Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Bāriņtiesa sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, gādā par mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citus uzdevumus, ja novados, novadu pagastos un novadu pilsētās nav notāra.
FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
Ierasts, ka bāriņtiesa asociējas ar aizbildnības un aizgādnības iestādi, kas rūpējas par bērnu un viņa interesēm. Taču bāriņtiesas kompetencē ir arī citu funkciju veikšana un vajadzībai vērsties šajā iestādē nebūt nav jābūt saistītai vienīgi ar bērniem. Tiesa, tas attiecas uz pagastiem un novadu pilsētām, kuros nav pieejams notārs.
Bāriņtiesu likuma 2.pants noteic, ka novados, kuros nav teritoriālo vienību, novadu pagastos un novadu pilsētās bāriņtiesa Civillikumā noteiktajos gadījumos sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, gādā par mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citus uzdevumus, kas noteikti šā likuma 61.pantā, ja šajos novados, novadu pagastos un novadu pilsētās nav notāra.
Balvu novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Rudīte Krūmiņa skaidro, ka lauku iedzīvotāji labprāt izmanto bāriņtiesas palīdzību, jo šie pakalpojumi ir sasniedzami tuvāk dzīvesvietai un valsts nodeva par pakalpojumu ir vismaz četras reizes mazāka nekā pie notāra. Tas dod iespēju pašvaldības iedzīvotājiem un viņu nepilngadīgajiem bērniem sakārtot īpašuma un mantojuma lietas ar iespējami mazākiem izdevumiem. Par bāriņtiesas pakalpojumiem ir jāmaksā valsts nodeva, kuras apmērs noteikts likuma 79.pantā, taču pašvaldības domei ir tiesības piemērot valsts nodevu atvieglojumus.
Iedzīvotāju ērtībai bāriņtiesa ir tiesīga veikt apliecinājumus arī ārpus savām telpām, ja cilvēks nav spējīgs ierasties bāriņtiesā klātienē, piemēram, slimības, invaliditātes vai cita svarīga iemesla dēļ. Šāda iespēja ievērojami atvieglo pakalpojumu saņemšanu. Jāatzīst, ka bāriņtiesas lauku iedzīvotājiem ir pieejamākais konsultants arī daudzos juridiskos jautājumos.
Apliecinājuma izdarīšana un citi uzdevumi
Atbilstoši Bāriņtiesu likuma 61.pantam, bāriņtiesa savā darbības teritorijā veic šādus uzdevumus:
Bāriņtiesu likuma 62.pants noteic, ka bāriņtiesa apliecina darījumu, ja tai ir noteikti zināms, ka darījuma dalībnieki ir pilngadīgi un rīcībspējīgi. Ja bāriņtiesai nav pazīstama persona, kurai izdarāms apliecinājums vai kura identificējama cita iemesla dēļ, bāriņtiesa noskaidro šīs personas identitāti pēc personas pases vai personas apliecības. R.Krūmiņa skaidro, ka personas rīcībspēju var pārbaudīt Iedzīvotāju reģistrā.
Darījuma akta sagatavošana un apliecināšana
Ja novada vai pagasta iedzīvotājam nepieciešams apliecinājums par darījumu, likuma 63.pants paredz, ka darījuma dalībnieki var iesniegt attiecīgajā bāriņtiesā sagatavotu darījuma akta projektu vai vērsties ar lūgumu sagatavot darījuma akta projektu pēc viņu vārdiem. Bāriņtiesā var sagatavot un apliecināt visus darījumus izņemot laulības līgumu un uztura līgumu.
Darījuma apliecināšanas kārtību noteic Bāriņtiesu likuma 64.pants. Ja darījuma akts ir sagatavots, pirms tā apliecināšanas bāriņtiesas darbinieks darījuma akta projektu nolasa darījuma dalībniekiem un jautā, vai darījuma dalībnieki piekrīt tā noteikumiem un vai tā saturs viņiem ir zināms un saprotams. Ja atbilde ir apstiprinoša, darījuma dalībnieki paraksta darījuma akta projektu vai atzīst to par pašrocīgi parakstītu.
Darījuma aktu ieraksta reģistrā, un viens apliecinātā darījuma akta eksemplārs turpmāk glabājas bāriņtiesas lietā.
