SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lolita Lūse
LV portāls
28. martā, 2013
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Darba tiesības
9
16
9
16

Pirmssvētku dienā jāstrādā vismaz par stundu mazāk

Pirmssvētku diena ir īsāka, bet citādi – tieši tāda pati darbdiena kā visas citas: tajā ir gan darba laika sākums, gan atpūtas laiks. Tas nozīmē, ka darba devējs nevar paziņot: šodien mājās variet doties stundu ātrāk, tikai pusdienu pārtraukuma nebūs.

LV portāla kolāža

Dienā pirms valstī noteiktās svētku dienas darbinieki mājup var doties ātrāk. Tā kā Lielā piektdiena ir svētku diena, Zaļajā ceturtdienā darba laiks beidzas vismaz stundu agrāk, nekā parasti.
īsumā
  • Valsts svētku dienas uzskaitītas likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām".
  • Darba likums paredz: pirms svētku dienām darbdienas ilgums saīsināms par vienu stundu.
  • Nenostrādāto laiku apmaksā darba devējs.
  • Saīsinātās darbdienas regulējums neattiecas uz darbiniekiem, kam ir summētais darba laiks, kā arī uz nepilnu darba laiku strādājošajiem.

Darba likuma 135.pants "Darba dienas ilgums pirms svētku dienām" paredz, ka pirms svētku dienām darba dienas ilgums saīsināms par vienu stundu, ja darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks.

Likums "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" par svētku dienām nosaka:

1.janvāri – Jaungada dienu;

Lielo Piektdienu, Pirmās Lieldienas un Otrās Lieldienas;

1.maiju – Darba svētkus, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu;

4.maiju – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu;

Maija otro svētdienu – Mātes dienu;

Vasarsvētkus;

23.jūniju – Līgo dienu;

24.jūniju – Jāņu dienu (vasaras saulgriežus);

18.novembri – Latvijas Republikas Proklamēšanas dienu;

24., 25. un 26.decembri – Ziemassvētkus (ziemas saulgriežus);

31.decembri – Vecgada dienu.

Atbilstoši Darba likumam saīsināts darba laiks ir darbdienās pirms likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" noteiktajām svētku dienām, bet ne pirms atceres vai atzīmējamajām dienām.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības izdotajā krājumā "Darba likums ar komentāriem" norādīts: "Ja kāda no svētku dienām iekrīt sestdienā, darba laiks par vienu stundu piektdienā saīsināms tikai tajā gadījumā, ja darbiniekam ir noteikta sešu darbdienu darba nedēļa. Ja svētku diena iekrīt svētdienā, tad piektdienā saīsinātais darba laiks normālu laiku strādājošajiem nav jāparedz."

Savukārt Valsts darba inspekcija norāda, ka Darba likuma 135.pants skaidri nosaka, ka pirms svētku dienām darba dienas ilgums saīsināms par vienu stundu, ja darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks. Valsts darba inspekcijas viedoklis ir, ka šī norma attiecas arī tad, ja svētku diena iekrīt sestdienā, tādēļ , piemēram, piektdien, 3.maijā, saskaņā ar Darba likuma 135.pantu darba dienas ilgums saīsināms vismaz par vienu stundu.

Darbdienai jābūt vismaz stundu īsākai

Darba likums paredz, ka pirms svētku dienām darbdienas ilgums saīsināms par vienu stundu, ja darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks. Tas nozīmē, ka darba devējs darbiniekiem var noteikt labvēlīgākus darba apstākļus, piemēram, pirmssvētku dienās saīsināt darba laiku par divām vai pat trim stundām. Citādi pirmssvētku diena ir līdzīga citām darbdienām – tajā ir gan darba laika sākums, gan atpūtas laiks. Tas nozīmē, ka darba devējs nevar paziņot: šodien mājās variet doties stundu ātrāk, tikai pusdienu pārtraukuma nebūs.

Nenostrādāto laiku apmaksā darba devējs

Kā skaidro Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas juriskonsults Edgars Timpa, laika vai akorda algas gadījumā, nodrošinot taisnīgu darba samaksu visiem darbiniekiem, šī saīsinātā darba stunda darba devējam ir jākompensē, tātad – jāapmaksā, jo darbinieks šajā gadījumā neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ saskaņā ar Darba likuma 74.panta 1. un 3.daļas nosacījumiem.

Tikai normālu darba laiku strādājošajiem

Summētā darba laika organizācijas darbiniekiem var nepiemērot saīsināto darbdienas ilgumu konkrētā pirmssvētku dienā, ja uzņēmumā nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu. "Tomēr jāatzīmē, ka šiem darbiniekiem darba laiks pārskata periodā nedrīkst pārsniegt attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku.

Pretējā gadījumā atbilstoši Darba likuma 136.panta pirmās daļas nosacījumiem darbinieka nostrādātais darba laiks virs normālā darba laika ir uzskatāms par virsstundu darbu ar attiecīgu Darba likuma 68.panta pirmajā daļā noteikto piemaksu," uzsver E.Timpa.

Šajā pantā teikts: darbinieks, kas veic virsstundu darbu, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes; bet, ja nolīgta akorda alga, – ne mazāk kā 100% apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.

"Saīsināta darba stunda darba devējam ir jākompensē, tātad – jāapmaksā, jo darbinieks šajā gadījumā neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ."

Vēl jāievēro, ka norma pirms svētku dienām darbdienas ilgumu saīsināt par vienu stundu attiecas tikai uz normāla darba laika darbiniekiem. Darba likuma 131.panta pirmajā daļā teikts: darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks – 40 stundas. Dienas darba laiks šā likuma izpratnē ir darba laiks diennakts periodā.

Kā norādīts Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības izdevumā "Darba likums ar komentāriem", Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2005.gada apkopojumā "Jautājumi par Darba likuma normu piemērošanu" ir sniedzis rekomendējoša rakstura skaidrojumu jautājumam, vai darba laika saīsinājums pirmssvētku dienā ir attiecināms uz darbiniekiem, kas strādā nepilnu laiku: "Šī norma ir paredzēta normāla darba laika darbiniekiem. Uz darbiniekiem, kas nodarbināti nepilnu darba laiku, nevar attiecināt Darba likuma 135.panta noteikumus par darbdienas ilguma saīsināšanu par vienu stundu pirms svētku dienām,"  norādījis Augstākās tiesas Senāts.

Ir iespēja aizstāvēt savas tiesības

Jebkuras no darba tiesiskajām attiecībām izrietošas vai ar darba tiesiskajām attiecībām saistītas domstarpības starp darbinieku, darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju, darba devējiem (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju risināmas atbilstoši Darba strīdu likuma un Darba likuma nosacījumiem, piemēram, strīdi uzņēmumā ir izšķirami pārrunās starp darbinieku un darba devēju vai ar darba strīdu komisijas starpniecību, neizslēdzot darbiniekam tiesības savu aizskarto interešu aizsardzībā vērsties arī tiesā saskaņā ar Civilprocesa likuma prasībām.

E.Timpa norāda: "Ja darba devējs kādu likuma normu ignorē, darbiniekam ir tiesības ar iesniegumu par darba tiesību vai par darba aizsardzības noteikumu pārkāpumiem vērsties Valsts darba inspekcijā, kas  uzrauga un kontrolē darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kā arī ir tiesīga administratīvo pārkāpumu izskatīšanai noteiktajā kārtībā administratīvi sodīt darba devējus, kā arī citas personas."

Labs saturs
16
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU