AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
14. martā, 2012
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Valsts pārvalde
2
7
2
7

Barikāžu dalībnieka piemiņas zīme

1991.gada barikāžu muzeja direktors Renārs Zaļais: „Kad 1991.gadā cilvēki devās uz barikādēm, neviens nedomāja par apbalvojumu vai pateicību – viņi devās turp aicinājuma dēļ.”

FOTO: Inga Kundziņa, A.F.I

Latvijas Republikā ir vairāki valsts apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis un tā goda zīme, Viestura ordenis un tā goda zīme, Atzinības krusts un tā goda zīme, kā arī 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme. 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme ir Latvijas Republikas valsts apbalvojums, kas nodibināts, lai godinātu aktīvos Latvijas neatkarības aizstāvjus – barikāžu dalībniekus. Jau vairākus gadus barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes vairs nepiešķir, bet joprojām notiek barikāžu dalībnieku apzināšana, lai izteiktu pateicību un ierakstītu šo cilvēku vārdus vēsturē.
LV portāls skaidro, kas ir 1991.gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīme, kāpēc tā tika izveidota, kāpēc to vairs nepiešķir un kādi noteikumi ir jāievēro, lai to nēsātu.

Pateicība barikāžu dalībniekiem

1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme ir ozollapu vainagota vairoga veida medaļa 4cm diametrā, uz kuras attēlots lauva, kas tur mazāku vairogu ar sakrustotām atslēgām. Virs pamatvairoga ir uzraksts "LR 1991", bet piemiņas zīmes otrajā pusē – uzraksts "Par Latviju" un piemiņas zīmes numurs. Apbalvojuma komplektā ietilpst arī ikdienā nēsājama piemiņas zīmes mazā nozīmīte, kas vizuāli atgādina lielo medaļu.

1991.gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonda dibinātājs un tā prezidents un 1991.gada barikāžu muzeja direktors Renārs Zaļais stāsta, ka barikāžu dalībnieku piemiņas zīme tika izveidota, lai izteiktu pateicību barikāžu dalībniekiem.

"1995.gadā izveidojām 1991.gada barikāžu dalībnieku atbalsta fondu un reizē radās doma izteikt pateicību tiem ļaudīm, kuri piedalījās barikāžu notikumos un, nedomājot par savām dzīvībām, aizstāvēja Latvijas valsti," stāsta R.Zaļais.

Viens vienīgs kritērijs

Likumā "Par 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi" norādīts, ka piemiņas zīmi piešķir barikāžu dalībniekiem par 1991.gada janvārī un augustā parādīto drošsirdību, pašaizliedzību un iniciatīvu, par ieguldījumu organizatoriskajā un apgādes darbā, kā arī tām personām, kuras morāli un materiāli atbalstīja 1991.gada barikāžu dalībniekus.

R.Zaļais skaidro: "Lai piešķirtu barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, bija viens vienīgs kritērijs – piedalīšanās barikāžu notikumos. Ir daudz gadījumu, kad, piemēram, cilvēks pats personiski nebija barikādēs, bet viņš, iespējams, veica daudz vairāk nekā tie, kuri caurām naktīm sēdēja pie ugunskura. Zemnieki, piemēram, nokāva cūkas, atveda gaļu. Vai tad viņus neuzskatīsim par dalībniekiem? Tātad – netika vērtēts, vai dalībnieks bija organizators, ēdinātājs, transporta vai dzelzsbetona piegādātājs vai uzstājās koncertos." Piemiņas zīmi bija iespējams saņemt arī pēc barikāžu dalībnieka nāves, šādā gadījumā tā tika izsniegta viņa piederīgajiem.

 "Pirmie, kam piešķīrām piemiņas zīmes, bija janvāra notikumos bojāgājušie. Piemiņas zīmes pasniedzām viņu tuviniekiem," stāsta R.Zaļais, "piemiņas zīme numur viens ir piešķirta Vladimiram Gomanovičam." V.Gomanovičs gāja bojā 1991.gada 20.janvārī uzbrukumā Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijai.

"Lai arī piemiņas zīmes vairs netiek piešķirtas, valde ir nolēmusi turpināt saglabāt cilvēku vārdus vēsturē un piešķirt pateicības rakstus."

Kopš 1999.gada, kad barikāžu dalībnieka piemiņas zīmei noteica valsts statusu, līdz 2008.gada 31.decembrim to piešķīra, pamatojoties uz iesniegumu. Pats barikāžu dalībnieks sevi nevarēja izvirzīt piemiņas zīmes saņemšanai. "Iesniegumus saņēmām gan no kolektīviem, gan pašvaldībām, gan ģimenes locekļiem," vēsta R.Zaļais. Piemiņas zīmes pasniedza gan dažādos pasākumos, gan dodoties pie barikāžu dalībniekiem uz mājām. "Pārsvarā visur izbraucām uz dzīves vietām. Latvijā nav tādas pilsētas, kur es pa šiem gadiem neesmu bijis, pasniegdams barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes," atzīst R.Zaļais.

Piemiņas zīmi piešķir 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes valde, kuras sastāvā ir Saeimas priekšsēdētājs un Saeimas priekšsēdētāja aicināti četri valdes locekļi. Pašlaik valdes sastāvā ir 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis, rakstniece Marina Kosteņecka, Saeimas Kancelejas direktors Māris Steins un 1991.gada barikāžu muzeja direktors Renārs Zaļais. Valdes priekšsēdētājs un valdes locekļi savus pienākumus pilda sabiedriskā kārtā, par to nesaņemot atalgojumu.

Iesniegumus vairs nepieņem

Kopš 2008.gada 31.decembra 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes valde iesniegumus vairs nepieņem, bet joprojām notiek barikāžu dalībnieku apzināšana. "Iesniegumu pieņemšanas laiks tika vairākas reizes pagarināts. Sākumā bija plānots iesniegumu pieņemšanu pārtraukt 2006.gadā, bet pēc manas iniciatīvas laiks tika pagarināts," skaidro R.Zaļais. Viņš gan piebilst: ja pieteikšanās termiņu pagarinātu atkārtoti, nebūtu tāds brīdis, ka tiktu pieteikti pilnīgi visi barikādēs piedalījušies.

Lai arī piemiņas zīmes vairs netiek piešķirtas, valde ir nolēmusi turpināt saglabāt cilvēku vārdus vēsturē un piešķirt tiem pateicības rakstus. "Nesen valdes sēdē pieņēmām lēmumu kā pateicību cilvēkiem par piedalīšanos valsts aizstāvēšanā un Latvijas neatkarības nosargāšanā pasniegt pateicības rakstus. Tāpēc aicinām visus atsaukties. Šādā veidā mēs aizvien precīzāk varēsim noteikt barikāžu dalībnieku skaitu, un vēsturē paliks to cilvēku vārdi, kas aizstāvēja Latvijas neatkarību."

Pavisam ir piešķirts gandrīz 32 000 piemiņas zīmju, bet barikāžu dalībnieku ir bijis vairāk. R.Zaļais norāda, ka, pēc viņa aprēķiniem, 1991.gada janvāra un augusta notikumos piedalījušies apmēram 45–50 tūkstoši, bet konkrētu skaitu neviens nevar pateikt.

1991.gada barikāžu muzejā glabājas vairāki simti piemiņas zīmju, kuras dažādu iemeslu dēļ nav sasniegušas savu adresātu.

Ne tikai svētkos, bet arī ikdienā

Piemiņas zīmi drīkst nēsāt tikai svētkos un svinīgos gadījumos, un tā nēsājama uz sarkanbaltsarkanas 30 mm platas lentes. Ikdienā nēsājama piemiņas zīmes mazā nozīmīte, kas ir 20 mm diametrā, vai arī piemiņas zīmes lentes atgriezums.

Piemiņas zīme nēsājama aiz augstākiem Latvijas Republikas apbalvojumiem, ja personai šādi apbalvojumi piešķirti. Valsts apbalvojumu nēsāšanas secība ir šāda: 

  1. Triju Zvaigžņu ordenis; 
  2. Viestura ordenis; 
  3. Atzinības krusts; 
  4. Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīme; 
  5. Viestura ordeņa goda zīme; 
  6. Atzinības krusta goda zīme; 
  7. 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme; 
  8. citu valstu apbalvojumi.

R.Zaļais norāda, ka no katra cilvēka personiski ir atkarīgs, cik nozīmīgi viņam ir nesāt 1991.gada barikāžu piemiņas zīmi.

1991.gada barikāžu muzejs aicina atsaukties barikāžu dalībniekus, kam vēl nav izteikta pateicība, sūtot vēstules uz adresi: Krāmu iela 3, Rīga, LV-1050.
Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU