Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ja skolēns ierodas eksāmenā ar nokavēšanos, viņam eksāmena izpildes laiks netiek pagarināts. Piemēram, ja līdz eksāmena beigām ir palikušas 10 minūtes, tad tik ilgs laiks jaunietim arī tiks dots eksāmena darba pabeigšanai.
FOTO: www.sxc.hu
Jāizlemj, kādus eksāmenus kārtos
Katram devītklasniekam līdz 30.decembrim savas skolas direktoram vai direktorei jāiesniedz rakstisks iesniegums, kurā skolēns norāda, kādus pārbaudes darbus viņš ir izvēlējies kārtot. Patiesībā nekādas lielās izvēles skolēnam nav.
Obligāti jākārto eksāmens matemātikā, latviešu valodā un Latvijas un pasaules vēsturē, bet mazākumtautību skolām – arī mazākumtautību valodā. Vienīgo izvēli skolēnam dod svešvalodas eksāmena piedāvājums: skolēns var izvēlēties, vai kārtot eksāmenu, piemēram, krievu, vācu, franču vai angļu valodā. Kārtot eksāmenu divās svešvalodās devītklasnieks nevar, jo eksāmeni svešvalodās notiek vienā un tajā pašā datumā.
Līdz 1.februārim skolas no devītklasniekiem saņemto informāciju reģistrēs valsts izglītības informācijas sistēmā. Ja skolēns izlemj kārtot citu svešvalodas eksāmenu, nevis iepriekš izvēlēto vai mainīt valsts pārbaudes darba materiālu valodu, viņam līdz 1.aprīlim tas iesniegumā jāpaziņo izglītības iestādes vadītājam, kuram divu darbdienu laikā izmaiņas jāreģistrē informācijas sistēmā.
Katrā mācību iestādē līdz 1.maijam valsts pārbaudes darbu sarakstam jābūt izliktam redzamā vietā, piemēram, vestibilā pie ziņojumu dēļa vai tur, kur atrodas stundu saraksts.
Eksāmenu laiks zināms jau tagad
Ministru kabineta "Noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2011./2012.mācību gadā" noteic, kad šajā mācību gadā notiks valsts pārbaudes darbi 9.klases beidzējiem.
Divi vai trīs eksāmeni atkarībā no valodas, kādā viņi iegūst izglītību, devītklasniekiem būs kombinēti – tiem būs rakstiskā un mutiskā daļa. Latviešu valodā skolās, kurās mācības notiek latviešu valodā, pārbaudījumu rakstu daļa visās skolās notiks vienā dienā - 23.maijā. Savukārt mutvārdu daļas kārtošanas laiku katra skola var noteikt pati, izvēloties kādu vai kādus no šiem datumiem - 23., 24. un 25.maijs. Latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās pārbaudījuma rakstu daļa notiks 23.maijā, mutvārdu daļa atkarībā no skolas izvēles - 23., 24. un 25.maijā.
Svešvalodā pēc izglītojamā izvēles rakstu daļa paredzēta 29.maijā, mutvārdu daļa - 29. un 30.maijā pēc skolas izvēles.
Rakstiskais valsts pārbaudes darbs matemātikā notiks 5.jūnijā, bet rakstiskais pārbaudes darbs Latvijas un pasaules vēsturē – 7.jūnijā.
Mazākumtautību valodā mazākumtautību izglītības programmās valsts pārbaudes darba rakstu daļa notiks 12.jūnijā, bet mutvārdu daļa - 12. un 13.jūnijā.
Noteikumi paredz rezerves datumus, kuros valsts pārbaudes darbus varētu kārtot tie devītklasnieki, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nevar kārtot eksāmenus noteiktajos laikos. "Pamatā attaisnojošs iemesls ir slimība, bet varētu būt arī kāds cits īpašs gadījums. Katrā gadījumā neierašanos uz eksāmenu ir jāattaisno ar oficiālas valsts iestādes izsniegtu apliecinājumu, kurā norādīts iemesls, kāpēc skolēns nav varējis piedalīties eksāmenā," skaidro Valsts izglītības satura centra Valsts pārbaudījumu departamenta direktore Ingrīda Kamarūte.
"Praktiķi mudina pievērst uzmanību vēl kādai eksāmenu darbu īpatnībai. Reizēm šķietami vienkārši uzdevumi ir krietni āķīgāki un sarežģītāki, nekā izskatās."
Galvenie iemesli atbrīvojumiem no eksāmena ir veselības stāvoklis. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atbrīvojumu veselības stāvokļa dēļ piešķir, pamatojoties uz ģimenes ārsta sagatavotu atzinumu. Tajā norāda diagnozi, kura var būt par pamatu izglītojamā atbrīvošanai no valsts pārbaudījumiem, un atbrīvojuma termiņu.
Sīkāk par atbrīvojumu no eksāmeniem var uzzināt, iepazīstoties ar 2003.gada 11.marta Ministru kabineta noteikumiem Nr.112 "Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem". Noteikumos norādītas diagnozes, kuru dēļ ģimenes ārsts skolēnu var atbrīvot no eksāmena vai eksāmeniem. Pārsvarā tās ir nopietnas saslimšanas, piemēram, iesnas vai klepus starp šīm diagnozēm nav.
Tiem skolēniem, kas attaisnojoša iemesla dēļ uz eksāmenu ierasties nevar, atkārtotie eksāmenu datumi noteikti konkrētā laikā – skolas tur vairs neko mainīt nevar. Latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās pārbaudes darbs notiks 19.jūnijā. Latviešu valodā skolās, kurās mācības notiek latviešu valodā, – 21.jūnijā, bet mazākumtautību valodā mazākumtautību izglītības programmās – 21.jūnijā. Vienā svešvalodā pēc izglītojamā izvēles pārbaudes darbs notiks 25.jūnijā, matemātikā - 27.jūnijā, bet Latvijas un pasaules vēsturē - 29.jūnijā.
Ja skolēns ierodas eksāmenā ar nokavēšanos, viņam eksāmena izpildes laiks netiek pagarināts. Piemēram, ja līdz eksāmena beigām ir atlikušas 10 minūtes, tad tik ilgs laiks jaunietim arī tiks dots eksāmena darba izpildīšanai. "Izglītojamie, kuri neattaisnotu iemeslu dēļ nekārto eksāmenus noteiktajos laikos, tos var kārtot nākamajā mācību gadā," norāda I.Kamarūte.
Eksāmenu satura norādes varēs uzzināt
Devītklasnieku eksāmenu saturu nosaka Valsts izglītības satura centrs (VISC), kas izstrādā valsts pārbaudes darba programmu, kuru apstiprina un līdz mācību gada otrā semestra sākumam ievieto centra mājaslapā. Tātad – decembra beigās gan skolotāji, gan skolēni un viņu vecāki varēs brīvi iepazīties ar eksāmenu programmām.
Te gan jāsaprot, ka mājaslapā nebūs atrodami eksāmenu uzdevumi, bet gan tikai programma, piemēram, informācija par valsts pārbaudes darba uzbūvi – daļu apraksts, izpildei paredzētais laiks un mācību priekšmetu tēmu īpatsvars, uzdevumu veidi, vērtēšanas kārtība un palīglīdzekļi, kurus atļauts izmantot valsts pārbaudes darba laikā.
"Vienīgo izvēli skolēnam dod svešvalodas eksāmena piedāvājums: skolēns var izvēlēties, vai kārtot eksāmenu, piemēram, krievu, vācu, franču vai angļu valodā."
Gatavojoties eksāmeniem, skolēni var izmantot trīs iepriekšējo mācību gadu valsts pārbaudes darbu uzdevumus, kas arī pieejami un izdrukājami no VISC mājaslapas. Siguldas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Iveta Celmiņa norāda, ka noteikti ir vērts pildīt iepriekšējo mācību gadu eksāmenu uzdevumus. Tas jādara kaut vai tādēļ, lai skolēns zinātu, ko no eksāmena gaidīt. Iepriekšējie uzdevumi ļauj bērnam aptvert, kādas izskatās eksāmenu lapas, kā ir noformēti uzdevumi, kā jāraksta atbildes.
Skolotāja pēc pieredzes zina teikt: "Ja skolēns pirms eksāmena būs jau pildījis līdzīgus uzdevumus, viņam uztraukums būs krietni mazāks – uzdevumi liksies pazīstami, un tas atvieglos darbu." Vēl skolotāja iesaka uzdevumus ne tikai izpildīt un pārbaudīt to atbildes, bet arī izanalizēt, kāpēc katra kļūda radusies un kādēļ pareizā atbilde ir citāda - te nu noderētu speciālista, piemēram, attiecīgā mācību priekšmeta skolotāja, padoms un komentārs.
Praktiķi mudina pievērst uzmanību vēl kādai eksāmenu darbu īpatnībai. Reizēm šķietami vienkārši uzdevumi ir krietni āķīgāki un sarežģītāki, nekā izskatās. Tā, piemēram, latviešu valodas eksāmena lasīšanas daļā 2009./2010.mācību gada eksāmenā bija, lūk, šāds teksts: "Ja, veicot darījumus, bankas automātā tiek ievadīts nepareizs PIN kods 3 reizes pēc kārtas 10 dienu laikā, karte tiek paturēta bankas automātā. Lai novērstu klienta naudas līdzekļu negodprātīgu izmantošanu, kartes darbība automātiski tiek pārtraukta un tā jāaizvieto ar jaunu karti."
Par šo dažas rindas garo tekstu bija uzdots jautājums: "Lai netiktu bankas automātā apturēta juniora kartes darbība, tās lietotājs drīkst kļūdīties _____ reizes." Izlasot tekstu, lielākā daļa eksāmenu kārtotāju atbildēja, ka kļūdīties drīkst trīs reizes, lai gan pareizā atbilde ir – divas reizes.
Kas un kā vērtēs padarīto
Kritērijus eksāmenu vērtēšanai nosaka VISC, un eksāmenus atbilstoši tiem vērtē izglītības iestādes vadītāja norīkota eksāmenu komisija. Komisijas sastāva izveide un darbība reglamentēta Ministru kabineta 2010.gada 6.aprīļa noteikumos Nr.334 "Noteikumi par valsts pārbaudījumu norises kārtību". Tie paredz, ka devītklasnieku eksāmenu darbu vērtēšanas komisijas sastāvā ir pedagogi no skolas, kurā notiek eksāmens. Eksāmena darbus vērtē skolas attiecīgā mācību priekšmeta vai attiecīgās izglītības jomas pedagogi.
Ieskaites vērtētājs vai eksāmena komisija nevērtē izglītojamā izpildīto valsts pārbaudes darbu, tā daļu vai atsevišķus uzdevumus, ja valsts pārbaudes darbā ir lasāmi cilvēka cieņu aizskaroši izteikumi, ja pārbaudes darbs aizpildīts ar zīmuli (izņemot zīmējumus), ja vairāku izglītojamo darbi veikti vienveidīgi (konstatējot, ka darbs nav veikts patstāvīgi), kā arī ja izglītojamais izraidīts no valsts pārbaudes darba telpas.
"Devītklasnieks valsts pārbaudes darbu attiecīgajā mācību gadā drīkst kārtot vienu reizi."
Eksāmenu rezultātus devītklasnieks uzzinās visai drīz pēc eksāmena norises: matemātikas un vēstures eksāmenu rezultātus – četru darbdienu laikā pēc eksāmena, bet latviešu valodā un svešvalodā – piecu darbdienu laikā, jo tie ir kombinētie eksāmeni.
Ko darīt, ja devītklasnieks ar vērtējumu nav apmierināts
Ministru kabineta 2010.gada 6.aprīļa noteikumi Nr.334 "Noteikumi par valsts pārbaudījumu norises kārtību" paredz, ka devītklasnieks valsts pārbaudes darbu attiecīgajā mācību gadā drīkst kārtot vienu reizi. Ja eksāmena darba vērtējums skolēnu neapmierina, tad tam vai viņa likumiskajam pārstāvim ir tiesības piecu darbdienu laikā iesniegt pašvaldības atbildīgajai amatpersonai rakstisku iesniegumu ar lūgumu pārskatīt eksāmenā saņemto vērtējumu.
Pašvaldības atbildīgā amatpersona pēc visu iesniegumu saņemšanas izveidos komisiju, kas divu darbdienu laikā izskatīs saņemtos iesniegumus, pārskatīs valsts pārbaudes darbā piešķirto vērtējumu un pieņems lēmumu par piešķirtā vērtējuma atstāšanu spēkā vai tā paaugstināšanu. Pašvaldības atbildīgajai amatpersonai komisijas lēmums piecu darbdienu laikā rakstiski jāpaziņo iesniedzējam.
