Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Stingrākie priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi ir televīzijā. No šā gada 2.maija ir aizliegts televīzijas programmās un raidījumos izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus par samaksu; savukārt radio, preses izdevumos un interneta vidē tā ir atļauta, ievērojot Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma noteikumus.
FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
Priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi no 2.maija:
Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā ir noteikts, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periods ir 120 dienas pirms vēlēšanām līdz vēlēšanu dienai. Tas nozīmē, ka no šā gada 2.februāra līdz vēlēšanu dienai priekšvēlēšanu aģitācijas veikšanai, aģitācijas materiālu izvietošanai televīzijā, radio, preses izdevumos, internetā un publiskās vietās ir noteikti dažādi ierobežojumi un noteikta kārtība, kādā priekšvēlēšanu aģitācija ir iespējama.
Priekšvēlēšanu aģitācija televīzijā un radio
Visstingrākie priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi šobrīd ir televīzijā. Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 32.panta 2.daļa paredz, ka 30 dienas (kopš 2.maija) pirms vēlēšanām priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana elektroniskā plašsaziņas līdzekļa televīzijas programmās un raidījumos ir aizliegta.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) galvenā speciāliste sabiedrisko attiecību un izglītošanas jautājumos Inta Šaboha skaidro: tas nozīmē, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nedrīkst izvietott televīzijas programmās un raidījumos priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus par samaksu.
Minētais ierobežojums gan neattiecas uz radio programmām un raidījumiem. Taču Priekšvēlēšanu aģitācijas likums nosaka arī citus priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumus gan televīzijas, gan radio programmās.
I.Šaboha norāda: priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumus reklāmu veidā nedrīkst ietvert elektronisko plašsaziņas līdzekļu ziņu raidījumos; kā arī sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbiniekiem un personām, kas vada šo plašsaziņas līdzekļu ziņu raidījumus, aizliegts raidījumos veikt priekšvēlēšanu aģitāciju.
Taču Priekšvēlēšanu aģitācijas likums atļauj televīzijā parādīties un izskanēt deputātu kandidātu vārdiem un viņu pārstāvētām partijām šādos gadījumos:
Savukārt par priekšvēlēšanu aģitāciju televīzijā, kā arī radio neuzskata faktu izklāstu ziņu pārraidēs un tiešajās reportāžās. KNAB pārstāve uzsver, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu izplatīto programmu saturu un kvalitātes pārbaudes veic Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.
Attiecībā uz ārvalstu televīzijas programmām Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 13.pants noteic, ka elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas nodrošina ārvalstu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu retranslāciju Latvijā, līgumā ar attiecīgo ārvalstu mediju ir jāparedz, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā (no 2.februāra līdz 1.jūnijam) Latvijā retranslējamās programmās nedrīkst iekļaut aģitācijas materiālus par politiskajām partijām, to apvienībām un vēlētāju apvienībām.
Priekšvēlēšanu aģitācija presē un internetā
Preses izdevumiem un interneta videi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā ir noteikti atšķirīgi priekšvēlēšanu aģitācijas nosacījumi. I.Šaboha skaidro: atšķirībā no televīzijas arī pēc 2.maija aģitāciju var turpināt izvērst citos medijos - radio, preses izdevumos un interneta vidē –, jo priekšvēlēšanu aģitācijas periodā deputātu kandidātiem, politiskajām partijām un to apvienībām, kā arī ar tām nesaistītajām personām ir tiesības veikt priekšvēlēšanu aģitāciju atbilstoši Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajai kārtībai.
Attiecībā uz ierobežojumiem preses izdevumiem un interneta videi Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 16.panta un 18.panta 5.daļā ir noteikts, ka, publicējot preses izdevumā vai izvietojot internetā, katrā šādā materiālā skaidri un nepārprotami ir norādāms, kurš aģitācijas veicējs šo priekšvēlēšanu aģitāciju apmaksājis.
"Par priekšvēlēšanu aģitāciju televīzijā, radio neuzskata faktu izklāstu ziņu pārraidēs un tiešajās reportāžās."
I.Šaboha atgādina, ka saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu ir aizliegta slēptā priekšvēlēšanu aģitācija, par tādu uzskatot priekšvēlēšanu aģitāciju, par kuru ir saņemta samaksa un kuras apmaksātājs nav norādīts.
Tā kā Priekšvēlēšanu aģitācijas likums paredz dažādus ierobežojumus plašsaziņas līdzekļiem, cik strikti ir ierobežojumi preses izdevumiem un interneta videi, publicējot intervijas un deputātu kandidātu viedokļus saistībā ar viņu šobrīd ieņemamajiem amatiem?
I.Šaboha skaidro: faktiski priekšvēlēšanu aģitācija vienmēr ir informācijas izplatīšana par deputātu kandidātiem, politiskajām partijām un to apvienībām. Tomēr ne jau katra informācija par deputātu kandidātu ir priekšvēlēšanu aģitācija.
Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteikto definīciju, priekšvēlēšanu aģitācija ir deputātu kandidāta vai partijas reklamēšana ar mērķi mudināt vēlētājus balsot par vai pret konkrētiem deputātu kandidātiem un to sarakstiem.
