Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ārstniecības riska fonds darbību sāks ar 2013.gada 25.oktobri. Tā tas noteikts Pacientu tiesību likums.
FOTO: SXC
Topošie grozījumi likumā "Par prakses ārstiem" paredz:
Ārstiem nebūs jāveic dubults maksājums
To, ka ir nepieciešama ārstniecības personu atbildības apdrošināšana, Saeima noteica jau 2010.gadā, pieņemot Pacientu tiesību likumu. Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas pārstāvis Oskars Šneiders skaidro, ka Veselības ministrija likumdevējam piedāvāja divus risinājumus, kas saistīti ar mediķu atbildības apdrošināšanu:
Līdzīgi apdrošināšanas jautājumu risina arī Skandināvijā. Likumdevējs nobalsoja par otro variantu - valsts administrēta fonda veidošanu. Līdz ar to jaunie grozījumi likumā "Par prakses ārstiem" izstrādāti saistībā ar Pacientu tiesību likumā noteikto par Ārstniecības riska fondu (ĀRF).
O.Šneiders uzsver: lai ārstu praksēm nebūtu jāveic dubults maksājums – gan prakses obligātā civiltiesiskā apdrošināšana, gan riska maksājums ĀRF – ar jaunajiem grozījumiem noteikts, ka no šā gada 25.oktobra prakses obligātā civiltiesiskā apdrošināšana nebūs jāveicc. Tā vietā no 25.oktobra ārstu praksēm būs jāveic ārstniecības riska maksājumi jaunajā fondā atbilstoši Nacionālā veselības dienesta noteiktajam rēķinam.
Veselības ministrija lēš, ka ģimenes ārstiem iemaksa varētu būt 54 lati un 5,14 lati par praksē strādājošu māsu vai ārsta palīgu.
Ģimenes ārstiem par jaunajiem grozījumiem daudz neskaidrību
Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) ir informēta par izstrādātajiem grozījumiem likumā "Par prakses ārstiem" un ĀRF izveidi, taču pagaidām plānoto komentē piesardzīgi.
LĢĀA prezidents Pauls Princis atzīst, ka ārstiem ir diezgan daudz neskaidrību šajā jautājumā. Piemēram, mediķi nezina, kāda summa viņiem būs jāmaksā ik gadu - vai tā būs līdzvērtīga šī brīža apdrošināšanas polises summai vai būs lielāka. Tāpat nav saprotams, kā notiks pacientu sūdzību izmeklēšanas process - vai tās izskatīs, pamatojoties tikai uz dokumentiem, vai arī uzklausīs mediķu un pacientu viedokļus. Vēl ārsti vēlas saprast, cik būtiska loma būs likumā minētajai trīs ārstu komisijai.
"No 25.oktobra ārstu praksēm būs jāveic ārstniecības riska maksājumi jaunajā fondā atbilstoši Nacionālā veselības dienesta noteiktajam rēķinam."
"Latvijā ģimenes ārstu praksēs lielākoties ir tikai divi darbinieki – ārsts un medmāsa. Vai tas nozīmē, ka praksei, par kuru būs iesniegta sūdzība, būs jāpieaicina klāt trešais? Nav arī skaidrs, kā tiks noteikts kompensācijas apmērs. Teorētiski jau izklausās vienkārši, bet praksē, domāju, tas būs diezgan komplicēts process. Turklāt nezinām, vai ārstiem būs kāda cita alternatīva bez apdrošināšanas vai arī šis būs vienīgais veids," uz šaubīgām situācijām norāda Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents.
Palielināsies pacientu sūdzību skaits par veselības aprūpes kvalitāti
Veselības inspekcijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Raboviča atgādina, ka jautājumi par pacienta veselībai nodarīto kaitējumu šobrīd ir jārisina civiltiesiskā kārtā. Veselības inspekcijas ārstu ekspertu atzinumu parasti izmanto kā pierādījumu tiesā. Šāda kārtība ir laikietilpīga, un iedzīvotāji ne vienmēr izprot, ka inspekcijas piemēroto naudas sodu pārskaita Valsts kasē, nevis pacientam.
Līdz ar fonda izveidi pacients varēs rast risinājumu īsākā laika posmā, kā arī tas mazinās tiesu noslogotību. Kā jau minēts iepriekš, ĀRF savu darbību uzsāks ar 2013.gada 25.oktobri.
Veselības inspekcija paredz, ka ar fonda izveidi varētu palielināties pacientu iesniegumu skaits par veselības aprūpes kvalitāti. Tas saistāms ar pacientu informētību, ka pēc ekspertīžu satura izvērtējuma būs iespēja saņemt materiālo kompensāciju par pacienta dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu un ārstniecības izdevumu kompensāciju.
"Mediķiem jāņem vērā, ka ar ĀRF darbības sākšanos ārstniecības iestādēm būs pastiprināti jāpievērš uzmanība kvalitātes sistēmas pilnveidei, tajā skaitā jāveic pilnīgi un kvalitatīvi ieraksti medicīnas dokumentācijā, atspoguļojot veikto ārstniecības procesu. Tāpat rūpīgi jāveic skaidrojošais darbs par pacientam sniegto veselības aprūpi, lai pēc iespējas mazinātu potenciālo iesniegumu skaitu," uzsver I.Raboviča. Līdz ar to fonda ieviešanai jābūt ar pārdomātu līdzekļu uzkrāšanas mehānismu, tāpat jāapzina visi iespējamie riski kārtībā, kādā pieprasa atlīdzību par veselībai nodarīto kaitējumu un kādā nosaka nodarītā kaitējuma apmēru.
Atlīdzības saņemšana
Pacientu tiesību likuma 16.panta otrā daļa noteic, ka no ĀRF pacientiem būs tiesības saņemt atlīdzību par:
Pacients atlīdzību par sev nodarīto kaitējumu varēs pieprasīt ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas un ne vēlāk kā trīs gadu laikā no kaitējuma izdarīšanas dienas. Taču atlīdzību par nodarīto kaitējumu izmaksās tikai par tiem gadījumiem, kas pacientam nodarīti pēc 2013.gada 25.oktobra.
"Ar Ārstniecības riska fonda darbības sākšanos ārstniecības iestādēm būs pastiprināti jāpievērš uzmanība kvalitātes sistēmas pilnveidošanai."
Atlīdzību pacientiem izmaksās no ārstniecības iestāžu veiktajiem riska maksājumiem. Ja kāda ārstniecības iestāde šīs iemaksas neveiks, bet pacientam būs nepieciešama kompensācija, no šīs iestādes piedzīs visu pacientam izmaksāto atlīdzību. ĀRF līdzekļus veidos ārstniecības riska maksājumi un regresa kārtībā atgūtie fonda līdzekļi.
Visās ārstniecības iestādēs pacientiem būs iespēja saņemt atlīdzības pieprasījuma veidlapas. Veidlapas būs pieejamas arī Nacionālajā veselības dienestā un Veselības inspekcijā.
Lai saņemtu atlīdzību par pacienta dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī morālo kaitējumu, pacientam ar iesniegumu būs jāvēršas Veselības inspekcijā. Veselības inspekcija būs atbildīgā iestāde, kas izvērtēs un sniegs atzinumu par personas veselībai un dzīvībai nodarītā kaitējuma apmēru, kā arī sekām, kas iestājušās morālā kaitējuma rezultātā.
Biežāk saņemtās sūdzības
Saņemto un izskatīto iesniegumu skaits par veselības aprūpes kvalitāti gadu no gada ir līdzīgs, tāpat jomas, par kurām Veselības inspekcija saņem visvairāk iesniegumu, ir nemainīgas. Tā, piemēram, 2012.gadā inspekcija par veselības aprūpes kvalitāti, darbspēju ekspertīzi un veselības aprūpē sniegto atzinumu pamatotību reģistrēja 1040 iedzīvotāju iesniegumus. 2012.gadā minētā iestāde izskatīja 993 gadījumus (veiktas 395 pārbaudes un 598 ekspertīzes). 193 ekspertīzēs un pārbaudēs iedzīvotāju iesniegumos minētās pretenzijas apstiprinājās.
Pērn Veselības inspekcija saņēma 47 iesniegumus par traumatoloģiju, un iesniegumos minētās pretenzijas apstiprinājās 20 ekspertīzēs. Par ķirurģiska profila jautājumiem veica 27 ekspertīzes, iesniegumos minētās pretenzijas apstiprinājās 13 gadījumos.
Par veselības aprūpes kvalitāti ģimenes ārstu praksēs 2012.gadā inspekcija veica 57 ekspertīzes. 13 pārbaudēs iesniegumos minētās pretenzijas apstiprinājās. 248 ekspertīzes veica, saņemot iesniegumus no darba devējiem un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras par izsniegto darbnespējas lapu pamatotību.
Par ginekoloģiju un dzemdniecību notika 13 ekspertīzes, tajās pretenzijas apstiprinājās četros gadījumos.
Par zobārstu darba kvalitāti pagājušā gadā notika 25 ekspertīzes, 11 gadījumos pretenzijas apstiprinājās.
