Lai plūdu kaitējumu atzītu par apdrošinātu gadījumu, kompānijas ievēro noteiktus kritērijus. Applūstošajās teritorijās dzīvojošajiem arī pašiem jārīkojas, lai iespējamo plūdu gadījumā viņu īpašums neciestu vai ciestu pēc iespējas mazāk. Ja pret plūdu risku apdrošināts īpašums būs cietis plūdos, piemēram, tā īpašnieka apzinātas bezdarbības dēļ, necenšoties pasargāt ēkas un mantu no zaudējumiem, apdrošinātājam būs pamatots iemesls atteikt zaudējumu atlīdzību.
FOTO: Ieva Čīka/ LETA
Polise - lietussargs saulainam laikam
Vērojot ledus bluķu izspiestos logus un uzburbušo grīdas segumu vai pelējuma klātās mēbeles, kā arī citus ūdens iedarbībā radītus postījumus, labāk var justies tas saimnieks, kuram kabatā ir apdrošināšanas polise, kuras apdrošināšanas noteikumos minēts arī palu nodarīts kaitējums vai nu kā standarta risks, vai arī tas iekļauts par papildu samaksu. Tiesa, lai kļūtu par šādas polises īpašnieku, ir jādzīvo vietā, kur palu ūdeņi piekļūst reti. Kā norāda Latvijas lielāko riska jeb tā dēvēto nedzīvības apdrošināšanas kompāniju pārstāvji – apdrošināti tiek "neparedzami riski", bet, ja mājoklis vai cita kustama un nekustama manta cieš no paliem daudzmaz regulāri, tie ir "neizbēgami zaudējumi" un tie jāsedz īpašniekam. Lai plūdu kaitējumu atzītu par apdrošinātu gadījumu, kompānijas ievēro noteiktus kritērijus. Dažām tie ir stingrāki, piemēram, ja māja aplūst biežāk nekā divas reizes 20 gados, tad atlīdzību nemaksās, citi ir iecietīgāki un pieļauj plūdus četras reizes 20 gadu periodā. Arī šajā gadījumā ir jāvērtē polises piedāvājums, jo viena kompānija var pieļaut, ka šajos divdesmit gados plūdi var sagādāt problēmas četrus gadus pēc kārtas un atlīdzināt zaudējumus, bet cita kompānija uzstās, lai starp apdrošināšanas gadījumiem ir vismaz piecu gadu ilgs periods.
"Speciālisti arī pārbauda informāciju, cik bieži un kad plūdu rezultātā bojātais īpašums ticis appludināts iepriekš."
Ja klienta un apdrošinātāju domas par atlīdzības apmēru vai apdrošinātās mantas daudzumu nesaskan, domstarpības var risināt vispirms ar Latvijas apdrošinātāju asociācijas (LAA) ombuda palīdzību, ja tas nepalīdz – vērsties tiesā. Kā skaidro LAA ombuds Kristīna Pētersone, līdz šim pirmstiesas strīdu izskatīšanas instance ir saņēmusi tikai vienu apdrošinājuma ņēmēja sūdzību saistībā ar apdrošinātāja atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību par plūdu izraisītiem zaudējumiem. Sūdzības izskatīšanas gaitā sūdzības iesniedzējs un apdrošinātājs vienojās par izlīgumu.
Polise nav panaceja
Tomēr, kā norāda "Seesam Insurance AS" Latvijas filiāles Mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta direktors Armands Šterns, ir jākliedē maldīgais priekšstats, ka tad, kad polise kabatā, īpašniekam pašam vairs ne par ko nav jādomā. "Applūstošajās teritorijās dzīvojošajiem jebkurā gadījumā un vienmēr būs jādomā un arī pašiem jārīkojas, lai iespējamo plūdu gadījumā viņa īpašums neciestu vai ciestu pēc iespējas mazāk. Ja pret plūdu risku apdrošināts īpašums būs cietis plūdos, piemēram, tā īpašnieka apzinātas bezdarbības dēļ, necenšoties pasargāt ēkas un mantu no zaudējumiem, apdrošinātājam būs pamatots iemesls atteikt zaudējumu atlīdzību," uzsver A.Šterns. "BTA Insurance Company SE" īpašuma apdrošināšanas produktu vadītājs Renārs Duntavs, skaidro, ka netiek atlīdzināti arī tie zaudējumi, kuri saistīti ar gruntsūdens un notekūdeņu celšanos. Ikvienā gadījumā apdrošinājuma ņēmējam, kurš bažījas, ka vismaz reizi desmitgadē varētu kļūt par plūdu upuri, ir vērts iepazīties ar vairākiem apdrošinātāju piedāvājumiem un rūpīgi lasīt apdrošināšanas noteikumus, lai, nelaimei pienākot, varētu cerēt tās sekas vismaz daļēji kompensēt. Palu nodarītie zaudējumi vienai mājsaimniecībai var izrādīties visai prāvi. Šajā gadsimtā apdrošinātāju izmaksātās lielākās atlīdzības privātpersonām svārstās no 4500 līdz 40 000 latu. Vidējā atlīdzība ir 1200 latu.
Tikai mājai vai arī iedzīvei
Cik atbilstoša atlīdzība būs reālo plūdu nodarīto zaudējumu apmēram, būs atkarīgs no apdrošinātās mantas apjoma. Lētāk izmaksā apdrošināt tikai nekustamo īpašumu, tad var saņemt naudu grīdu, sienu, fasādes un pagrabu remontam. Taču no ūdens cieš arī mēbeles, sadzīves elektrotehnika un cita iedzīve. Jaunas iegāde var izmaksāt dārgāk nekā mājas remonts.
Kā atzīst apdrošināšanas sabiedrības "Balta" īpašumu apdrošināšanas produktu vadītājs Aldis Eņģelis, klienti, kas apdrošināšanu iegādājas tikai kredītsaistību dēļ, reti izvēlas iedzīves apdrošināšanu. Savukārt klienti, kas prot novērtēt apdrošināšanas sniegtās priekšrocības, mantas apdrošināšanu izvēlas teju vienmēr. Kā liecina "Baltas" pieredze, kustamās mantas apdrošināšanu kopumā izvēlas vairāk nekā 50% klientu.
"Cik atbilstoša atlīdzība būs par plūdu nodarītajiem zaudējumiem, atkarīgs no apdrošinātās mantas apjoma."
R.Duntavs piebilst, ka pirms vairākiem gadiem iedzīve tika drošināta retos gadījumos, bet šobrīd vairumā gadījumu tiek drošināta arī kustamā manta. "Tas tāpēc, ka cilvēki ir sapratuši, ka ne tikai plūdi, bet arī citi negadījumi – zādzība, ugunsgrēks un citi var nodarīt ievērojamus zaudējumus. Analizējot pārdošanas rezultātus, varam teikt, ka 70% klientu papildus pamata riskiem apdrošinājuši savu mājokli pret trijiem papildu riskiem," stāsta BTA pārstāvis.
Savukārt "Swedbank PC Insurance" Latvijas filiāles Zaudējumu regulēšanas daļas vadītājs Jānis Gailis skaidro, ka kredītiestāde kā obligātu nosacījumu izvirza mājokļa apdrošināšanu pret nejaušiem riskiem. "Plūdi ir viens no riskiem, ko parasti apdrošina, bet tas arī ir viens no visretākajiem, izņemot mājas, kas ir uzceltas regulāri applūstošās teritorijās. Tas nozīmē, ka klienti, kas apdrošina šādas mājas, ir apdrošināti pret visiem citiem riskiem, piemēram, ugunsgrēku, cauruļvadu plīsumu, zādzībām, laupīšanām un tamlīdzīgi, bet plūdu risks, visticamāk, nav apdrošināts," uzsver J.Gailis.
Ūdens prom, eksperts klāt
Ja pret applūšanu apdrošinātam īpašuma ir gadījies nonākt zem ūdens, tad apdrošinātāju rīcība, izvērtējot šos gadījumos, ir diezgan līdzīga, atšķiras tikai nianses un apdrošināšanas noteikumos atrunātie apstākļi. Kā skaidro kompānijas "Ergo" Īpašuma apdrošināšanas departamenta direktors Ritvars Heniņš, pēc apdrošinājuma ņēmēja zaudējuma pieteikuma saņemšanas tas tiek reģistrēts kompānijas datu uzskaites sistēmā. Balstoties uz saņemto informāciju, speciālists izvērtē zaudējuma rašanās apstākļus un nepieciešamības gadījumā vienojas ar klientu par plūdu rezultātā bojātā īpašuma apskati. Apskate tiek organizēta laikā, kad ūdens jau ir atkāpies un ir iespējams fiksēt objekta faktiskos bojājumus. Tomēr ne katrs šāds zaudējuma gadījums tiks atzīts par apdrošināšanas gadījumu atbilstoši apdrošināšanas polises noteikumiem. Lai novērtētu notikušā zaudējuma atbilstību apdrošināšanas noteikumiem, speciālists pārbauda informāciju, cik bieži un kad plūdu rezultātā bojātais īpašums ticis appludināts iepriekš.
"Seesam" pārstāvis A.Šterns norāda, ka, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, klienta (apdrošinājuma ņēmēja) pienākums ir nekavējoties, cik vien ātri tas iespējams, informēt apdrošinātāju par notikušo. "Lēmumu par "Seesam" eksperta izbraukumu uz notikuma vietu mēs pieņemam atkarībā no pieteikto zaudējuma apmēra, piemēram, ja klients norādījis lielus zaudējumus vai arī no klienta paskaidrojuma nav īsti skaidrs, kādi un cik lieli zaudējumi nodarīti apdrošinātajam īpašumam. Taču lielā daļā gadījumu lēmums par zaudējumu kompensāciju tiek pieņemts tikai uz apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā iesnieguma un tam pievienoto dokumentu pamata. Zaudējumu atlīdzība atbilstoši apdrošināšanas līguma noteikumiem tiek izmaksāta nekavējoties, tiklīdz ir noskaidrots zaudējumu apmērs," stāsta A.Šterns.
BTA pārstāvis R.Duntavs, skaidro, ka klientam nekur nav jādodas, jo atlīdzības pieteikums tiek reģistrēts telefoniski. "Atlīdzību izmaksā, tiklīdz ir saņemta visa nepieciešamā informācija, tai skaitā zaudējumu aprēķins no eksperta. Gadījumā, ja klienta objekts ir bojāts tiktāl, ka dzīvošana tajā nav iespējama, tad saskaņā ar apdrošināšanas noteikumiem sedzam īres izdevumus," piebilst R.Duntavs. Pagaidu mītnes izdevumus un avansa maksājumus pirms galīgās zaudējumu summas precizēšanas piedāvā arī "Balta".