SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
20. augustā, 2012
Lasīšanai: 8 minūtes
1
1

Ārstniecības riska fonds

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Šobrīd visi strīdi, kas saistīti ar pacienta veselībai vai dzīvībai nodarīto kaitējumu, arī morālo kaitējumu un atlīdzības saņemšanu, tiek risināti civilprocesa kārtībā. Ar 2014.gada 1.maiju pacienti pēc atlīdzības varēs vērsties Ārstniecības riska fondā.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV portāls

Ir paredzēts, ka ar 2013.gada 25.oktobri Latvijā sāks darboties Ārstniecības riska fonds. Lai tas varētu pilntiesīgi pastāvēt, Ministru kabinetam (MK) ir jāizstrādā attiecīgi noteikumi par fonda izveides kārtību un to, kādā veidā pacientam pieprasīt atlīdzību viņa veselībai nodarīta kaitējuma gadījumā.
īsumā

Ārstniecības riska fonds savu darbību uzsāks 2013.gada 25.oktobrī.

Pacienti atlīdzībai varēs pieteikties, sākot ar 2014.gada 1.maiju, par tiem kaitējumiem, kas nodarīti pēc 2013.gada 25.oktobra.

Tiesības uz atlīdzību

2009.gada 17.decembra likuma "Pacientu tiesību likums" 16.pantā ir noteikts, ka "pacientam ir tiesības uz atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par morālo kaitējumu, kuru ar savu darbību vai bezdarbību nodarījušas ārstniecības iestādē strādājošās ārstniecības personas ārstniecības laikā".

Šobrīd, lai pacients saņemtu viņam pienākošos atlīdzību, ir jānoiet garš ceļš, jo atlīdzību var saņemt un piedzīt tikai civilprocesa kārtībā. Tas nozīmē, ka gadījumos, kad pacients vēlas saņemt atlīdzību par dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, viņam ir jāiesniedz prasība tiesā. Process ir ļoti ilgs un sarežģīts un nereti nenoved pie gaidītā rezultāta – atlīdzības saņemšanas.

Ārsta rīcību izvērtē Veselības inspekcija

Veselības aprūpes kvalitāti Latvijā uzrauga Veselības inspekcija (VI), kā arī VI izskata visus iedzīvotāju iesniegumus un sūdzības par veselības aprūpi. "Veselības inspekcija izvērtē ārstniecības personu profesionālā darba kvalitāti un sniedz atzinumus par konkrēto situāciju. Ja tiek konstatēti pārkāpumi ārstniecības personu darbā, Veselības inspekcija saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu par veselības aprūpes pārkāpumiem ir tiesīga izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu ārstniecības personām vai ārstniecības iestādes vadītājam," skaidro VI sabiedrisko attiecību speciāliste Ineta Želve.

"Pacientam ir tiesības uz atlīdzību par viņa veselībai nodarīto kaitējumu. "

VI inspekcija izvērtē visus apstākļus. I.Želve informē, ka gadījumos, ja ārstniecības personu darbā tiek saskatīti rupji pārkāpumi – iespējama tīša ārstniecības personu nolaidība vai pienākumu nepildīšana –, lietas materiāli tiek pārsūtīti tiesībsargājošām institūcijām, kuru kompetencē ir vērtēt, vai konkrētā gadījumā ir iespējamas noziedzīga nodarījuma pazīmes un iespējama cēloņsakarība starp neveiksmīgu ārstniecības rezultātu un ārstniecības personu darbu.

Ja inspekcija ārstniecības personai vai ārstniecības iestādes vadītājam par konstatēto pārkāpumu uzliek naudas sodu, nauda tiek pārskaitīta Valsts kasē, nevis pacientam.

Tā kā šobrīd visi jautājumi par morālo vai materiālo kompensāciju pacientiem ir jārisina civiltiesiskā kārtā, tad VI ārstu ekspertu sniegtais atzinums par konkrēto situāciju tiek izmantots kā viens no pierādījumiem tiesā.

Ārstniecības riska fonds

Kad Latvijā tiks izveidots Ārstniecības riska fonds, tad pacienti, kam būs nodarīts kaitējums veselībai vai dzīvībai, kā arī morālais kaitējums, varēs vērsties tieši fondā, lai saņemtu atlīdzību, nevis doties uz tiesu.

Pacientu tiesību likuma pārejas noteikumos ir teikts, ka Ārstniecības riska fonds savu darbību sāks ar 2013.gada 1.janvāri, tā līdzekļi tiks izlietoti pacientu pieprasījumu apmierināšanai par dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, arī morālo kaitējumu.

"Šobrīd visi jautājumi par morālo vai materiālo kompensāciju pacientiem ir jārisina civiltiesiskā kārtā. "

Kā norāda Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Pole, šobrīd Veselības ministrijā tiek gatavots likumprojekts "Grozījumi Pacientu tiesību likumā", lai fonda darbības uzsākšanai noteiktu vēlāku laiku - 2013.gada 25.oktobri, līdz ar to pacientiem atlīdzības varēs sākt izmaksāt no 2014.gada 1.maija par kaitējumu, kas nodarīts pēc 2013.gada 25.oktobra.

E.Pole skaidro, ka Ārstniecības riska fonda darbības uzsākšanas atlikšana uz vēlāku laiku saistīta ar finansējumu:  Veselības ministrijai tikai sākot no 2013.gada 25.oktobra valsts budžeta bāzes izdevumos ir iekļauts papildu finansējums Ārstniecības riska fondam. 2013.gadā (no 25.oktobra) tie ir 186 107 lati, savukārt 2014. un 2015.gadā – 998 956 lati.

Tas nozīmē, ka pārejas posms pirms fonda darbības uzsākšanas ir pagarināts un Ārstniecības riska fonds savu darbību neuzsāks ar 2013.gada 1.janvāri, kā bija iecerēts sākotnēji, bet gan ar 2013.gada 25.oktobri.

Atlīdzību izsniegs par konkrētiem kaitējumiem

Pacientu tiesību likuma 16.panta otrajā daļā norādīts, ka no Ārstniecības riska fonda pacientiem būs tiesības saņemt atlīdzību par

  • dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (nodarītā kaitējuma apmērā, bet ne vairāk kā 100 000 latu);
  • nodarīto morālo kaitējumu (nodarītā kaitējuma apmērā, bet ne vairāk kā 5000 latu).

Pacients atlīdzību par sev nodarīto kaitējumu drīkstēs pieprasīt ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas un ne vēlāk kā trīs gadu laikā no kaitējuma izdarīšanas dienas. Jāatceras, ka atlīdzību izmaksās tikai par tiem kaitējumiem, kas pacientam nodarīti pēc 2013.gada 25.oktobra.

Atlīdzība pacientiem tiks izmaksāta no Ārstniecības riska fonda. Katru gadu tajā ārstniecības iestādes veiks ārstniecības riska maksājumus. Šie līdzekļi tiks izmantoti tikai pacientu atlīdzību apmaksai. Ja kāda ārstniecības iestāde riska maksājumus neveiks, bet kādam tās pacientam būs nepieciešama kompensācija, no šīs iestādes tiks piedzīta visa pacientam izmaksātā atlīdzība.

Top Ministru kabineta noteikumi

"Veselības ministrijā šobrīd ir izstrādāts MK noteikumu projekts "Noteikumi par Ārstniecības riska fonda izveidi", kuru tuvāko mēnešu laikā ir plānots saskaņot ar nevalstiskajām organizācijām un virzīt tālāk Ministru kabinetā," informē E.Pole. Noteikumi paredzēs kārtību, kādā iedzīvotāji varēs pieprasīt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda, un to, kā tiks novērtēts pacientam nodarītā kaitējuma apmērs. Tāpat tie noteiks Ārstniecības fonda izveidošanas kārtību.

Veselības ministrijas pārstāve E.Pole skaidro, ka pašreiz MK noteikumu projektā tiek plānots, ka visās ārstniecības iestādēs pacientiem būs iespējams saņemt atlīdzības pieprasījuma veidlapas, kuras nepieciešamības gadījumā palīdzēs aizpildīt ārstniecības personas vai sociālie darbinieki. Veidlapas būs iespējams saņemt arī Nacionālajā veselības dienestā un VI, kā arī tās būs pieejamas attiecīgo iestāžu mājaslapā.

Arī turpmāk būs jāvēršas Veselības inspekcijā

Lai saņemtu atlīdzību par pacienta dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī morālo kaitējumu, pacientam ar iesniegumu būs jāvēršas Veselības inspekcijā.

E.Pole norāda, ka līdz ar riska fonda izveidi Veselības inspekcija būs atbildīgā  iestāde, kas izvērtēs un sniegs atzinumu par personas veselībai un dzīvībai nodarītā kaitējuma apmēru, kā arī sekām, kas iestājušās morālā kaitējumā rezultātā.

Speciāliste stāsta, ka, pamatojoties uz VI atzinumu un MK noteikumiem, Nacionālā veselības dienesta Ārstniecības riska fonda nodaļa veiks atlīdzības izmaksu.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI