SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
24. janvārī, 2013
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Politika
5
5

Kā tiek veidota Latvijas nacionālā pozīcija ES jautājumos

Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Latvijas nacionālā pozīcija ES jautājumos ir Latvijas Republikas oficiāls viedoklis par ES politikas dokumentu, ES tiesību akta projektu vai citu Eiropadomes, ES Ministru padomes, Ministru padomes komiteju vai darba grupu sanāksmju darba kārtībā iekļautu jautājumu.

LV portāla kolāža

Cik patiesi ir apgalvojumi, ka visi svarīgie lēmumi, kas saistīti ar Eiropas Savienību (ES), tiek pieņemti Briselē? Praksē par katru Latvijai svarīgo jautājumu, ES politikas dokumentu, tiesību aktu projektu tiek izstrādāta nacionālā pozīcija, kas definē Latvijas nostāju attiecīgajā jautājumā. Nacionālā pozīcija Latvijas pārstāvjiem palīdz aizstāvēt Latvijas intereses ES un panākt kompromisu ar pārējām dalībvalstīm, lai lēmums ir atbilstošs Latvijas interesēm.
Šajā skaidrojumā par to, kā top Latvijas nacionālā pozīcija ES jautājumos.
īsumā

Latvijas nacionālā pozīcija:

  • ir Latvijas oficiālais viedoklis par konkrētu jautājumu,
  • pauž Latvijas intereses konkrētos jautājumos,
  • to drīkst regulāri papildināt, mainīt,
  • to drīkst neizstrādāt, ja konkrētā jautājumā Latvijai nav savu interešu,
  • to izstrādā atbildīgās Latvijas institūcijas sadarbībā ar NVO un ekspertiem,
  • tās izstrādē iedzīvotāji nevar iesaistīties,
  • to apstiprina MK vai atbildīgais ministrs, pēc tam Saeimas Eiropas lietu komisijā, ja būtiski skar valsts intereses,
  • to ES pauž ministru prezidents vai nozaru ministri.

Nacionālās pozīcijas ES jautājumos izstrādi, saskaņošanu un apstiprināšanu regulē Ministru kabineta noteikumi Nr.96 "Kārtība, kādā izstrādā, saskaņo, apstiprina un aktualizē Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības jautājumos", Ministru kabineta noteikumi Nr.300 "Ministru kabineta kārtības rullis" un MK instrukcija Nr.4 "Latvijas Republikas nacionālo pozīciju Eiropas Savienības jautājumos un ar tām saistīto instrukciju izstrādes un informācijas aprites kārtība".

Nacionālā pozīcija – Latvijas viedoklis ES jautājumos

"Kārtības, kādā izstrādā, saskaņo, apstiprina un aktualizē Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības jautājumos" 2.punkts vēsta: "Lai nodrošinātu Latvijas Republikas interešu ievērošanu ES lēmumu ierosināšanas, sagatavošanas un pieņemšanas procesā, izstrādā Latvijas Republikas oficiālu viedokli par ES politikas dokumentu, ES tiesību akta projektu vai citu Eiropadomes, ES Ministru padomes, Ministru padomes komiteju vai darba grupu sanāksmju darba kārtībā iekļautu jautājumu – Latvijas Republikas nacionālo pozīciju ES jautājumos." Tas nozīmē, ka nacionālo pozīciju izstrādā, lai aizstāvētu Latvijas viedokli ES par dažādiem jautājumiem, kas skar Latvijas intereses.

Sabiedriskās politikas centra "Providus" Eiropas politikas pētniece Dace Akule skaidro: "Nacionālā pozīcija ir tas Latvijas viedoklis, kas tiek uzskatīts par Latvijas interesēm atbilstošu par konkrētu jautājumu, ko ES Eiropadomē vai Ministru padomē vai jebkurā citā zemākā formātā izskata visi dalībvalstu pārstāvji. Katrai valstij ir pozīcija, viedoklis par jautājumu, kas tiek skatīts, jaunas idejas, ko darīt vai nedarīt ES."

Lai aizstāvētu Latvijas intereses

Eiropadomē, Ministru padomē vai jebkur citur, kur ES dalībvalstis risina kādu jautājumu, katrai dalībvalstij ir sava ieinteresētība, vēlamais diskusijas iznākums. Tāpēc, ja tā attiecīgajā jautājumā ir ieinteresēta, valstij ir izstrādāta nacionālā pozīcija. "Nacionālā pozīcija tiek veidota ar domu, ka mums ir skaidri definētas intereses, kas mums patīk vai nepatīk, kas mūs apmierina vai neapmierina konkrētajā jautājumā un kā varētu atrast risinājumu, lai pēc tam kompromiss atbilst Latvijas interesēm," atzīmē D.Akule. Viņa arī norāda, ka nacionālo pozīciju veido, ņemot vērā gan valsts ģeogrāfisko novietojumu, gan sabiedrību, valsts ekonomisko un sociālo situāciju, budžeta iespējas u.tml.

"Lai gūtu panākumus, savas intereses ir skaidri jānoformulē, aktīvi jāaizstāv un jācenšas panākt kopsaucējs ar citām valstīm."

"Eiropas Kustības Latvijā" (EKL) projektu vadītāja un padomniece Diāna Potjomkina norāda, ka savas valsts intereses ir aktīvi jāaizstāv, lai panāktu vēlamo rezultātu: "Nacionālā pozīcija dod iespēju Latvijai akcentēt ES līmenī tieši tos jautājumus, kas mūsu valstij ir īpaši svarīgi,  un panākt, ka tie tiek ņemti vērā ES politikā. Lai arī Latvijā bieži vien tiek uzskatīts, ka ES kaut ko "uzspiež", tomēr ikviena valsts var atrunāt sev vitāli svarīgās jomas un vadīt sarunas par sev vēlamo iznākumu. Protams, lai gūtu panākumus, savas intereses ir skaidri jānoformulē, aktīvi jāaizstāv un jācenšas panākt kopsaucējs ar citām valstīm."

Ne vienmēr nacionālā pozīcija ir nepieciešama

"Kārtības, kādā izstrādā, saskaņo, apstiprina un aktualizē Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības jautājumos" 12.punkts noteic, ka nacionālās pozīcijas izstrādā pēc iespējas agrīnā ES diskusiju stadijā par ES politikas dokumentiem, ES tiesību aktu projektiem un citiem jautājumiem, ja tie skar Latvijas Republikas intereses, uzliek Latvijas Republikai pienākumus vai rada finansiālas saistības. Nacionālo pozīciju izstrādā arī pirms attiecīgā jautājuma izskatīšanas Ministru padomē, Eiropadomē vai neformālajā Ministru padomes sanāk­smē, kā arī ja nepieciešams izdarīt būtiskus grozījumus vai papildinājumus apstiprinātajā nacionālajā pozīcijā.

Nacionālā pozīcija var tikt regulāri papildināta un mainīta, kā arī ir gadījumi, kad vispār nav nepieciešams to izstrādāt.

D.Akule skaidro: "Nacionālo pozīciju mēdz arī mainīt. Piemēram, ir vajadzība mūsu viedokli mainīt vai regulēt, jo institūcijās ir bijušas kādas jaunas diskusijas. Nav tā, ka vienreiz sagatavo pozīciju par lauksaimniecības jautājumiem un tad to nemainīgu izmanto 20 gadus." Viņa arī norāda, ka ir virkne jautājumu, kur nacionālā pozīcija nemaz nav nepieciešama, piemēram, ja attiecīgais jautājums nav būtisks Latvijas interesēm un ja tas neskar Latvijas budžetu.

Nacionālo pozīciju veido Latvijā

Latvijas nacionālo pozīciju ES jautājumos izstrādā Latvijā atbildīgās institūcijas sadarbībā ar dažādām organizācijām, biedrībām un ekspertiem. D.Akule skaidro: "Nacionālās pozīcijas izstrāde ir konkrēts darbs, kas tiek ieguldīts, strādājot pēc konkrētas instrukcijas. Lai viedokli sagatavotu, ir jāveic mājas darbs Latvijā. Tas ir pretarguments cilvēkiem, kas domā, ka viedoklis vai lēmums par ES virzību tiek pieņemts Briselē. Nereti kompromiss tiek meklēts pēdējās stundās Briselē, darba grupu sanāksmēs, bet priekšdarbs, lai vispār pateiktu, kas šajā dokumentā vai likumdošanas priekšlikumā atbilst Latvijas interesēm vai neatbilst, ko mēs gribētu redzēt, lai ES šajā jomā dara vai nedara, tiek sagatavots Latvijā."

"Kārtības, kādā izstrādā, saskaņo, apstiprina un aktualizē Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības jautājumos"  14.punkts pasaka, ka nacionālās pozīcijas formulēšanai par jautājumiem, kas būtiski skar Latvijas intereses, atbildīgā iestāde, ievērojot darba efektivitātes un informācijas pieejamības ierobežojumus, izveido starpinstitūciju darba grupu. Darba grupā iekļauj Ārlietu ministrijas un citu līdzatbildīgo institūciju pārstāvjus, kā arī pieaicina pašvaldību un sociālo partneru organizāciju, biedrību un nodibinājumu pārstāvjus.

Ārlietu ministrija  ir galvenā ES jautājumus koordinējošā institūcija  Latvijā. Konkrētu jautājumu risināšanai starpinstitūciju darba grupā pieaicina ekspertus. Piemēram, ja nacionālā pozīcija jāizveido par jautājumiem, kas skar zemkopības jomu, tad atbildīgā iestāde būs Zemkopības ministrija, kas piesaistītu vēl Ārlietu ministrijas pārstāvjus, Zemnieku saeimu, Latvijas Zemnieku federāciju un citas organizācijas un ekspertus.

Iesaista NVO

Lai veidotu Latvijas nacionālo pozīciju, atbildīgā iestāde pieaicina pašvaldību un sociālo partneru organizāciju, biedrību un nodibinājumu pārstāvjus, bet iedzīvotāji procesā nevar iesaistīties. D.Akule skaidro: "Iedzīvotāju iesaistīšanās ir ierobežota vairāku iemeslu dēļ – ES dokumentu komentēšana prasa specifiskas zināšanas, jāzina, kurā brīdī nacionālā pozīcija tiek gatavota, jāzina, kurš ir avota dokuments. Līdz ar to līdzdarboties tiek aicinātas noteiktas organizācijas."

Nevalstisko organizāciju iesaistīšanās nacionālās pozīcijas veidošanā ir svarīga, jo tās Latvijas nostājā var panākt būtiskas izmaiņas, aizstāvot iedzīvotāju intereses. D.Potjomkina stāsta par konkrētu piemēru: "Eiropas Kustība Latvijā" (EKL) regulāri apmeklē Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdes un iesniedz savus priekšlikumus. Eiropas Pilsoņu gadu Eiropas Komisija sākotnēji gribēja veltīt tikai migrācijas jautājumiem. EKL izdevās grozīt nacionālo pozīciju Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē, panākot, ka arī Latvija atbalsta plašāku, mūsu sabiedrības un mūsu valsts interesēm daudz atbilstošāku ES pilsoņu tiesību definīciju ar uzsvaru uz demokrātiju un sabiedrības līdzdalību.

Nacionālās pozīcijas saskaņošana

Nacionālās pozīcijas projektu saskaņošana notiek, gan veidojot dialogu elektroniski, gan sasaucot darba grupas klātienē. Nereti saskaņošanas process notiek elektroniski, jo, lai sasauktu darba grupu, nepieciešams daudz vairāk laika, bet termiņš no ES dokumentu saņemšanas brīža līdz brīdim, kad nepieciešama Latvijas pozīcija, parasti ir ļoti īss.

"Kārtības, kādā izstrādā, saskaņo, apstiprina un aktualizē Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības jautājumos"  15.punkts vēsta, ka saskaņošanas termiņus nosaka atbildīgā iestāde atbilstoši Ministru kabineta instrukcijai. Ja iestāde vai cita institūcija atbildīgās iestādes noteiktajā termiņā nav sniegusi atzinumu, nacionālā pozīcija uzskatāma par saskaņotu.

Ja attiecīgais jautājums, par kuru tiek izstrādāta nacionālā pozīcija, ir vairāku iestāžu kompetencē vai būtiski skar Latvijas intereses, atbildīgā iestāde iesniedz nacionālo pozīciju izskatīšanai vecāko amatpersonu sanāksmē, kas tad lemj par nacionālās pozīcijas iesniegšanu izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē vai Ministru kabinetā, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi.

Nacionālās pozīcijas apstiprināšana

Izstrādātu un saskaņotu Latvijas nacionālo pozīciju nepieciešams apstiprināt Ministru kabinetā vai atbildīgajam ministram. Šie gadījumi noteikti MK noteikumos "Kārtība, kādā izstrādā, saskaņo, apstiprina un aktualizē Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības jautājumos".

Ārlietu ministrijas ES koordinācijas departamenta Institucionālās sadarbības nodaļas otrais sekretārs Zigmārs Zilgalvis norāda: "Kā piemēru, kad nacionālo pozīciju apstiprina ministrs, var minēt gadījumu, kad  Ārlietu padomes darba kārtībā steidzami tiek iekļauts aktualizējies jautājums. Parasti  Ārlietu padomes sēdes notiek pirmdienās, bet Ministru kabineta sēdes tiek sasauktas otrdienās, tādēļ laika trūkuma dēļ nacionālo pozīciju nav iespējams iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā un to apstiprina ārlietu ministrs."

"Lai veidotu Latvijas nacionālo pozīciju, atbildīgā iestāde pieaicina pašvaldību un sociālo partneru organizāciju, biedrību un nodibinājumu pārstāvjus, bet iedzīvotāji procesā nevar iesaistīties."

Iesniedzot nacionālo pozīciju izskatīšanai Ministru kabinetā, atbildīgā ministrija izstrādā informatīvo ziņojumu, kurā ietver izskatāmā jautājuma aprakstu, izskatīšanas stadiju ES lēmumu pieņemšanas procesā un Latvijas viedokli par to.

Z.Zilgalvis piebilst, ka nacionālo pozīciju pēc tās apstiprināšanas Ministru kabinetā, izskata arī Saeimas Eiropas lietu komisijā. Atbildīgā iestāde Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā iesniedz nacionālo pozīciju izskatīšanai Saeimas Eiropas lietu komisijā, ja tas būtiski skar Latvijas Republikas intereses.

D.Akule atzīmē, ka nacionālās pozīcijas ES jautājumos tiek apstiprinātas samērā bieži. Tas ir nepārtraukts darbs, un tas nav pasākums, ko veic vienu reizi gadā. Ministru kabineta mājaslapā redzams, ka, piemēram, 2012.gada decembrī Ministru kabinetā izskatīti 12 nacionālās pozīcijas projekti.

Kas pauž Latvijas nacionālo pozīciju

Kad Latvijas nacionālā pozīcija ES jautājumos ir izstrādāta, saskaņota un apstiprināta, Latvijas pārstāvji ES to izmanto, lai aizstāvētu Latvijas intereses attiecīgajos jautājumos. Z.Zilgalvis skaidro, kas drīkst paust nacionālo pozīciju ES institūcijās: "Nacionālās pozīcijas ES institūcijās pauž ministru prezidents (Eiropadomē), nozaru ministri - attiecīgi Ministru padomēs. Ja ministrs nevar piedalīties Ministru padomes sanāksmē, tad viņu var aizvietot cits Latvijas Ministru kabineta loceklis vai ministrijas parlamentārais sekretārs, valsts sekretārs, pārstāvniecības Briselē vadītājs vai pārstāvniecības vadītāja vietnieks." Minētie pārstāvji ir atbildīgi par nacionālās pozīcijas paušanu atbilstoši apstiprinātajai nacionālajai pozīcijai vai instrukcijai.
Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU