Būs Baltijas valstu partnerības līgums par kopīgo iepirkumu medicīnas jomā

Vienota apmaksāto zāļu un medicīnisko preču iepirkumu sistēma

2010.gada 24.septembrī Baltijas valstu premjerministri vienojās un pieņēma kopīgu lēmumu sekmēt efektīvāku veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu Baltijas valstīs un izveidot vienotu veselības jautājumu darba grupu. Viens no šīs darba grupas uzdevumiem bija izpētīt iespēju izveidot vienotu Baltijas valstu apmaksāto zāļu un medicīnisko preču iepirkumu sistēmu. Darba grupa vienojās, ka ir jānoslēdz partnerības līgums starp Baltijas valstu atbildīgajām ministrijām, kurā būtu atrunāta kārtība, kādā valstis vienojas par kopīgajiem iepirkumiem.

"Partnerības līguma galvenais mērķis ir veicināt vienotus zāļu un medicīnas ierīču iepirkumus."

Lai Latvijā spētu centralizēti iepirkt medikamentus un medicīnas preces kopā ar citām valstīm, šā gada februārī Saeima kā steidzamus otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus 2006.gada 6.aprīļa likumā "Publisko iepirkumu likums", kas nosaka, ka "centralizēto iepirkumu institūcija var veikt iepirkumus un organizēt iepirkuma procedūras citu Eiropas Savienības dalībvalstu pasūtītāju vajadzībām". Likuma grozījumi paredz, ka gadījumos, kad tiks veikts centralizētais iepirkums, tiks piemērotas Publiskajā iepirkumu likumā noteiktās prasības.

Jāatzīmē, ka minētie grozījumi ne tikai paver iespēju veikt kopīgu zāļu un medicīnas ierīču iepirkumu starp Baltijas valstīm, bet arī nodrošina iespēju citās nozarēs veikt kopīgus starpvalstu iepirkumus pēc vienotām likuma normām, kas noteiktas Publisko iepirkumu likumā.

Partnerības līguma mērķi

MK noteikumu projekta "Latvijas Republikas Veselības ministrijas, Igaunijas Republikas Sociālo lietu ministrijas un Lietuvas Republikas Veselības ministrijas partnerības līgums par vienotiem zāļu un medicīnas ierīču iepirkumiem un centralizēti iepērkamo zāļu un medicīnas ierīču aizdošanu" anotācija vēsta, ka partnerības līguma galvenais mērķis ir veicināt vienotus zāļu un medicīnas ierīču iepirkumus, lai samazinātu valstu izdevumus zāļu un medicīnas ierīču valsts iepirkumiem, kā arī nodrošināt centralizēti iepērkamo zāļu un medicīnas ierīču pieejamības nepārtrauktību.

VM Eiropas lietu un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Agnese Raboviča norāda, ka "izstrādājot šo līgumu, trīs valstu mērķis bija un ir kopīgi iepirkt kādu no produktiem. Palielinot iepirkuma apjomu, iepirkuma cena samazinātos - par cik – mums pašreiz nav atbildes".

Iepirkšanas un aizdošanas procedūra

Agnese Raboviča stāsta, ka saskaņā ar partnerības līgumu pēc tā parakstīšanas valstis izveidos darba grupu, kura tiksies ne retāk kā reizi gadā. Darba grupā valstu eksperti vienojas par nepieciešamību veikt kopīgu iepirkumu, kā arī par galveno partneri - valsti, kas veiks iepirkuma procedūru saskaņā ar saviem nacionālajiem tiesību aktiem. 

Vienotu iepirkumu var veikt, piedaloties visiem partneriem vai tikai diviem no tiem, un šis partnerības līgums nekādā ziņā neierobežos iepirkumus, ko veic katrs partneris atsevišķi. Galvenā partnera kompetentā iestāde organizē iepirkuma procedūru, t.sk. izveido iepirkuma komisiju.

"Partnerības līgums stāsies spēkā ar brīdi, kad to būs parakstījuši visu triju Baltijas valstu pārstāvji."

Līdztekus tam, ka Baltijas valstis vienojas par vienotiem zāļu un medicīnas ierīču iepirkumiem, partnerības līgums paredz, ka valstis lemj par iespēju nepieciešamības gadījumā aizdot centralizēti iepērkamās zāles vai medicīnas ierīces. Partnerības līgums paredz, ka tiks izveidots saskaņots aizdevuma līguma projekts, ko valstis varēs izmantot jebkurā brīdī, kad būs tāda nepieciešamība, norāda A.Raboviča. Tas nozīmē, ka gadījumos, kad kādai no valstīm būs nepieciešamas centralizēti iepērkamās zāles vai medicīnas ierīces, tad šīs valsts kompetentajai iestādei jāvienojas ar citām valstīm par zāļu aizdošanu. Aizdošanas līguma forma Baltijas valstīm savā starpā jāapstiprina pēc partnerības līguma spēkā stāšanās brīža.

Pirmais iepirkums plānots jau šogad

Plānots, ka, partnerības līgumam stājoties spēkā, centralizētie starpvalstu medikamentu un medicīnisko preču iepirkumi ļaus ietaupīt ne tikai valsts budžeta līdzekļus, bet tas arī nodrošinās zemākas cenas un dos iespēju ietaupītos līdzekļus novirzīt veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

VM paustā informācija pieļauj, ka pirmais Baltijas valstu kopīgais iepirkums medicīnas jomā varētu notikt jau šogad, kad tiks pirktas vakcīnas 2013.gadam.