Testamenta apliecināšana, glabāšana, atsaukšana
Bāriņtiesai ir tiesības apliecināt un pieņemt glabāšanā arī testamentus. Likuma 65.pants noteic, ka, taisot testamentu, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis, diviem lieciniekiem klātesot, nolasa testatoram sastādītā akta projektu un jautā, vai viņš piekrīt visiem akta noteikumiem un vai tāda patiesi ir viņa pēdējā griba. Ja atbilde ir apstiprinoša, testamentu paraksta testators un liecinieki un tiek izdarīts apliecinājums. Bāriņtiesa testatoram izsniedz testamentu grāmatā ierakstītā akta izrakstu un par tā izsniegšanu izdara atzīmi testamentu grāmatā. Testamentu grāmata sastāv no testamentu oriģināliem, kas sakopoti sējumā reģistra numuru secībā.
"Valsts nodeva par bāriņtiesas pakalpojumiem ir vismaz četras reizes mazāka nekā pie notāra."
Testamentu grāmatā ierakstītu aktu var arī atsaukt, bet tas jādara testatoram personīgi. Tiesības taisīt, kā arī atsaukt testamentu ir katrai rīcībspējīgai personai. Atsaukšanas aktu testators paraksta divu liecinieku klātbūtnē, un pēc tā apliecināšanas uz testamenta oriģināla tiek izdarīta atzīme par tā atsaukšanu.
Civillikums pieļauj šādas testamentu formas:
Privātus testamentus var nodot glabāšanā bāriņtiesai. Glabāšanā nodotu testamentu testators var atsaukt personīgi vai arī to var izdarīt viņa pilnvarnieks.
Pilnvaras apliecināšana un atsaukšana
Bāriņtiesa ir tiesīga apliecināt visas pilnvaras, izņemot universālpilnvaras, kā arī pieņemt pilnvaru atsaukumus. Arī šādos gadījumos pirms pilnvaras apliecināšanas bāriņtiesas pārbauda pilnvarotāja identitāti un rīcībspēju.
Ja ir saņemts iesniegums par pilnvaras atsaukšanu, bāriņtiesa pārbauda iesniedzēja identitāti, rīcībspēju, izdara ierakstu reģistrā un publicē attiecīgu paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Par pilnvarojuma atsaukšanu paziņo pilnvarniekam, ja viņa dzīvesvieta ir zināma.
Pastāv iespēja pilnvaras atsaukt. Tādā gadījumā jānosūta paziņojums par pilnvaras atsaukumu ne tikai pilnvarniekiem, bet arī pilnvaras apliecinātājam.
Par paziņojuma izsniegšanu bāriņtiesa izsniedz apliecību, kurā norāda iesniedzēja un adresāta vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, paziņojuma saturu un laiku, kad paziņojums izsniegts, kā arī izdara ierakstu reģistrā.
Apliecina paraksta īstumu, dokumentu norakstus un kopijas
Ja nepieciešams apliecināt paraksta īstumu, arī tad var vērsties bāriņtiesā. Saskaņā likuma ar 71.pantu, apliecinot paraksta īstumu uz nostiprinājuma lūguma, Zemesgrāmatu likumā noteiktajos gadījumos bāriņtiesa pārbauda parakstītāja rīcībspēju un izdara par to atzīmi apliecinājuma uzrakstā.
"Ja cilvēks kaut kāda svarīga iemesla dēļ nav spējīgs ierasties bāriņtiesā klātienē, bāriņtiesa ir tiesīga veikt apliecinājumus arī ārpus savām telpām."
Lai bāriņtiesā apliecinātu dokumenta norakstu vai kopiju, vispirms to salīdzina ar uzrādīto dokumentu. Apliecinājuma uzrakstā norāda dokumenta uzrādītāju, apliecināšanas datumu, bāriņtiesas nosaukumu un numuru, ar kādu apliecinājums ierakstīts reģistrā, kā arī to, kādi uzrādītajā dokumentā ir labojumi, svītrojumi un citas īpatnības. Bāriņtiesa nepārbauda uzrādītā dokumenta izdošanas likumību, bet pārbauda tikai apliecināmā noraksta vai kopijas atbilstību uzrādītajam dokumentam.
Bāriņtiesai ir aizliegts apliecināt tāda dokumenta norakstu vai kopiju, kura saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu.
Palīdzība mantojuma lietu kārtošanā
Vēl viena bāriņtiesas kompetence - palīdzības sniegšana mantojuma lietu kārtošanā. Bāriņtiesa palīdz mantiniekam, ja viņš grib sastādīt mantojuma sarakstu un tiesa vai notārs mantojuma saraksta sastādīšanu uzdevis bāriņtiesai.
