Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Lielākā daļa cilvēku mūsdienās ikdienā lieto vairāk nekā vienu kosmētikas līdzekli. Pat, ja produkts ir ekoloģisks, diemžēl no alerģiskas reakcijas iespējas ar 100% garantiju nevaram būt pasargāti.
FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
Kas ir kosmētika un kādas ir prasības kosmētikas līdzekļiem, kā arī to ievērošanas uzraudzības mehānismu un marķēšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.354 "Kosmētikas līdzekļu būtisko prasību nodrošināšanas kārtība". Šie noteikumi arī noteic metodes, kādas izmanto, lai nodrošinātu kosmētikas līdzekļu prasību ievērošanu un noteiktu, vai tās sastāvā nav klātesošas 2.pielikumā minētās ķīmiskās vielas.
Tāpat šajos noteikumos uzskaitīti mikrobioloģiskās tīrības kritēriji, kādiem jāatbilst kosmētiskajiem līdzekļiem (3.pielikums), un pārdošanas prasības – kāda informācija pārdevējam ir jānorāda uz līdzeklim pievienotās anotācijas vai etiķetes.
MK noteikumi ir izstrādāti, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 30.novembra Regulā (EK) Nr.1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem (turpmāk Regula Nr.1223/2009) noteiktās prasības. Savukārt kompetentā iestāde, kas Latvijā nodrošina tirgus iekšējo kontroli saskaņā ar Regulas Nr.1223/2009 34.pantu, ir Veselības inspekcija.
Kas ir kosmētika likuma izpratnē
Veselības inspekcijas (VI) Produktu drošuma un tirgus uzraudzības nodaļas vecākā referente Maija Rumpētere skaidro, ka Latvijā ar jēdzienu kosmētika saprot to pašu, ko pārējās ES dalībvalstīs, pamatojoties uz minētās Regulas Nr.1223/2009 2.panta 1.daļas "a" apakšpunktā esošo definīciju: "Kosmētikas līdzeklis ir jebkura viela vai maisījums, kas paredzēts saskarei ar cilvēka ķermeņa ārējām daļām (epidermu, apmatojumu, nagiem, lūpām un ārējiem dzimumorgāniem) vai zobiem un mutes dobuma gļotādām, lai tos tikai vai galvenokārt tīrītu, smaržinātu, mainītu to izskatu, tos aizsargātu, uzturētu labā stāvoklī vai uzlabotu ķermeņa aromātu."
M.Rumpētere norāda, ka normatīvie akti kosmētikā aizliedz izmantot ļoti daudz vielu. Regulas Nr.1223/2009 2.pielikumā ir atrodams vielu saraksts, kuras ir aizliegtas kosmētikas līdzekļos vispār. Pašlaik šajā sarakstā iekļauti 1328 ieraksti, tomēr aizliegto vielu skaits ir lielāks. Atsevišķi ieraksti aizliedz uzreiz veselu vielu grupu, turklāt liegts izmantot arī vielas, kas klasificētas kā 1.A vai 1.B kategorijas kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas.
"Ražotājs garantē, ka līdzeklis ir drošs vidusmēra lietotājam vai attiecīgai lietotāju grupai, ievērojot lietošanas instrukcijas un attiecīgos brīdinājumus."
Vairākiem simtiem vielu ir noteikti stingri lietošanas ierobežojumi gan attiecībā uz maksimāli pieļaujamo daudzumu, gan kosmētikas līdzekļu veidu, kurā atļauta to izmantošana, precizē Veselības inspekcijas pārstāve.
Gan Eiropas, gan līdz ar to arī Latvijas normatīvie akti attiecībā uz kosmētikas līdzekļiem paredz ļoti stingras prasības, lai patērētājiem pieejamā kosmētika būtu maksimāli droša un neradītu draudus veselībai.
Produkta drošums – ražotāja atbildība
Kosmētikas līdzekļiem, kas pieejami Eiropas Savienības tirgū, ir jābūt drošiem. Par to rūpēties ir ražotāja pienākums, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus. MK noteikumu 2.punkts paredz, ka ikvienai juridiskai vai fiziskai personai, kas laiž tirgū vai dara pieejamus tirgū kosmētikas līdzekļus, jāievēro Regulā Nr.1223/2009 noteiktās prasības.
Kā informē Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācijas (LAKIFA) izpilddirektore Raina Dūrēja, ražotājam ir nepieciešams pierādīt sava produkta atbilstību drošuma standartiem, veicot katra kosmētikas līdzekļa drošuma novērtējumu. Eksperte skaidro, ka šo novērtējumu veic kvalificēta persona, ņemot vērā visas izmantotās sastāvdaļas, produkta ražošanas veidu, lietotāju grupu un lietošanas norādījumus, attiecīgi garantējot, ka līdzeklis ir drošs vidusmēra lietotājam vai attiecīgai lietotāju grupai, ievērojot lietošanas instrukcijas un attiecīgos brīdinājumus.
Šāds drošuma novērtējums ietver arī alerģijas drošību, kas ievērojami samazina risku, ka kosmētikas līdzeklis izraisīs blakusparādības.
Kosmētika un alerģija – izplatīts tandēms
Neskatoties uz to, ka normatīvajos aktos noteiktās prasības kosmētikas līdzekļiem ir ļoti stingras un kosmētikas ražošanā aizliegto vielu saraksts apjomīgs, tas pilnībā nepasargā patērētāju no tā, ka kosmētika var nodarīt kaitējumu veselībai.
Lai gan vielas, kas izraisa plašas alerģiskas reakcijas, kosmētikā izmantotas netiek, izvairīties no visām izejvielām, kas varētu izraisīt kādu individuālu alerģisku reakciju, nav iespējams, komentē R.Dūrēja. Līdzīgi nevar aizliegt visus pārtikas produktus, uz kuriem kādam varētu būt alerģija.
Ar kosmētikas izraisītām alerģijām savā ārsta praksē bieži sastopas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas alergoloģe Ieva Cīrule. "Daudziem pacientiem alerģiskās reakcijas notiek pēc pretiedegumu krēmu lietošanas. Visbiežāk alerģija izpaužas tieši bērniem – tās mēdz būt pat pēc speciāli bērnu kopšanai paredzētas eļļiņas lietošanas," pieredzē dalās ārste. I.Cīrule atminas īpaši smagu gadījumu, kad slimnīcā nonāca meitenīte ar sapampušu un sarkanu galvas, sejas un kakla ādu. Bērns mājas apstākļos bija krāsojis matus ar matu krāsu. Šādu situāciju iespējams novērst, ievērojot elementārus drošības pasākumus.
Tik smagas reakcijas negadās bieži, tomēr ārste atzīst, ka kopumā gan bērni, gan pieaugušie ir palikuši alerģiskāki. Alerģija nereti attīstās dzīves laikā, un to ietekmē daudz un dažādi faktori - mūsu dzīvesveids, tas, ko ēdam, elpojam un visbeidzot sadzīves ķīmijas līdzekļi, kurus izmantojam ikdienā, rezumē I.Cīrule. Arī kosmētika.
Kas tad ir alerģija? I.Cīrule ir lakoniska: alerģija ir pastiprināta organisma imūnsistēmas reakcija uz parastām, apkārt esošām vielām.
R.Dūrēja gan pauž viedokli, ka jēdziens "alerģija" sabiedrībā nereti tiek vispārināts un lietots nepareizi, apzīmējot visu veidu blakusparādības. "Ir liela atšķirība starp vielas izraisīto kairinājumu un alerģiju," uzsver LAKIFA izpilddirektore. Piemēram, kairinājuma gadījumā organisma reakcija uz to būs īslaicīga un viegla, parasti ar nelielu apsārtumu, niezi. Šādi organisms norāda, ka konkrētais produkts un āda nav savietojami. Savukārt alerģisks kontaktdermatīts ir ādas imunoloģiska reakcija, kas notiek indivīdam ar ģenētisku noslieci. Alerģiska reakcija notiek tikai tad, kad cilvēka imūnā sistēma ir jutīga pret alergēnu. Šī reakcija ir pazīstama arī kā aizkavēta paaugstinātas jutības reakcija, jo izsitumi parasti attīstās vairāk nekā 12 stundas pēc kontakta ar alergēnu, norāda R.Dūrēja.
