Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Arī bērna tēvam ir pienākums iesaistīties bērna aprūpē, un Darba likums paredz, ka papildu pārtraukumus darba dienā bērna barošanai var prasīt ne tikai māmiņa, bet arī tētis.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV portāls
Darba likums vecākiem, kuriem ir bērniņš līdz pusotra gada vecumam, paredz
Darba likuma 146.pants paredz, ka darbiniekam, kuram ir bērns līdz pusotra gada vecumam, piešķir papildu pārtraukumus bērna barošanai.
Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas juriskonsults Edgars Timpa stāsta: "Vēsturiski pirms Darba likuma spēkā stāšanās (līdz 2002.gada 1.jūnijam) par pārtraukumiem bērna barošanai bija spēkā līdzīga norma, bet ar būtisku nosacījumu par pārtraukuma izmantošanas tiesībām. Proti, Latvijas Darba likumu kodeksa 177.panta nosacījumus varēja izmantot tikai sievietes, kam ir bērni līdz pusotra gada vecumam, nevis, piemēram, darbinieks – bērna tēvs. Tātad – pašlaik likums ir elastīgāks un skaidri paredz, ka tiesības saņemt šādu pārtraukumu ir ne tikai sievietēm un ne tikai bērna barošanai ar krūti."
Pārtraukumus apmaksā darba devējs
Gan mamma, gan tētis līdztekus pārtraukumam darbā, kas pienākas visiem darbiniekiem, var prasīt arī pārtraukumu bērna barošanai, un darba devējs nedrīkst lūgumam atteikt. Turklāt šāds pārtraukums jāpiešķir pat tad, ja vienā darbavietā strādā abi vecāki un abi arī pieprasa pārtraukumu bērna barošanai. Tāpat šādu pārtraukumu tētis no mazuļa dzimšanas līdz pat viņa pusotra gada vecumam var prasīt arī tad, ja bērna māmiņa atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Turklāt atbilstoši Darba likumam pārtraukumus bērna barošanai ieskaita darba laikā, saglabājot par šo laiku darba samaksu. Darbiniekiem, kam noteikta akorda alga, par šo laiku tiek izmaksāta vidējā izpeļņa.
Darba likums paredz, ka par šādu pārtraukumu nepieciešamību darbiniekam laikus jāpaziņo darba devējam. Tas nozīmē, ka darba devējam pārtraukums bērna barošanai jāpiešķir tikai tad, ja darbinieks to prasa. Tomēr Darba likums nenosaka precīzu termiņu un veidu, kad un kā tas jāizdara.
E.Timpa skaidro: "Darbinieks par šāda pārtraukuma nepieciešamību var paziņot darba devējam gan mutiski, gan rakstiski. Protams, darbinieks var rakstīt arī iesniegumu, bet tas vairāk vai mazāk ir nepieciešams tikai tādos gadījumos, kad darba devējs, iespējams, ignorēs darbinieka mutisku lūgumu piešķirt attiecīgu pārtraukumu. Tad darbinieks vēlāk šādu iesniegumu varētu izmantot kā pierādīšanas līdzekli darba strīda risināšanas gaitā.
"Darba kārtības noteikumos var būt noteikts, kādā veidā darbinieks paziņo, ka viņam nepieciešams pārtraukums bērna barošanai."
Darba kārtības noteikumos var būt noteikts sīkāk, kādā veidā darbiniekam ir jāpaziņo darba devējam par nepieciešamību šāda pārtraukuma piešķiršanai." E.Timpa uzsver, ka Darba likuma 146.panta nosacījumi attiecināmi uz visiem darbiniekiem neatkarīgi no noteiktās darba laika organizācijas sistēmas (nakts darbs, maiņu darbs vai summētais darba laiks).
Darba likumā teikts, ka pārtraukumus bērna barošanai, kas nav īsāki par 30 minūtēm, darba devējam darbiniekam jāpiešķir ne retāk kā pēc katrām trim stundām. Ja darbiniekam ir divi vai vairāki bērni līdz pusotra gada vecumam, piešķirams vismaz stundu ilgs pārtraukums. Tātad – ja ģimenē aug, piemēram, dvīņi vai nākamais mazulis piedzimst, kad iepriekšējais vēl nav sasniedzis pusotra gada vecumu, vecākiem ir tiesības uz vismaz stundas pārtraukumu ik pēc trim darba stundām. Pārtraukuma ilgumu nosaka darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem.
Nosakot pārtraukuma piešķiršanas kārtību, pēc iespējas ņemamas vērā attiecīgā darbinieka vēlmes. "Līdz ar to darba devējam nevajadzētu noteikt visiem darbiniekiem, kuriem ir tiesības uz pārtraukumu bērna barošanai, vienotu pārtraukumu piešķiršanas kārtību. Pārtraukums ir piešķirams individuāli konkrētam darbiniekam, uzklausot un pēc iespējas ņemot vērā viņa viedokli un vēlmes," norādīts Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības izdevumā "Darba likums ar komentāriem".
Pārtraukumu izmanto, kad vēlas
Pārtraukumus bērna barošanai var pievienot pārtraukumam darbā vai, ja to pieprasa darbinieks, pārcelt uz darba laika beigām, darba dienas ilgumu attiecīgi saīsinot. "No Darba likuma regulējuma izriet, ka gala vārds par pārtraukuma izmantošanu ir darbinieka pusē. Tas nozīmē, ka teorētiski var būt situācijas, kad darbinieks vienu dienu izvēlas pārcelt pārtraukumu bērna barošanai uz darba dienas beigām, bet citu dienu pievienot vispārējam pārtraukumam darbā. Bet tas nenozīmē, ka darbiniekam vispār nav jārespektē darba devēja noteiktā darba kārtība. Tāpēc ieteicams tieši vai ar darbinieku pārstāvju starpniecību vienoties ar darba devēju par konsekventu pārtraukuma izmantošanas grafiku, neizslēdzot arī atkāpes no tā," norāda E.Timpa.
Izdevumā "Darba likums ar komentāriem" sniegti vairāki piemēri, kā darbinieks un darba devējs varētu vienoties par pārtraukumiem bērna barošanai.
Pirmais variants: piešķirt pārtraukumu bērna barošanai ik pēc katrām trim stundām. Piemēram, ja darbinieka darba laiks ir no 8.00 līdz 17.00 (ietverot Darba likumā minēto pārtraukumu, kas netiek ieskaitīts darba laikā), tad pirmais 30 minūšu pārtraukums darbiniekam ir piešķirams no plkst. 11.00 līdz 11.30, savukārt otrs 30 minūšu pārtraukums darbiniekam ir piešķirams no plkst. 14.00 līdz 14.30. Darbinieks ir tiesīgs izmantot arī parasto pārtraukumu, piemēram, no plkst. 12.30 līdz 13.30.
"Gala vārds par pārtraukuma izmantošanu ir darbiniekam."
Otrais variants: pievienot pārtraukumu bērna barošanai parastiem pārtraukumiem. Piemēram, ja darbinieka darba laiks ir no plkst. 8.00 līdz 17.00 un paredzētā pārtraukuma garums ir viena stunda, tad darbinieks abus pārtraukumus bērnu barošanai var apvienot ar parasto pārtraukumu, izmantojot pārtraukumu no plkst. 12.00 līdz 14.00.
Trešais variants: pārcelt šādu pārtraukumu uz darba laika beigām, attiecīgi saīsinot to. Piemēram, ja darbinieka darba laiks ir no plkst. 8.00 līdz 17.00 ar vienu stundu garu pārtraukumu, tad darbinieka darba laiks būs līdz plkst. 16.00, jo abi 30 minūšu pārtraukumi bērna barošanai tiek pārcelti uz darba laika beigām.
"Puses var vienoties arī par atšķirīgu, darbinieka interesēm atbilstošāku pārtraukuma piešķiršanas kārtību, piemēram, paredzot, ka pārtraukums bērna barošanai tiek pārcelts uz darba dienas sākumu," norādīts izdevumā "Darba likums ar komentāriem".
Darba devējam varētu rasties jautājums, vai darbiniekam, kuram piešķirts laiks bērna barošanai, šis brīdis jāizmanto tikai un vienīgi bērna barošanai. Vai darba devējam ir tiesības pārbaudīt, ko darbinieks šajā laikā dara un vai izmanto pārtraukumu atbilstoši piešķirtajam mērķim? Ko darīt, ja darbinieks pārtraukuma laikā nevis baro bērnu, bet dodas, piemēram, iepirkties?
"Atbilstoši Darba likuma 146.pantā iekļautai jēgai, darbinieks minēto pārtraukumu izmanto pēc saviem ieskatiem, ņemot vērā pārtraukuma piešķiršanas mērķi. Darba devējs nevar atteikt piešķirt šādu pārtraukumu, kā arī piešķiršanas gadījumā vērtēt tā izlietošanas kārtību un nosacījumus. Jo pārtraukuma izmantošanas joma ir darbinieka tiesības, kuras viņš attiecīgajā situācijā realizē pēc saviem ieskatiem. Tas nozīmē, ka darbinieks pats izvēlas, ko viņš dara šajā pārtraukumā. Savukārt jautājumus par bērna aprūpes nosacījumiem vērtē atbildīgās valsts institūcijas (piemēram, Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija), nevis darba devējs," uzsver E.Timpa.
