Izglītības sistēmas reformas skar visu Eiropu

Lai šādas pārmaiņas īstenotu, ES Padome vienojusies par vienotu ekonomikas, zinātnes un inovāciju programmu "Eiropa 2020". Tā ir ES izaugsmes stratēģija nākamajai desmitgadei, lai tā kļūtu par gudru, ilgtspējīgu un integrējošu ekonomiku. Stratēģijā izvirzīti pieci mērķi, kas līdz 2020.gadam ir jāsasniedz inovācijā, izglītībā, nodarbinātībā, sociālajā integrācijā un enerģētikā.

Stratēģijas "Eiropa 2020" apakšprogrammā, kas attiecas uz izglītības un daļēji arī nodarbinātības veicināšanu, iestrādāti pamatprincipi, kas labi saskan arī ar tiem, kuri izvirzīti Latvijas jaunās valdības deklarācijā.

• Steidzami jāveic efektīvi ieguldījumi kvalitatīvā, modernizētā un reformētā izglītībā un apmācībā;
• Jāuzlabo izglītības un apmācības sistēmu atbilstība jaunām prasībām un tendencēm, lai panāktu prasmju labāku atbilstību darba tirgus vajadzībām un lai labāk reaģētu uz globalizētās pasaules sociālām un kultūras pārmaiņām;
• Steidzami jārisina jautājums par to jauniešu situāciju, kam ekonomiskās krīzes dēļ ir īpašas grūtības iekļauties darba tirgū;
• Ir svarīgi stiprināt mūžizglītības iespējas visiem un visos izglītības un apmācības līmeņos, palielinot līdzdalību pieaugušo mācību procesā.

Programmā "Eiropa 2020" attiecībā uz izglītības un zinātnes attīstības jautājumiem ir divas iniciatīvas - "Jaunatne kustībā" un "Jaunu prasmju un darbavietu programma". Izglītības jomā tiek izvirzīti konkrēti kritēriji:

1. pieņemt valsts reformu programmas, kas būtu mērķtiecīgas un balstītas uz pasākumiem un kas palīdzētu sasniegt stratēģijas "Eiropa 2020" mērķus;
2. uzsākt ES dalībvalstu izvirzītajiem konkrētajiem mērķiem atbilstošus politiskus pasākumus;
3. cieši sadarboties ar citām attiecīgām nozarēm horizontālā līmenī, kas valsts mērogā ir iesaistītas stratēģijas "Eiropa 2020" norisēs, it īpaši ar nodarbinātības veicināšanas institūcijām, kā arī ar citām ieinteresētajām pusēm, piemēram, sociālajiem partneriem, lai izstrādātu valsts nodarbinātības politiku;
4. veicināt augstākās izglītības iestāžu, pētniecības institūtu un uzņēmumu pastiprinātu sadarbību, lai stiprinātu zināšanu trīsstūri kā pamatu novatoriskākai un radošākai ekonomikai.

Apakšprogramma "Jaunatne kustībā"

Programmas mērķis - palīdzēt jauniešiem izglītības un apmācības procesā īstenot savu potenciālu un tādā veidā uzlabot savu situāciju darba tirgū. Valstis tiek aicinātas steidzami nodrošināt to, lai samazinātos tādu jauniešu skaits, kuri priekšlaicīgi pamet mācības skolā, un lai visi jaunieši iegūtu turpmākajai izglītībai vajadzīgās pamatiemaņas. Nepieciešams arī nodrošināt katram, kam ir tāda nepieciešamība, vairāk iespēju mācīties visas dzīves laikā.

"„Eiropa 2020” ir ES izaugsmes stratēģija nākamajai desmitgadei, lai tā kļūtu par gudru, ilgtspējīgu un integrējošu ekonomiku."

ES Padome aicina augstākās izglītības iestādes uzlabot piedāvāto mācību kursu kvalitāti, kā arī sekmēt to, ka arvien vairāk cilvēku mācās augstākajās izglītības iestādēs.

Apakšprogramma "Jaunu prasmju un darbavietu programma"

Programmā uzsvērts, ka jāuzlabo apmācības vajadzību noteikšana, palielinot izglītības un apmācības atbilstību darba tirgum, atvieglojot cilvēku piekļuvi mūžizglītības iespējām, kā arī nodrošinot vieglu pāreju no izglītības un apmācības jomas uz nodarbinātības jomu.

Lai to panāktu, ir vajadzīga ciešāka sadarbība un partnerība starp sabiedrisko pakalpojumu, izglītības un apmācības sniedzējiem un darba devējiem valsts un  reģionu līmenī. Nodarbinātības veicināšanā liela nozīme ir arī pārejai uz kvalifikācijas sistēmām, kas balstās uz mācību procesa rezultātiem, kā arī uz neformāli un neoficiāli iegūtu iemaņu un prasmju apstiprināšanas iespēju paplašināšanu.

"Izglītības un apmācības nozarē īstenotajiem pasākumiem jāpalīdz sasniegt mērķus citās jomās, piemēram, nodarbinātības palielināšanu, zinātniskās pētniecības un attīstības veicināšanu, kā arī nabadzības mazināšanu."

Lai augstākās izglītības sistēma vai tai līdzvērtīga izglītības sistēma kļūtu pievilcīga un efektīva, tai ir vajadzīgs liels efektīvu ieguldījumu apjoms, mācību programmu modernizēšana un pārvaldības uzlabošana. Tāpēc nepieciešams attīstīt inovācijas gan sistēmiskā, gan iestāžu līmenī, vienlaikus racionālāk izmantot esošo finansējumu un piesaistot daudzveidīgākus finansējuma avotus.

Abu ES programmu pamatmērķu izglītības un apmācības jomā, t.i., samazināt priekšlaicīgi mācības pārtraukušo cilvēku īpatsvaru zem 10% un vismaz līdz 40% palielināt tādu 30–34 gadus vecu iedzīvotāju daļu, kas ieguvuši augstāko vai tai pielīdzināmu izglītību, sasniegšana pozitīvi ietekmēs nodarbinātību un izaugsmi. Turklāt izglītības un apmācības nozarē īstenotajiem pasākumiem jāpalīdz sasniegt mērķus citās jomās, piemēram, nodarbinātības palielināšanu, zinātniskās pētniecības un attīstības veicināšanu, kā arī nabadzības mazināšanu.