Pensijas kapitālu apēd krīzes gadu indeksi

Kopš augusta portālā latvija.lv var saņemt informāciju – savas pensijas prognozi. Daudziem gados jauniem cilvēkiem pirmā emocionālā reakcija bija par mazajām summām, kas "izleca" datorā pieprasītajā uzziņā. Taču, ja trīsdesmitgadnieks ir strādājis un maksājis obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas vien 10 gadu, nekādi simti prognozē nevar būt. Šis ir prognozētais pensijas apmērs no pensijas pirmā līmeņa uzkrājuma, ja cilvēks pensijā dotos rīt, bet 30 gadu vecumā tiesības uz vecuma pensiju vēl nav.

Portālā latvija.lv e-pakalpojumu sadaļā "Valsts un pašvaldību sociālā palīdzība, sociālā apdrošināšana" jāatrod virsraksts "Informācija par prognozējamo vecuma pensijas apmēru".

Pensijas prognozes izziņā var uzzināt arī informāciju par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1996.gada 1.janvārim, ja tāds ir reģistrēts VSAA datubāzē, kā arī uzkrāto indeksēto 1.līmeņa pensijas kapitālu. Lūk, par šo vislielākajā neizpratnē ir pirmspensijas vecuma ļaudis.

Uzziņā apskatoties savu indeksēto 1.līmeņa pensijas kapitālu un salīdzinot to ar citā izziņā atrodamo neindeksēto 1.līmeņa pensijas kapitālu, var izrādīties, ka pensijas prognozē izmantotā kapitāla summa par kādu gadu ir mazāka, nekā pensijas kapitāls, kas aprēķināts no ienākumiem.

Galvenā ietekme uz kapitāla samazinājumu ir krīzes gadu negatīvajam pensijas kapitāla indeksam. Piemēram, 2011.gadā šis indekss ir noteikts 0,9945.

Pensijas kapitāla indeksi

Pensijas kapitāla indeksācija ir paredzēta likumā "Par valsts pensijām". Indeksa noteikšanai ņem vērā sociālās apdrošināšanas iemaksu algu gada summu valstī.

Indeksu nosaka katru gadu uz 1.augustu, dalot iepriekšējā gada apdrošināšanas iemaksu algu kopsummu valstī ar vēl vienu gadu iepriekš veikto sociālo iemaksu summu. Tie nav kalendārie gadi (saprotamāk būtu, ja 2010.gadu dalītu ar 2009.), bet divi secīgi periodi (no attiecīgā gada 1.augusta līdz nākamā gada 31.jūlijam). Piemēram, apdrošināšanas iemaksu algas indekss 2011.gadam aprēķināts kā iemaksu algu summas valstī par laiku no 2010.gada 1.augusta līdz 2011.gada 31.jūlijam attiecība pret iemaksu algu summu laikā no 2009.gada 1.augusta līdz 2010.gada 31.jūlijam.

Šo indeksu attiecina uz katra cilvēka pensijas kapitālu. Ar gadam noteikto iemaksu algas indeksu aktualizē (jeb reizina) vecuma pensijas kapitālu nākamajā gadā. Piemēram, 2011.gada indeksu piemēro vecuma pensijas kapitāla aktualizācijai no 2012.gada 1.janvāra, taču indeksu attiecina uz visiem iepriekšējiem gadiem, izņemot 2011.gadu.

"Trīs gadu negatīvie indeksi deldē pensijas kapitālu, līdz arī nākamo pensionāru pensiju."

Piešķirot vecuma pensiju, katra cilvēka pensijas kapitāls ir aktualizēts ar indeksiem, kas noteikti līdz pensijas piešķiršanas gadam, tā nodrošinot pensijas kapitāla aktualizāciju atbilstoši apdrošināšanas iemaksu algas summas (ieņēmumi, no kuriem veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas) izmaiņām valstī.

Ja indekss ir viens, kapitāls nemainās. Ja indekss ir virs vieninieka, kapitāls palielinās, ja zem vieninieka – samazinās.

2011.gadam noteiktais indekss ir 0,9945. Tas ir trešais gads, kopš indekss ir negatīvs. Nākamgad, rēķinot pensiju, katra gada pensijas kapitālu no 1996.gada līdz 2010.gadam pareizinās ar  0,9945. Tātad, indeksu piemērojot līdzšinējam pensijas kapitālam, katra gada kapitāls samazināsies. Šī formula darbojas arī pensiju prognozes informācijā.

Valsts ekonomiskās attīstības augšupejas gados, pieaugot sociālo iemaksu veicēju skaitam un darba algai, arī aprēķinātie pensijas kapitālam piemērojamie ikgadējie indeksi bija augsti. Krīzes izraisītais sociālo iemaksu veicēju skaita un algu samazinājums indeksus ir ietekmējis negatīvi.

Vislielākais indeksa kritums bija 2010.gadā - 0,7978. Tātad katra gada pensijas kapitāls no 1996.gada līdz 2009.gadam, reizināts ar kārtējo, jaunāko indeksu, katram cilvēkam samazinājās par gandrīz 20 procentiem jeb piekto daļu. Šajā gadsimtā "vistreknākais" indekss bija 2007.gadā - 1,3593. Tas savukārt palielināja katra pensijas kapitālu no 1996.gada līdz 2006.gadam par gandrīz 36 procentiem jeb vairāk nekā par trešo daļu no personas pensijas kontā uzkrātā kapitāla.

Ja iepriekšējā gadā kapitāls jau ir sarucis, tad ar jauno negatīvo indeksu reizina jau sarukušo kapitālu. Līdz ar to iznāk, ka trīs gadu negatīvie indeksi visu laiku pakāpeniski deldē kapitālu, līdz ar to arī nākamo pensiju.

Indeksu vēsturiskie dati rāda, ka valstī pēdējie cilvēki, kuru pensijas neskāra negatīvie indeksi, bija tie, kas pensionējās vai noformēja priekšlaicīgo pensiju 2009.gadā. Visiem nākamajiem pensionāriem negatīvais indekss pensijas kapitālu būs samazinājis. Vai indekss turpmāk kļūs pozitīvs, atkarīgs no valsts ekonomiskās situācijas un sociālo iemaksu maksātāju skaita un (algas) iemaksu apmēra.

Pensijas kapitāla indeksi

Avots: VSAA

Valsts portālā latvija.lv e-pakalpojumu sadaļā "Valsts un pašvaldību sociālā palīdzība, sociālā apdrošināšana" saitē Informācija par apdrošinātās personas pensijas kapitālu katrs cilvēks var redzēt, kāds katrā gadā (kopš 1996.gada) ir bijis viņa iemaksu objekts (alga), cik latu ir ieskaitīts 1.līmeņa pensijas kapitālā, uz to gadu attiecināto apdrošināšanas iemaksu algas kapitāla indeksu reizinājumu un indeksēto 1.līmeņa pensijas kapitālu (kapitāls reizināts ar indeksu).

Piemēram, ja 1997.gadā iemaksu objekts (ar sociālo nodokli apliktā alga) bijis  910,59 Ls, 1.līmeņa pensijas kapitāls - 182,1180 lati, apdrošināšanas iemaksu algas kapitāla indeksu reizinājums – 4,095327206811, un tādējādi indeksētais 1.līmeņa pensijas kapitāls tajā gadā ir 745, 8328 lati.

Indekss darba stāža sākumkapitālam

Latvijā pensiju sistēma, kurā ņem vērā par konkrēto personu veiktās sociālās iemaksas (sociālo nodokli), darbojas kopš 1996.gada. Pašreiz pensijā ejošā paaudze 15-20 gadu ir nostrādājusi padomju laikā.

Vecuma pensiju aprēķina saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", ņemot vērā pensijas pieprasītāja:

• uzkrāto pensijas kapitālu laikā no 1996.gada 1.janvāra līdz pensijas piešķiršanas mēnesim;
• vidējo apdrošināšanas iemaksu algu laikā no 1996.gada janvāra līdz 1999.gada decembrim;
• apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim;
• laika posmu (gados), par kuru no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa (koeficients G).

Pensiju indeksi vienādi ietekmē darba mūža pensijas kapitālu dažādos periodos: darba stāža gadus līdz 1996.gadam un pēc1996.gada uzskaitīto pensijas kapitālu. Informācija par to personas kontā krājas kopš 1996.gada. Bet darba stāža gadi līdz 1996.gadam tiek kompensēti/kreditēti ar sākuma kapitālu. Tā aprēķināšanai izmanto personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu no 1996.gada līdz 1999.gadam.

"Ja pirms 1996.gada ir daudz darba gadu, negatīvā indeksa ietekme ir liela."

Aprēķinot pensiju, ar līdz šim noteiktā katra gada pensijas kapitāla indeksu tiek sareizināta 1996., 1997., 1998. un 1999.gada alga. Šajos četros gados iegūto naudas kopsummu izdala ar 48 (mēnešiem), iegūstot vidējo mēneša algu. Un to piemēro sākuma kapitāla aprēķināšanai, attiecina uz visiem darba stāža gadiem līdz 1996.gadam. Tādējādi negatīvais kapitāla gada indekss samazina arī visu sākuma kapitālu.

Sākuma kapitālam ir liela ietekme uz pensijas gala apmēru – ja pirms 1996.gada ir daudz darba gadu (15-20), attiecīgi arī negatīvā indeksa ietekme ir būtiska. Līdz ar to secināms, ka krīzes gadu indeksi samazina arī sākuma kapitālu un pensijas prognozi.

Savukārt tiem cilvēkiem, kuriem no 1996.gada līdz 1999.gadam bija mazas algas un sociālās iemaksas, sākuma kapitāla aprēķināšanai izmanto vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valstī šajos četros gados, ja kopējais stāžs ir vismaz 30 gadi (šī norma gan pagaidām ir spēkā tikai līdz 2011.gada 31.decembrim) vai 40 procentus no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, ja kopējais stāžs ir mazāks par 30 gadiem.

Informācijai par prognozējamo vecuma pensijas apmēru cilvēkam ir vērts pievērst uzmanību, lai zinātu savu sociālās drošības situāciju. Arī, piemēram, ja šobrīd tiek domāts, vai izvēlēties doties pensijā priekšlaicīgi.

Arī priekšlaicīgo pensiju var prasīt gadu atpakaļ

Cilvēkam ir tiesības pieprasīt pensiju gada laikā kopš iestājušās tiesības uz to. Tātad, ja tuvojas pilnās pensijas vecums, jāpārliecinās, kāda būs pensija un kā to ietekmēs pēdējais noteiktais pensijas kapitāla indekss. Iespējams, kāds saskatīs izdevīgumu, dodoties priekšlaicīgā pensijā.

Līdz šī gada 31.decembrim priekšlaicīgā pensionēšanās ir iespējama divus gadus pirms pilnā pensijas vecuma sasniegšanas, tātad 60 gados. (Pašreiz Saeimā izskatīšanā ir likuma "Par valsts pensijām" grozījumi, kuros paredzēts šo iespēju pagarināt.)

Pieprasot priekšlaicīgo pensiju, jāzina, ka, aprēķinot ikmēneša pensiju, viss uzkrātais pensijas kapitāls tiks dalīts ar koeficientu "G". Dodoties pensijā 62 gadu vecumā, tas ir 18,43 (noteikts ar MK 2008.gada 16.decembra noteikumiem Nr.1046 "Noteikumi par vecuma pensijas aprēķināšanai piemērojamiem plānotajiem vecuma pensijas izmaksas laikposmiem").

MK noteikumos pensijas aprēķināšanai piemērojamie plānotie vecuma pensijas izmaksas laikposmi "G" ir noteikti dažādam vecumam, kurā cilvēks aiziet pensijā. Pieprasot pensiju ātrāk, piemēram, 60 gadu vecumā, "G" būs par pusotru gadu lielāks - 19,93. Tas nozīmē, ka aprēķinātā pensija būs mazāka (jo dalītājs ir lielāks). Piemēram, ja pensijas (sākuma un 1.līmeņa) kapitāls ir 40 000 latu, tad aprēķinātā pensija 60 gadu vecumā būs 167,25 lati (40 000:19,93:12). Vai, ja dodas pilnajā pensijas vecumā, tad – 180,86 lati.

Piemērs ir vienkāršots, lai parādītu tikai "G" ietekmi. Pensijas apmēru ietekmē dažādi faktori.

Tāpēc cilvēkam, kam pensijas jautājums ir aktuāls jau pašreiz, ieteicams doties uz konsultāciju VSAA nodaļā.

"Arī priekšlaicīgo pensiju aprēķinot, uzkrāto pensijas kapitālu dalīs ar koeficientu „G”."

Daļa cilvēku priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju patlaban izmanto, bet apmēram trešā daļa no visiem, kam ir šādas tiesības, pensiju tikai noformē, bet turpina strādāt.

Priekšlaicīgo pensiju saskaņā ar likumu izmaksā 50 procentu apmērā no piešķirtā pensijas apmēra tad, ja persona nav apdrošināmā persona kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais. Ja cilvēks priekšlaicīgo pensiju ir noformējis, bet nesaņem un turpina strādāt, viņa pensijas kapitāls turpina palielināties (atbilstoši sociālo iemaksu apmēram).

Strādājošajiem pensiju ik gadu pārrēķinot, pensijas kapitāla indeksu nepiemēro – tā ir iespēja izmantot visu samaksāto kapitālu, tomēr, kad indekss ir lielāks par vienu, kapitāla pieaugums arī nav peļams. Tomēr, lai daļai no papildus uzkrātā kapitāla piemērotu indeksu, pensijas pārrēķins jāpieprasa retāk , piemēram, pēc trīs gadiem.

Pensijas stāžs ir svarīgs

Pamatots satraukums par atsevišķām tukšajām informācijas rindām pensijas prognozes pārskata tabulā varētu būt visu mūžu nostrādājušajiem. Jāpievērš uzmanība: uzziņā neatspoguļojas padomju laika darba stāžs un tam pielīdzināmie (ieskaitāmie) periodi (militārais dienests, bērnu audzināšana, studijas augstskolā).

Lai detalizēti pārbaudītu VSAA rīcībā esošo informāciju par savu apdrošināšanas stāžu, portālā latvija.lv e-pakalpojumu sadaļā "Valsts un pašvaldību sociālā palīdzība, sociālā apdrošināšana" jāatrod virsraksts "Informācija par reģistrēto darba stāžu (līdz 1996. gadam)".

Svarīgi, lai VSAA datubāzē būtu visa informācija par darba stāžu līdz 1996.gadam. Ja šāda informācija nav reģistrēta, lai gan cilvēks ir strādājis un viņam ir arī citi darba stāžam pielīdzināmie periodi, kuri neatspoguļojas VSAA datubāzē, ar to apliecinošiem dokumentiem jādodas uz aģentūras nodaļu.