Uzskata, ka alerģijas rodas tieši kosmētikai pievienoto smaržvielu dēļ, taču R.Dūrēja ieteic uzmanību pievērst konservantiem, kas no visām kosmētikas līdzekļu sastāvdaļu klasēm spēj izraisīt visvairāk alerģiju. Tomēr jāatceras, ka jebkurā gadījumā jutīgums vai alerģiska reakcija ir individuāla organisma reakcija pret kādu konkrētu sastāvdaļu, nevis pret visu konservantu vai smaržvielu grupu.
Mīts par ekoloģiskās un dabiskās kosmētikas nekaitīgumu
Par spīti sabiedrībā valdošajiem priekšstatiem par to, ka ekoloģiskā vai dabiskā kosmētika ir nekaitīga, situācija jāvērtē ļoti individuāli - vadoties pēc sastāvā iekļautajām vielām un to ietekmi uz konkrēto cilvēku. R.Dūrēja kliedē mītu par bioloģisko sastāvdaļu nekaitīgumu, skaidrojot, ka dabas un bioloģiskā kosmētika kā jebkura cita kosmētika var izraisīt blakus reakcijas, tai skaitā alerģiju.
Šādam apgalvojumam piekrīt arī Veselības inspekcijas pārstāve M.Rumpētere, uzsverot, ka alerģiju var izraisīt gan sintētiskas, gan dabiskas izcelsmes vielas. "Gandrīz jebkurai vielai, dabas vai cilvēka veidotai, ir potenciāls radīt alerģisku reakciju kādā organismā; organisms nespēj atšķirt, vai viela ir dabīga vai sintētiska - noteicošais šajā gadījumā ir pašas vielas īpašības, nevis tās izcelsme," skaidro R.Dūrēja. Lai gan tā nav izplatīta parādība, tomēr dermatoloģijas literatūrā atrodami piemēri par alerģisku dermatītu, ko izraisa augu izcelsmes produkti: alveja vera, arnika, lavanda, tējas koks, piparmētra, gurķis, rozmarīns, salvija, nātres tēja, kumelīšu tēja un raganu lazda.
"Var būt situācijas, ka ķīmiskais sastāvs ir labāks nekā dabīgais."
Līdzīgu uzskatu pauž arī alergoloģe I.Cīrule. Apzīmējums "ekoloģisks" šobrīd attiecībā uz kosmētiku nereti ir pārspīlēts un var tikt izmantots nevietā, jo arī šādi produkti tiek ražoti rūpnieciski un to sastāvā parādās ne pārāk tīras vielas, komentē ārste. Viņa neslēpj, ka var būt pat pilnīgi pretējas situācijas, piemēram, cilvēki, kas ir klasiski alerģiski pret dažādām vielām, nedrīkst lietot līdzekļus, kas satur, piemēram, bišu produktus. Tādos gadījumos var būt situācijas, ka ķīmisks sastāvs ir labāks nekā dabīgais.
M.Rumpētere atgādina, ka arī katrs t.s. ekoloģiskais produkts jāizvērtē atsevišķi. Ļoti iespējams, ka dabiskā kosmētika patiešām nesatur sintētiskas smaržvielas un konservantus, bet šo vielu funkciju aizstāšanai satur, piemēram, ēteriskās eļļas.
Līdz ar to var secināt, ka pārliecībai par to, ka bioloģiskās sastāvdaļas ir labākas un piemērotas visiem, pēc ekspertu ieskatiem, nav nedz faktiska, ne zinātniska pamata.
Kā sevi pasargāt
Alergoloģe I.Cīrule stāsta: ja lietojot kosmētiku, parādās alerģiska reakcija, no tās dažkārt iespējams izvairīties, tikai pamainot kosmētikas līdzekļa formu. Piemēram, lai arī ražotājfirma un līdzeklī iekļautās smaržvielas ir tādas pašas, ir cilvēki, kuri nepanes nesējgāzi freonu, kas ir pūšamajos dezodorantos, un, nomainot pūšamo dezodorantu pret rullīti, alerģiska reakcija vairs nav novērojama. Tāpat var pamainīt līdzekļus no sausākiem uz mitrākiem un pretēji, līdz tiek atrasts piemērotākais.
Kopumā ārste alerģiskiem cilvēkiem ieteic priekšroku dot t.s. aptieku kosmētikai, jo tā satur mazāk smaržvielu, vai tiem kosmētikas līdzekļiem, ko pašas ražotājfirmas radījušas kā jutīgai ādai piemērotus. Šādu produktu sastāvā būtu jābūt mazāk kairinošām vielām, tomēr būs lietotāji, kam arī šāda kosmētika nederēs.
Būtiski atzīmēt, ka šobrīd veikalos piedāvātie produktu testeri paredzēti arī alerģijas pārbaudes veikšanai pirms produkta iegādes un lietošanas. Taču, ja alerģija radusies jau pēc lietošanas, iespējams veikt aplikāciju testu pie ārsta un noskaidrot, pret kurām vielām cilvēks ir jutīgs.
Īpašu uzmanību attiecībā uz kosmētikas lietošanu eksperti aicina pievērst tām sievietēm un arī vīriešiem, kam ir mazi bērni, it sevišķi ja bērniem jau attīstījušās kādas alerģijas. Bērnu slimnīcas ārste I.Cīrule nereti sastopas ar situācijām, kad vecāku nezināšanas vai neuzmanības dēļ bērnam ir bijusi iespēja saskarties ar kosmētiku un vēlāk tādēļ ciest. Piemēram, bērns joka pēc sakrāsojas, uzlako nagus, bet pēc brīža jau ir piespiedis uzlakotos pirkstus sejai, kura jau tā ir alerģiska, bet nu tiek kairināta vēl vairāk.
I.Cīrule aicina jo sevišķi alerģisko meiteņu māmiņas īpaši rūpīgi izraudzīties ikdienā lietojamo kosmētiku. Nereti meitas, redzot mammu aktīvi krāsojamies un iesmaržojamies, grib sekot viņas piemēram un gadās situācijas, ka kosmētika tiek uzsmērēta tur, kur nevajag. Ārste iesaka māmiņām tādā gadījumā censties izvēlēties produktus, kas paredzēti alerģiskiem cilvēkiem vai novērst iespēju bērnam tikt klāt pie dekoratīvās kosmētikas. Tādus bīstamus kosmētikas līdzekļus kā nagu laka jātur bērnam neaizsniedzamā un nepieejamā vietā.
M.Rumpētere aicina vecākus spēt paskatīties plašāk uz bērna alerģijām, lai neapzināti nenodarītu postu. Piemēram, ja bērnam ir konstatēta pārtikas alerģija pret zemesriekstiem, tad arī bērna kosmētikas līdzekļi nedrīkstētu saturēt no zemesriekstiem iegūtas sastāvdaļas. Krēmam vai vannas eļļai pievienota zemesriekstu eļļa var saturēt nelielu daudzumu olbaltumvielu, kas tāpat spēj izraisīt alerģiju. Tāpēc alerģisku bērnu vecākiem jābūt divkārši uzmanīgiem, rūpējoties par bērnu aizsardzību pret nevēlamiem kosmētikas līdzekļiem un sadzīves ķīmiju kopumā.
"Nagu lakas jāglabā bērnam neaizsniedzamā un nepieejamā vietā."
Alergoloģe I.Cīrule neslēpj, ka problemātiska grupa ir pusaugu vecuma meitenes, kurām patīk pārspīlēt ar kosmētikas līdzekļu lietošanu. Nereti viņas izvēlas lētas preces, īpaši nepārdomājot to nepieciešamību vai iespējamo ietekmi uz ādu un ķermeni kopumā. Ārste ieteic pārāk neaizrauties ar skropstu tušu un plakstiņu ēnu pārmērīgu lietošanu šādā vecumā, jo plakstiņš ir vieta, kur āda ir visplānākā un līdz ar to arī sevišķi jutīga.
Lai aiz savas neapdomības neradītu lieku diskomfortu alerģijas dēļ, eksperti, lietojot un izvēloties kosmētiku, ieteic vienmēr ievērot pavisam vienkāršus drošības pasākumus:
