Kā pasargāt uzņēmuma latus un eiro no zagļiem

Uzņēmējiem jāapzinās galvenie riski, strādājot ar skaidro naudu, un tie ir: viltotas naudas izplatīšana, krāpšana ar viltotu naudu, laupīšanas, zādzības un kibernoziegumi,  Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) 25.septembrī interneta tiešraidē pārraidītajā seminārā par eiro ieviešanas jautājumiem uzsvēra Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes galvenais inspektors Raitis Kalnačs. Viņš arī raksturoja biežāk pieļautās kļūdas darbā ar skaidro naudu un līdztekus sniedza ieteikumus, kā riskus novērst.

Kases telpa nav domāta svešām acīm. Kad nelaime jau notikusi (nauda pazudusi), atklājas, kāpēc tas varēja notikt. Telpai, kurā kasieris pārskaita naudu, durvis vaļā, seifa durvis nav aizslēgtas. Ja kasieris skaita naudu, tāds skats ir kārdinājums garām ejošam negodīgam cilvēkam ieiet un to nolaupīt.

Ieteikumi. Ja ir jāpārskaita nauda, kas pārejas periodā uz eiro varētu būt nepieciešams biežāk, obligāti aizslēgt durvis un tikai tad pārskaitīt naudu vai veikt citas operācijas ar skaidru naudu. Atstājot telpu, durvju actiņā jāpārliecinās, vai aiz durvīm nestāv kādas svešas, nepiederīgas personas.

Naudai ir vieta seifā. Par uzņēmēja neapdomību var liecināt tas, ka iegādāta naudai droša vieta – neliels seifs, taču tas nav piestiprināts pie grīdas vai sienas. Zaglim tas ir viegls laupījums, it īpaši, ja viņš ir labi informēts, kur seifs atrodas un kur varētu būt nauda. Pāris minūšu laikā zaglis ir atstājis telpu ar visu seifu.

Par laupījumu uzņēmuma nauda var kļūt arī tad, ja seifa atslēga nolikta turpat telpā - plauktā vai kādā galda atvilktnē. Profesionāls zaglis telpu pārmeklēs un var atrast seifa atslēgu.

Uzņēmējam jāpārdomā, cik skaidrās naudas pasūtīt, lai to varētu ievietot seifā, jāglabā nauda seifā līdz inkasācijai vai arī jādomā par lielāka seifa iegādi.

Kļūda ir arī tā, ka seifs netiek izmantots vai arī, ja skaidrās naudas ir vairāk nekā seifā satilpst, pārējā tiek atstāta ārpus seifa.

Ieteikumi. Piestiprināt seifus. Naudas glabāšanai izmantot piemērotus seifus. Iespēju robežās izmantot seifus ar laika aizturi, lai nakts laikā seifu nevar atvērt. Naudas glabātuvēs izmantot naudas iekrāsošanas sistēmas, kas nostrādās, ja kāds tai mēģinās  nesankcionēti piekļūt, jo šādi iekrāsotu naudu neviena banka nemaina.

Vienuviet nav jāuzkrāj lielas summas. No nākamā gada 1.janvāra, kad divas nedēļas vienlaikus varēs norēķināties gan ar latiem, gan ar eiro, jāpievērš uzmanība, lai kasēs neveidotos lieli naudas uzkrājumi. Tāpēc biežāk jāveic iekšējā inkasācija un iespēju robežās naudu nepieciešams inkasēt - nodot profesionālām inkasācijas kompānijām, lai uzņēmumā nebūtu pārāk lieli skaidrās naudas uzkrājumi.

Ieteikumi. Maksimāli samazināt naudas apjomu uzglabāšanas vietās (kases aparātos, seifos). Biežāk inkasēt naudu.

Cilvēks ar lielu naudu izskatās bažīgs un nervozē. Ja uzņēmums izvēlēsies neizmantot inkasācijas pakalpojumus, bet darbinieks ies naudu iemaksāt iemaksas bankomātā, nevajadzētu šo gājienu atlikt uz dienas beigām, bet darīt to dienas gaišajā laikā, jo tad vismazāk gaidāmi uzbrukumi un laupīšanas.

Kasierim uz šīm dienām būtu jānorīko apsargs. Profesionāls zaglis, novērtējot situāciju, pievērsīs uzmanību tam, ka cilvēks, tuvojoties iemaksas bankomātam, nervozi raugās apkārt. Tas ir signāls, ka šim cilvēkam, iespējams, ir liela naudas summa. Ar uzvedību upuris pats sevi iezīmē potenciālajam zaglim.

Ieteikumi. Jāgādā, lai būtu apsargs cilvēkam, kurš pārvieto uzņēmuma naudu. Periodā, kad notiek pāreja uz eiro, darbinieki, kuriem ir risks kļūt par laupīšanas upuri, jānodrošina ar pārnēsājamām trauksmes pogām.

Viltus inkasators. Vēl jāuzmanās no situācijas, kad krāpnieks pārģērbies inkasatora formā, noviltojis personas dokumentu (eID karti) un veikalā ierodas pirms inkasācijas. Veikala darbinieki, nepārbaudot inkasatora personību, nodod viņam visus skaidrās naudas krājumus, un krāpnieks netraucēti atstāj telpas. Zādzības fakts atklājas pēc tam, kad ierodas īstā inkasācija.

"Profesionāls zaglis spēj atrast seifa atslēgu, ja tā atrodas tai pašā telpā, kur seifs."

Lai šādu risku novērstu, inkasācijas uzņēmumi parasti nosūta veikaliem detalizētu informāciju un inkasatoru fotottēlus. Tāpēc, ja kādu iemeslu dēļ inkasācijas pakalpojumu sniedzējs uzņēmumam nav atsūtījis inkasatora fotogrāfija, obligāti jāpārbauda, vai ir ieradies īstais inkasators.

Ieteikums. Ja nav inkasatora fotogrāfijas, nekādā gadījumā neatdodiet naudu, bet veiciet visas pārbaudes, lai pārliecinātos, vai patiešām cilvēks, kurš ieradies pēc naudas, ir inkasators.

Krāpnieks iluzionists valūtas maiņas punktā. Specifiska ir krāpšanas situācija, ar kuru var saskarties valūtas maiņas punktu darbinieki. Cilvēks valūtas apmaiņai pasniedz žūksnīti ar naudu. Kasieris saskaita maiņai pasniegto naudu, izdod pretī prasītās valūtas kaudzīti, krāpnieks ar veiklu kustību no tās nemanāmi izvelk apakšējās banknotes un pastumj naudu atpakaļ - pārdomājis, savu valūtu tomēr nemainīs. Kasieris, atpakaļ saņemto naudu nepārbaudot un nepārskaitot, ieliek kasē un atgriež atpakaļ "klientam" viņa naudu, kas iedota apmaiņai. Zādzība atklājas, kad zaglis jau gabalā.

Ieteikums. Kasieri jāapmāca, lai viņi spētu atpazīt īstu naudu un vienmēr pārskaitītu naudu, pārliecinātos, vai atgriezta visa un vai atgriezta īsta nauda, nevis viltojums. Valūtas maiņas punktos vairāk jāizmanto bruņu stikli.

Zagļi no spilgtas gaismas bīstas. Potenciālos zagļus var atbaidīt gan signalizācija, gan videonovērošana. Telpai, kurā atrodas nauda, nepieciešama signalizācija. Jo svarīgāk tas ir tad, ja nauda uzņēmumā paliek nakts laikā. Ja kāds mēģina ielauzties, nostrādājot signalizācijai, zaglim būs mazāk laika līdz apsardzes atbraukšanai.

Ir ļoti svarīgi pie tirdzniecības vietām nodrošināt labu apgaismojumu. Tas ir psihologu novērojums - spilgts apgaismojums samazina vēlmi ļaunprātībām, zaglis varbūt desmitreiz padomās, vai riskēt, ja viņu pēc tam var identificēt.

Ieteikumi. Aprīkot telpas ar augstas kvalitātes videonovērošanas un ierakstīšanas sistēmām. Nodrošināt labu apgaismojumu.

Apsargam nav acu pakausī. Dažkārt lielveikalos ir novērots, ka apsardzes darbinieks kādu brīdi pilda citu uzdevumu, piemēram, kad notiek inkasācija, naudu nes nevis kasieris, bet apsargs. Līdz ar to viņš nepievērš uzmanību apkārt notiekošajam un, ja notiks laupīšana, nebūs sagatavots tādai situācijai.

Ieteikumi. Apmācīt personālu drošības jautājumos. Rūpīgi izraudzīties apsardzes personālu. Nodrošināt naudas glabāšanas vietai nepārtrauktu novērošanu. Būtu drošāk, ja iespējami mazāk cilvēku zinātu, kur uzņēmumā glabājas nauda, jo tā ir vērtīga informācija zagļiem.

Lai nauda būtu drošībā, jāizmanto jaunās tehnoloģijas. Novērtējot pasākumus savas naudas drošībai, jāapzinās, ka zaglis, pirms doties pēc laupījuma, vienmēr domās, cik viņš ātri to var izdarīt un cik ātri atstāt notikuma vietu.

Par eiro drošību var uzzināt pirms eiro

Visā Latvijā notiek semināri par eiro ieviešanas jautājumiem. Latvijas Darba devēju konfederācija sadarbībā ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju līdz 21.novembrim 26 Latvijas pilsētās rīko seminārus par eiro banknotēm, monētām un ieviešanas procesu. Uz semināru ciklu "Kas jāzina par eiro drošību - kasieriem un ikvienam no mums" aicināti gan profesionāli naudas lietotāji (kasieri, tirdzniecības uzņēmumu darbinieki u.tml.), gan ikviens cits interesents, kuram ir neskaidrības par eiro ieviešanas procesu, norādīts LB informācijā.

Kā norāda Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms, naudas eksperti apliecina, ka eiro ir ļoti droša nauda. Atšķiras tikai nianses – vairāk vilto latu monētas, savukārt eiro gadījumā par monētu viltojumiem vispār neesot jāuztraucas, vairāk vilto banknotes. Jauno eirozonas dalībvalstu, tostarp Igaunijas, pieredze liecina – pēc eiro ieviešanas atklāto viltotas naudas gadījumu skaits nepieaug nozīmīgi. Turklāt tiem cilvēkiem, kuri pazīst lata drošības pazīmes, grūtības nesagādās arī eiro pārbaude.