonomiku un piešķir neatgriezeniskumu jau veiktajām reformām plašā tautsaimniecības sektorā, kas saistīts ar ārējo tirdzniecību un investīcijām. PTO principu ievērošana nepieļauj populistisku naudas izšķiešanu pasākumiem, kas nedod nekādu ekonomisku efektu, ir dārgi nodokļu maksātājiem un samazina ražotāju konkurētspēju ārējos tirgos.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe arī uzskata, ka dalība PTO nodrošina vienādus spēles noteikumus tirdzniecībā ar citām valstīm un partnera prognozējamību, tomēr, viņasprāt, organizācijā pastāv nevienlīdzība. "Protams, kā jau jebkurā sistēma, ir kāds, kurš ir vienlīdzīgāks par citiem. Piemēram, PTO piever acis uz kaut kādiem Krievijas pārkāpumiem, jo tā ir liela valsts, ar kuru visi grib draudzēties. PTO nav burvju nūjiņa, kas visu un visus padarīs vienlīdzīgus, bet tas ir viens legāls instruments, kā cīnīties par godīgu un vienlīdzīgu tirdzniecību," uzsver I.Gulbe.
Latvijas saistības PTO
Ārlietu ministrijas mājaslapā skaidrots, ka, iestājoties PTO, Latvija uzņēmusies saistības preču tirgus pieejamības jomā, nosakot ievedmuitas tarifu maksimālo līmeni jeb griestus. Proti, precēm, kuras Latvijā neražo, ievedmuitas lielums ir 0% vai nedaudz lielāks, lauksaimniecības precēm, kuras Latvijā ražo, bet nepietiekamā daudzumā vai vienveidīgā sortimentā, ievedmuitas griesti ir 10-30%. Savukārt precēm, kuras Latvijā ražo un kurām nepieciešama tirgus aizsardzība, piemēram, pienam un piena produktiem, gaļai, cukuram, olām, dārzeņiem, atsevišķiem zivju produktu veidiem u.c., ievedmuitas tarifu griesti ir virs 30%.
Pēc Latvijas iestāšanās PTO lauksaimniecības atbalstam paredzētos līdzekļus nedrīkst izmaksāt eksporta subsīdijās. Tomēr šos līdzekļus var izmaksāt vairākos citos subsīdiju veidos, kas nozīmē to, ka pastāv alternatīvas, kā atbalstīt vietējos zemniekus. Subsīdijas nedrīkst pārsniegt noteiktu līmeni kāda viena noteikta produkta atbalstam.
Latvija uzņēmusies noteiktas saistības pakalpojumu tirdzniecībā, kas paredz ārvalstu ieguldītāju nediskrimināciju attiecībā pret vietējiem ieguldītājiem un pakalpojumu sniedzējiem, ieguldot Latvijas pakalpojumu industrijā, kā arī tiesības piegādāt pakalpojumus pāri robežai. Tas pilnībā atbilda jau tobrīd pastāvošajai atvērtajai Latvijas investīciju un pakalpojumu tirdzniecības politikai un bija īpaši svarīgi tādēļ, ka Latvija ir pakalpojumu eksportētāja.
PTO skaitļos
PTO darbojas kopš 1995.gada. Līdz PTO izveidošanai daudzpusējās tirdzniecības attiecības regulēja Vispārējā vienošanās par tirdzniecību un tarifiem, kas uzsāka daudzpusējās tirdzniecības liberalizāciju un tarifu barjeru samazināšanu. Pašlaik PTO ir 159 dalībvalstis, veidojot vairāk nekā 95% no pasaules tirdzniecības. PTO mītne atrodas Ženēvā. Augstākais PTO lēmējorgāns ir Ministru konference, kas notiek ne retāk kā reizi divos gados (nākamā gaidāma 2013.gada 3.-6.decembrī Bali). Ministru konferenču starplaikos PTO darbu vada Vispārējā padome (vēstnieku līmenī), kas parasti notiek reizi mēnesī. Ir vēl virkne padomju, komiteju un darba grupu. Ar valstīm, kuras nav PTO dalībvalstis, tirdzniecības noteikumi ir atkarīgi no savstarpēji noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem.