82.pants noteic, ka mantojuma saraksta sastādīšanā bāriņtiesa pieaicina mantinieku, kurš lūdzis sastādīt sarakstu, un citus mantiniekus, ja tādi ir zināmi, kā arī divus lieciniekus.
Sastādot mantojuma sarakstu, rakstāms akts, kurā norāda tā sastādīšanas laiku un vietu, personas, kas piedalās mantojuma saraksta sastādīšanā, katras lietas nosaukumu un pazīmes, kā arī vērtību.
"Bāriņtiesas darbiniekiem ir jāizvērtē, vai zināšanas un prasmes ir pietiekamas, lai profesionāli veiktu arī šos pienākumus."
Ja mantinieki nepiekrīt mantas novērtējumam, bāriņtiesa ir tiesīga pieaicināt ekspertu, taču jāņem vērā, ka ar eksperta pakalpojumiem saistītos izdevumus sedz mantinieki. Aktu paraksta bāriņtiesas attiecīgs pārstāvis un personas, kas piedalījušās saraksta sastādīšanā.
Ja nomirst mantojuma atstājējs un klāt nav mirušā mantinieku, bāriņtiesa nodrošina mantojuma apsardzību, negaidot tiesas lēmumu par aizgādnības nodibināšanu mantojuma masai.
Mantojuma apsardzības līdzekļi ir mantojamās mantas aizzīmogošana, aprakstīšana, novērtēšana un nodošana glabāšanā. Ja uzreiz pēc attiecīgās informācijas saņemšanas aprakstīt mantu nav iespējams, bāriņtiesa liecinieku klātbūtnē aizzīmogo telpu, kurā atrodas manta, vai aizzīmogo pašu mantu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Aizzīmogošanu veic arī tad, ja pirmajā dienā neizdodas aprakstīšanu pabeigt.
Pēc mantas aprakstīšanas bāriņtiesa mantu pret parakstu nodod glabāšanā aizgādnim, kurš saņem atlīdzību no mantiniekiem vai no mantas bāriņtiesas noteiktajā apmērā.
Atbilstoši Bāriņtiesu likuma 90.pantam mantas aprakstīšanas akts glabājas bāriņtiesā, savukārt akta norakstu izsniedz aizgādnim, kā arī nosūta notāram, kuram piekrīt mantojuma lieta, lai izsludinātu mantojuma atklāšanos.
Vai bāriņtiesa drīkst atteikt pakalpojumu?
Bāriņtiesu likumā noteikts, ka bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis nedrīkst atteikties pildīt paredzētās darbības, izņemot likumā noteiktos gadījumus. Par atteikšanos pildīt amata pienākumus triju dienu laikā jāsniedz rakstveida atteikums, norādot tā pamatojumu un pārsūdzības kārtību.
R.Krūmiņa skaidro: ir situācijas, kad saskaņā ar likumu jāpieņem lēmums atteikt pakalpojumu, piemēram, persona ieradusies parakstīt pirkuma līgumu acīmredzami stiprā alkohola reibumā. Skaidrs, ka darījums nevar notikt, jo viena no pusēm neizprot un neapzinās savas darbības, tātad – tas ir prettiesiski. Cilvēki vēlāk ir pateicīgi, ka bāriņtiesas likumīgas un profesionālas rīcības dēļ, nav pieļāvuši kļūdas ar neprognozējamām sekām.
Secinājums: ja no bāriņtiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa tiek prasīta līdzdalība darbībā, kura acīmredzami kalpo prettiesiskam vai netikumīgam mērķim, viņam ir tiesības un pienākums atteikt.
R.Krūmiņa uzsver, ka visu likumā paredzēto bāriņtiesas funkciju veikšana ir lielā mērā atkarīga no bāriņtiesas darbinieku profesionalitātes, godaprāta un cilvēciskās attieksmes. Tādēļ pakalpojumu apjoms, ko ikdienā nodrošina bāriņtiesas dažādos Latvijas novados, var atšķirties. Bāriņtiesas darbiniekiem jāizvērtē, vai viņu zināšanas un prasmes ir pietiekamas, lai profesionāli veiktu savus pienākumus, nesaņemot pārmetumus par nekompetenci, kas savukārt var negatīvi atsaukties uz bāriņtiesu darba kopējo vērtējumu.