KNAB pārstāve uzsver, ka par priekšvēlēšanu aģitāciju nevar uzskatīt darbības, kas tieši saistītas ar amatpersonas darba vai amata pienākumu pildīšanu, personas profesionālo darbību, ja vien šīs darbības nesatur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret kādu deputātu kandidātu vai politisko partiju.
Aizliegums izmantot administratīvos resursus
Priekšvēlēšanu aģitācijas periodā no 2.februāra ir noteikts aizliegums izmantot administratīvos resursus priekšvēlēšanu aģitācijā (Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 33.panta 1.daļa). I.Šaboha norāda, ka papildus no 2.maija ir aizliegta arī valsts un pašvaldību institūciju un to kapitālsabiedrību reklamēšana par samaksu, ja attiecīgā reklāma ir saturiski saistīta ar deputāta kandidāta, ar politisko partiju vai to apvienību saistītas personas vai viņu darbības atspoguļojumu.
Tāpat no 2.maija attiecībā uz valsts vai pašvaldību institūciju vai to kapitālsabiedrību izdotajiem preses izdevumiem ir noteikti divējādi ierobežojumi – aizliegts ievietot intervijas ar deputātu kandidātiem, kā arī rakstus, kuros norādīts, ka tajos pieminētā persona ir deputāta kandidāts.
Viņa uzsver, ka arī tajos gadījumos, kad rakstā tieši nav norādīts, ka tajā pieminētā persona ir deputāta kandidāts, publikācija būtu saturiski jāizvērtē atbilstoši likumā noteiktajām aģitācijas pazīmēm un vai tā satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret kādu politisko partiju, to apvienību, vēlētāju apvienību vai deputātu kandidātu.
Priekšvēlēšanu aģitācija publiskās vietās
Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 20.pants un 21.pants paredz, ka drīkst veikt priekšvēlēšanu aģitāciju publiskās vietās ārtelpās – laukumos, skvēros, parkos, uz ielas, uz ceļa, uz tilta u.c. vietās –, kas ir publiski pieejamas nenoteiktam personu lokam, bez saskaņošanas ar attiecīgo pašvaldību vai attiecīgās publiskās ārtelpas īpašnieku. Tas nozīmē, ka drīkst dalīt bukletus, avīzes un citus priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus. Lai veiktu priekšvēlēšanu aģitāciju publiskās vietās ārtelpās, izmantojot galdus, teltis un pārvietojamās nojumes, tādā gadījumā vismaz trīs dienas iepriekš rakstveidā ir jāinformē attiecīgā pašvaldība, kā arī rakstveidā ir jāsaskaņo ar attiecīgās vietas īpašnieku (izņemot gadījumu, ja īpašnieks ir valsts vai pašvaldību institūcija un to kapitālsabiedrība).
"Par priekšvēlēšanu aģitāciju nevar uzskatīt darbības, kas tieši saistītas ar amatpersonas darba vai amata pienākumu pildīšanu, personas profesionālo darbību, ja vien šīs darbības nesatur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret kādu deputātu kandidātu vai politisko partiju."
Ierobežojumu, kur publiskās vietās ārtelpās nedrīkst novietot galdus un uzsliet teltis un pārvietojamas nojumes, un laiku, kad nedrīkst novietot galdus un uzsliet teltis un pārvietojamas nojumes, pašvaldības varēja noteikt vismaz 120 dienas pirms vēlēšanu dienas. Šobrīd pašvaldība arī var noteikt papildu aizliegumus – vienīgi tad, ja ir iepriekš neparedzēti pasākumi.
Savukārt publiskās vietās iekštelpās priekšvēlēšanu aģitāciju drīkst veikt, tikai iepriekš rakstveidā saskaņojot ar attiecīgo telpu īpašnieku.
Izkārtņu, stendu, afišu, plakātu un citu reklāmas objektu izvietošanu reglamentē attiecīgās pašvaldības saistošie noteikumi. Taču uz katra publiskā vietā izvietota priekšvēlēšanu aģitācijas materiāla skaidri un nepārprotami ir jānorāda, kurš aģitācijas veicējs šo priekšvēlēšanu aģitāciju apmaksājis.
Aģitācijas ierobežojumi vēlēšanu dienā
Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā ir noteikti vēl papildu noteikumi aģitācijas ierobežošanai vienu dienu pirms vēlēšanām un vēlēšanu dienā. Attiecīgi 31.maijā un vēlēšanu dienā 1.jūnijā priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana būs aizliegta ne tikai televīzijas programmās un raidījumos, bet arī radio programmās un raidījumos, publiskās vietās ārtelpās un iekštelpās, preses izdevumos, internetā, kā arī valsts un pašvaldību institūcijas un to kapitālsabiedrības telpās.
Turklāt vēlēšanu dienā līdz pulksten 10 vakarā elektronisko plašsaziņas līdzekļu raidījumos būs aizliegts iekļaut sabiedriskās domas aptaujas rezultātus par politisko partiju, politisko partiju apvienību, vēlētāju apvienību vai atsevišķu deputātu kandidātu popularitāti (Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 12.panta 4.daļa).
Vienīgie izņēmuma gadījumi par priekšvēlēšanu materiālu izvietošanu dienu pirms vēlēšanām un vēlēšanu dienā ir noteikti Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 32.panta 1.daļā. Tie ir:
