SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
09. aprīlī, 2013
Lasīšanai: 17 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Invaliditāte
3
7
3
7

Apgādnieka zaudējuma pensija

LV portāla infografika

Apgādnieka zaudējuma pensija ir viens no sociālās apdrošināšanas maksājumiem. Arī šīs pensijas apmērs ir atkarīgs no sociālajām iemaksām, vai cilvēks ir strādājis, no kādas algas maksātas sociālās iemaksas. Tas lielā mērā ietekmē mirušā apgādnieka bērnu turpmāko finansiālo atspaidu. Ja mirušais tēvs vai māte nav strādājuši, bērniem piešķir valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Apgādnieka pensijas aprēķinā ņem vērā dažādus kritērijus un nosacījumus. Tos LV portālam izklāstīja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja Baiba Felsberga.
īsumā
  • Apgādnieka pensiju saņem bērni, ja mirušais ir bijis sociāli apdrošināts.
  • Ja apgādnieka nāves cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, piešķir apdrošināšanas atlīdzību.
  • Ja mirušajam nav sociālās apdrošināšanas stāža, valsts maksā pabalstu.

Kam un kādos gadījumos pienākas apgādnieka zaudējuma pensija

Apgādnieka zaudējuma pensiju galvenokārt saņem bērni, kuriem miruši vecāki.

Apgādnieka zaudējuma pensija pienākas mirušā cilvēka bērniem līdz 18 gadu sasniegšanai neatkarīgi no tā, vai viņi bija mirušā apgādībā vai nebija. Tātad nav svarīgi, vai mirušais vecāks ir dzīvojis kopā ar bērnu. Pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas līdz 24 gadu vecumam pensiju bērni turpina saņemt, ja viņi mācās vispārējās izglītības, profesionālās izglītības iestādē vai augstskolā pilna laika klātienē.

Papildu nosacījums likumā attiecas uz bērniem, kuriem līdz 18 gadu vecumam ir bijusi noteikta invaliditāte – viņi apgādnieka zaudējuma pensiju var saņemt jebkurā vecumā un visu savu atlikušo mūžu, ja viņiem saglabājas un ir noteikta invaliditātes grupa. Taču, piemēram, ja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija tikai pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas atzīst, ka cilvēks ir invalīds kopš bērnības, šādā gadījumā likums pieaugušam cilvēkam neparedz apgādnieka zaudējuma pensiju.

Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju rodas vecvecākiem vai brāļiem un māsām tad, ja bērnu vecāki ir miruši vai viņiem nav darbspējīgu vecāku. Tādu gadījumu ir maz.

Apgādnieka zaudējuma atlīdzība

Ja apgādnieka nāves cēlonis saistīts ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, tad tiek noteikts, vai bērniem ir tiesības uz citu atbalstu – saskaņā ar likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām".

Tādā gadījumā tiek piešķirta nevis apgādnieka zaudējuma pensija, bet ikmēneša apdrošināšanas atlīdzība par apgādnieka zaudējumu.

Ja nav strādāts, pensijas nav, valsts piešķir pabalstu

Ja cilvēks līdz nelaimei ir strādājis un bijis apdrošināts, tad ir maza varbūtība, ka viņa bērni nesaņems apgādnieka zaudējuma pensiju. Taču, ja mirušais nav strādājis, t.i., nav bijis apdrošinātā persona, tādā gadījumā apgādājamajiem ir tiesības tikai uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kā paredz Valsts sociālo pabalstu likums.

Pensiju apmērs

Statistikas dati liecina, ka pagājušajā gadā apgādnieka zaudējuma pensiju saņēma 23 600 cilvēku: 7200 bērni līdz 14 gadiem, 13,9 tūkstoši bērnu vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kā arī vairāk nekā divi tūkstoši gados vecāku cilvēku. Tie galvenokārt ir cilvēki ar invaliditāti, kuri saņem apgādnieka zaudējuma pensiju, jo viņiem invaliditāte bijusi noteikta līdz 18 gadu vecumam.

Šogad februārī apgādnieka zaudējuma pensiju saņēma 20 400 cilvēku, apdrošināšanas atlīdzību par apgādnieka zaudējumu saņēma 84 cilvēki.

Apgādnieku zaudējuma vidējā pensija februārī bija 94 lati. Apdrošināšanas atlīdzība parasti ir lielāka – tās vidējais apmērs februārī bija 140 lati.

"Apgādnieka zaudējuma pensiju ik mēnesi Latvijā saņem vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku."

Ja mirušais maksājis sociālās iemaksas no mazas algas, tad arī apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs ir pieticīgs. Ja iemaksas ir no lielākas algas, arī pensija ir lielāka. Šīs pensijas ir gan pārdesmit latu, gan lielākas par 200 un 400 latiem.

Pēc pensijas saņēmēju datiem redzams, ka mirušā apgādnieka vidējais vecums ir 42 gadi, izrēķinājuši VSAA speciālisti. Vidēji 35 gadi ir mirušajiem vecākiem, kuru bērni saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.

Kā rēķina pensiju un kas ietekmē tās apmēru

Ir svarīgi, kāda bijusi mirušā apgādnieka alga un apdrošināšanas iemaksas, jo arī no tā ir atkarīgs pensijas apmērs.

Likums paredz tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, ja mirušais ir bijusi sociāli apdrošināta persona. Diemžēl šo tiesību var arī nebūt, piemēram, ja mirušais vecāks ir bijis cilvēks jau gados, taču ar ļoti mazu darba stāžu.

Apgādnieka zaudējuma pensiju aprēķina atbilstoši likumam "Par valsts pensijām". Tā veidojas no mirušā iespējamās vecuma pensijas. Lai būtu tiesības uz pensiju, nepieciešams vismaz 10 gadu apdrošināšanas stāžs (no nākamā gada šī robeža būs 15 gadi)

Ja nomirst jauns cilvēks, tad nav reāli, ka viņam jau būtu vajadzīgais stāžs. Tāpēc aprēķinā ir iestrādāts kritērijs, ka apgādnieka zaudējuma pensijas piešķiršanai summē cilvēka faktisko apdrošināšanas stāžu un iespējamo apdrošināšanas stāžu (no mirušā nāves dienas līdz likumā noteiktajam pensijas vecumam, pašreiz tas ir 62 gadi). Līdz ar to pensijas piešķiršanai nepieciešamā stāža parasti pietiek. Tātad, ja mirušais dzīves laikā ir strādājis un bijis sociāli apdrošināts, piemēram, tikai vienu gadu, arī tad apgādājamajiem pensiju aprēķinās. Lūk, praktisks piemērs, kā aprēķina apgādnieka zaudējuma pensiju, ja cilvēks nomirst 50 gadu vecumā: līdz pensijas vecumam 62 gadiem vēl ir 12 gadi, ko pieskaita kā iespējamo stāžu, lai rēķinātu apgādājamajiem pensiju.

Apdrošināšanas stāžā ieskaita visus tos pašus periodus, kādus ņem vērā, piešķirot vecuma pensiju: sociālās iemaksas no 1996.gada, stāžu līdz 1996.gadam, visus apdrošināšanas periodiem pielīdzināmos periodus (studijas augstskolā u.c.).

Aprēķinot pensiju, iespējama četru rādītāju summa

Aprēķinot iespējamo pensiju, ņem vērā pensijas kapitālu, ko var veidot četras daļas.

Pirmā daļa ir mirušā stāžs līdz 1996.gadam, šiem gadiem aprēķina pensijas sākuma kapitālu.

Otrā daļa ir pensijas kapitāls, kas uzkrāts no 1996.gada līdz miršanas mēnesim.

Trešā daļa ir iespējamais pensijas kapitāls. To aprēķina, ņemot vērā iespējamo stāžu un, pamatojoties uz cilvēka datiem, nosaka vidējo algu, kāda mirušajam būtu varējusi būt, ja viņš būtu strādājis/būtu apdrošinātā persona līdz pensijas vecumam.

(Gadījumā, ja cilvēkam pēc 1996.gada nav bijis apdrošināšanas stāža, bet stāžs bijis tikai līdz 1996.gadam, tad aprēķinā izmanto noteiktu fiksētu summu.)

Ceturtā daļa ir fondētās pensijas kapitāls, ja cilvēks ir bijis pensijas otrā līmeņa shēmas dalībnieks.

Ja pensijas piešķiršanai ir 10 gadu apdrošināšanas stāžs (kopā ar iespējamo), aprēķina mirušajam cilvēkam iespējamo pensiju. Un no tās savukārt aprēķina un piešķir mirušā apgādājamajiem pensiju atkarībā no viņu skaita.

Ja nomirst apgādnieks, kurš jau saņem vecuma pensiju, tad apgādājamajiem pensiju rēķina no vecuma pensijas.

Ja bērnam nomiris gan tēvs, gan māte un viņš ir nodots aizgādībā, tad pensiju aprēķina no katra vecāka iespējamās pensijas un to summē.

Pensija vienam un vairākiem apgādājamajiem

Ja mirušajam ir viens bērns, viņam pensiju piešķir 50% apmērā no apgādniekam aprēķinātās iespējamās pensijas, ja divi bērni – 75% apmērā, ja trīs un vairāk bērnu – 90% apmērā.

Pensijai ir noteikts minimālais apmērs, tā vienam bērnam nevar būt mazāka par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu – 45 latiem mēnesī, invalīdam no bērnības – ne mazāk par 75 latiem mēnesī.

Ja ir vairāki bērni, tad uz katru bērnu iznāk mazāka summa no apgādniekam izrēķinātās iespējamās vecuma pensijas. Taču minimālā summa katram bērnam nevar būt mazāka par 65% no sociālā nodrošinājuma pabalsta. Piemēram, ja ir trīs bērni, minimālā pensija katram nevar būt mazāka par 29,50 latiem (tātad kopējā summa tad ir gandrīz 90 latu).

Dalītās pensijas – bērniem dažādās ģimenēs

Dzīvē situācijas ir dažādas. Mēdz būt, ka gan tēvs, gan māte dzīvē ir veidojuši jaunas ģimenes. Tāpēc, ja mirušā bērni atrodas dažādās ģimenēs, apgādnieka pensija tiek dalīta, jo vienai pensijai ir vairāki saņēmēji. Piemēram, mirušajam ir bijušas trīs sievas un trīs bērni, katram no bērniem ir sava māte. Apgādnieka zaudējuma pensijai ir trīs daļas – viena par katru bērnu, ņemot vērā mirušā tēva iespējamo apgādnieka zaudējuma pensiju. Ja cilvēkam sociālās iemaksas ir bijušas lielas un attiecīgi liela arī aprēķinātā iespējamā pensija, tad apgādnieka pensijas summa (90% no mirušajam aprēķinātās iespējamās pensijas) tiek sadalīta uz visiem trim bērniem. Ja mirušajam tēvam sociālās iemaksas bija mazas, tad katram viņa bērnam piešķirs pensiju 29,50 latu apmērā. Šī saistība izriet no mirušās personas, kas bijusi apdrošināta, kopējā bērnu skaita.

Arī pensiju dalīšanai nepieciešamas savas formalitātes. VSAA rīcībā ir Iedzīvotāju reģistra dati. Pensijas pieprasītājam iesniegumā lūgts sniegt ziņas par mirušā bērniem.

Ja kādu iemeslu dēļ kādam no mirušā bērniem pensija nav pieprasīta, tad aprēķinātas pensijas daļu saņem tie, kas pensiju pieprasījuši. Ja kādam no bērniem pieprasa pensiju vēlāk, tad tā atkal tiek pārdalīta.

Ja apgādnieks miris ārzemēs

Diemžēl arī no Latvijas iedzīvotāju darba zemēm nereti pienāk ziņas par traģiskiem notikumiem. Ja kāds no vecākiem miris Eiropas Savienības valstī, tad darbojas Regulas 883/2004 nosacījumi, kas nosaka to, kādā veidā katra valsts maksā apgādnieka zaudējuma pensiju par tiem periodiem, kuros mirusī persona ir bijusi sociāli apdrošināta konkrētajā valstī.

Ir viens nosacījums sakarā ar to, ka daudzās valstīs līdzīgi kā Latvijā šādos gadījumos rēķina faktisko stāžu un iespējamo stāžu. Iespējamo stāžu rēķina tikai vienā valstī, jo tas saskaņā ar Regulu nevar pārklāties. Attiecīgie nosacījumi ir Latvijas likumā "Par valsts pensijām". Ne visās valstīs ir šāda sistēma, tāpēc pirms apgādnieka zaudējuma pensijas piešķiršanas VSAA to noskaidro otras valsts kompetentajā institūcijā.

"Ja bērnam paternitāti nosaka pēc tēva nāves, arī tad var prasīt apgādnieka zaudējuma pensiju."

Katra valsts nosaka tiesības uz šo pensiju. Nav nozīmes, vai cilvēks nomiris citā valstī vai šeit – Latvijā, VSAA, piešķirot apgādnieka zaudējuma pensiju, ar otru valsti saskaņo galvenokārt apdrošināšanas stāžu.

Apgādnieka zaudējuma pensijas pieprasījumu parasti iesniedz dzīvesvietas valstī. Tātad, ja apgādājamais bērns un viņa māte dzīvo Latvijā, jāiesniedz VSAA pieprasījums, norādot, ka apgādnieks strādājis, piemēram, Īrijā vai Anglijā, un tad VSAA pārsūta pieprasījumu uz otru valsti. Arī šajos gadījumos var būt dažādas situācijas, kuras risina atbilstoši normatīvajiem aktiem. Ja situācija ir sarežģītāka, saskaņošanas procedūru ir vairāk, taču apgādājamajam tiek izskatītas tiesības uz pensiju par to apgādnieka apdrošināšanas periodu, kad viņš strādājis ES, atbilstoši konkrētās valsts tiesību aktiem.

Kas var saņemt pensiju

Ja miris bērna tēvs, pensiju izmaksā mātei. Apgādnieka zaudējuma pensiju var saņemt pats bērns, ja viņam ir 18 gadu. Par to vienojas ģimenē.

Apgādnieka zaudējuma pensiju pats bērns var saņemt arī no 15 gadu vecuma, ja vecāks vai aizbildnis neceļ iebildumus, tātad vajadzīga vecāka vai aizbildņa piekrišana. To nosaka likums "Par sociālo drošību".

Pensijas piešķiršana un pārrēķināšana

Tiesības pieprasīt apgādnieka zaudējuma pensiju ir no apgādnieka miršanas dienas. Pensiju no tās dienas piešķir, ja gada laikā iesniegti dokumenti. Mēdz būt, ka cilvēki dzīvo kopā, bet bērnam nenosaka paternitāti. Ja bērnam paternitāti nosaka pēc tēva nāves, tad no paternitātes noteikšanas dienas var prasīt piešķirt pensiju no tēva miršanas dienas, bet ne vairāk kā gadu iepriekš. No 2014.gada minētais termiņš būs 6 mēneši.

Apgādnieka zaudējuma pensiju pārrēķina, ja mainās ģimenes locekļu skaits, piemēram, bērniņš var būt piedzimis jau pēc tēva nāves.

Pensiju pārrēķina arī tad, ja bērns sasniedz 18 gadu vecumu, bet neturpina mācības, vai mācības pārtrauc, kā arī tad, ja sasniedz 24 gadus.

Ja pieaudzis cilvēks saņem apgādnieka zaudējuma pensiju, jo viņam līdz 18 gadu vecumam bija invaliditātes grupa, bet turpmāk tā vairs netiek noteikta, arī tad pensiju pārrēķina. Jo, ja mirušajam ir vēl citi apgādājamie, šo pensijas daļu sadala pārējiem.

Par mācībām jāinformē

Ja bērns sasniedz 18 gadu vecumu un turpina mācības, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā katru gadu uz 1.septembri jāiesniedz izziņa no mācību iestādes. VSAA informāciju no Izglītības un zinātnes ministrijas saņem par bērniem, kas mācās vispārizglītojošajās skolās. Pārējiem izziņas jāiesniedz pašiem.

Ja bērns mācās augstskolā, izziņā jābūt norādei, ka tās ir studijas pilna laika klātienē.

Jābūt dokumentiem par stāžu līdz 1996.gadam

VSAA rīcībā ir sociāli apdrošināto personu dati kopš 1996.gada. Par lielu daļu iedzīvotāju ir arī vēsturiskie dati līdz 1996.gadam. Iedzīvotājiem aizvien regulāri tiek lūgts pārliecināties par savu datu esamību, ja to nav, iesniegt VSAA nodaļā informāciju par darba stāžu, tam pielīdzinātajiem periodiem.

Ja par mirušo cilvēku datu VSAA nav vai tie ir nepilnīgi, pensijas pieprasītājam, ģimenes locekļiem jāmeklē dokumenti (darba grāmatiņa, arhīva izziņas u.c.). Ja mirušais nav dzīvojis kopā ar ģimeni un bērniem, tas var būt apgrūtinoši. Taču pensijas aprēķinā mirušā apdrošināšanas stāžam ir nozīme, un tas ir jāpierāda ar dokumentiem.

Ja gadījumā jau pēc pensijas piešķiršanas cilvēki atklāj kādu līdz šim neiesniegtu vēsturisku dokumentu par stāžu līdz 1996.gadam, tad pensiju, ņemot vērā papildu dokumentu iesniegšanas laiku, pārrēķinās.

Apgādnieka zaudējuma pensijas tāpat kā citas pensijas pārskaita uz kontu vai piegādā mājās (par samaksu).

Apgādnieka zaudējuma pensijas piešķiršanu veic VSAA nodaļas, kurās var saņemt konsultāciju par to, kādi dokumenti ir nepieciešami, kā arī iesniegt apgādnieka zaudējuma pensijas pieprasījumu.

Arī apgādnieka zaudējuma pensijai ienākuma nodoklis

Tā kā arī apgādnieka zaudējuma pensijas piešķir saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", arī šīs pensijas tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Neapliekamais minimums pensijai ir 165 lati mēnesī. Ja pensija piešķirta vairākiem bērniem, tad šis neapliekamais minimums tiek piemērots katra bērna pensijas daļai. Piemēram, ja apgādnieka zaudējuma pensija diviem bērniem ir 330 latu, šī summa ar nodokli nav apliekama.

Ja apgādnieka zaudējuma pensija vienam bērnam ir, piemēram, 195 lati, tad ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (šogad 24%) apliek 30 latus, tātad ietur 7,20 latus.

Ja apgādnieka pensiju saņem invalīds, viņam vēl ir papildu neapliekamais minimums (ja ir I vai II invaliditātes grupa – 108 lati mēnesī; ja ir trešā invaliditātes grupa – 84 lati mēnesī).

Tiesības ierakstīt pensijas saņēmēju nodokļa grāmatiņā

Apgādnieka pensijas saņēmēju var ierakstīt algas nodokļa grāmatiņā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu (70 Ls) saņemšanai par apgādājamo, ja pensija nepārsniedz atvieglojuma summu. Ja pensija pārsniedz šo summu (no 1.jūlija tā būs 80 latu), šī atvieglojuma nav. Šī Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma prasība nav jauna, taču tagad ir izraisījusi diskusiju. Valsts ieņēmumu dienesta izklāstu par normatīvo aktu prasībām lasiet skaidrojumā turpmāk.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU