Iedzīvotāju ienākumu nodokļa grozījumi par algu ārzemēs, apgādājamiem un citās normās

Jaunākie likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” grozījumi Saeimā pieņemti 22.septembrī un stāsies spēkā 19.oktobrī. Mainītajām likuma normām ir atšķirīgi termiņi, kad tās tiek piemērotas, - sākot ar šā gada 1.janvāri, ar spēkā stāšanās datumu un ar 2012.gada 1.janvāri.

Par ārzemēs nopelnīto algu nodokļa starpību maksāt nevajadzēs

Grozījumi, kas būtiski maina ārzemēs strādājošo Latvijas iedzīvotāju līdz šim likumā noteikto pienākumu maksāt nodokli arī Latvijā, iekļauti 24.pantā (Starpvalstu līgumu piemērošana). Šī panta 3.daļa paredz, ka Latvijā aprēķināto nodokli samazina par ārvalstīs samaksātā nodokļa summu. Latvijā IIN ir augstāks (pašreiz 25%) nekā atsevišķās citās valstīs, piemēram, Īrijā (20%), Vācijā (zemākā likme 14%), tādējādi arī veidojās līdz šim piemaksājamā starpība pēc ārzemēs gūto ienākumu deklarēšanas.

Tagad likuma 24.pants papildināts ar septīto daļu: “Ar nodokli neapliek Latvijas rezidenta algota darba ienākumus, kas gūti citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu.”

Šī likuma norma saskaņā ar Pārejas noteikumiem tiks piemērota ienākumiem, kas gūti, sākot ar šā gada 1.janvāri.

Šajā pantā ir iekļauts arī nosacījums, ka septīto daļu nepiemēro likuma 8.panta ceturtajā daļā minētajiem ienākumiem (ārzemēs strādājošo jūrnieku algota darba ienākumiem; tiem noteikta īpaša IIN maksāšanas kārtība).

Saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) informāciju līdz šim nodokļu konvencijas ir parafētas ar 59 valstīm; 53 ir parakstītas, un ir uzsākta 51 konvencijas piemērošana. Informācija par Latvijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu statusu atrodama FM mājaslapā sadaļā „Nodokļi”. (Skat. tabulā spēkā esošo konvenciju sarakstu.)

Pašlaik likumā noteikts, ka ārzemēs strādājošo Latvijas iedzīvotāju pienākums ir ik gadu līdz 1.aprīlim deklarēt iepriekšējā gadā iegūtos ienākumus un samaksāt nodokļu summas starpību, ja valstī, kurā gūti ienākumi, samaksātā nodokļa apmērs bijis mazāks, nekā saskaņā ar Latvijas likumu aprēķinātais.

Daļēja amnestija un daļēja pārmaksātā atgūšana

Jaunie labvēlīgie likuma nosacījumi nav piemērojami ar atpakaļejošu datumu. Taču grozījumi likumā paredz arī daļēju nodokļa amnestiju iepriekšējiem trim taksācijas gadiem pieckārt samazinātas IIN likmes veidā par darba ienākumiem ārvalstīs. To nosaka Pārejas noteikumu 80.punkts: „Šā likuma 24.panta septītajā daļā minētajiem ienākumiem, kas gūti 2008., 2009. un 2010.taksācijas gadā, piemēro 5 procentu nodokļa likmi.”

Savukārt tie Latvijas iedzīvotāji, kas par iepriekšējo triju gadu laikā ārvalstīs gūtajiem ienākumiem attiecīgo IIN summu Latvijā ir samaksājuši, iesniedzot precizētu deklarāciju, varēs atgūt pārmaksāto nodokli. Tā būs starpība starp samaksāto nodokli pēc attiecīgajā taksācijas gadā spēkā bijušās likmes un jauno 5% likmi, kāda ar grozījumiem noteikta minētajam periodam.

"Jaunie labvēlīgie likuma nosacījumi nav piemērojami ar atpakaļejošu datumu. "

Tas formulēts likuma Pārejas noteikumu 81.punktā: “Maksātāji, kuri 2008., 2009. un 2010.taksācijas gadā no šā likuma 24.panta septītajā daļā minētajiem ienākumiem nodokli samaksājuši atbilstoši nodokļa likmei, kas attiecīgajā taksācijas gadā noteikta algota darba ienākumiem, ir tiesīgi saņemt pārmaksātās nodokļa summas atmaksu, ko nosaka kā starpību starp samaksāto nodokļa summu, piemērojot nodokļa likmi, kas taksācijas gadā noteikta algota darba ienākumiem, un nodokļa summu, kas no minētajiem ienākumiem noteikta, piemērojot 5 procentu likmi.”

Pārejas noteikumu 82.punktā teikts, ka šis jaunais regulējums neattieksies uz ienākumiem par taksācijas gadu, par kuru veikta iedzīvotāju ienākuma nodokļa revīzija (audits).

Darbavietas ienākumu nozīmīgumu noteiks nodokļu maksātājs

Likuma 6.pants (Ierobežojumi darbiniekam) līdz šim noteica pienākumu algas nodokļa grāmatiņu iesniegt pamatdarba vietā. Turpmāk nodokļu grāmatiņu varēs iesniegt “vietā, kuru maksātājs uzskata par galveno ienākuma gūšanas vietu”.

Precizēts arī 26.pants (Nodokļa sadalīšana), kas nosaka nodokļa sadalīšanu starp pašvaldību un valsts budžetu. Visā pantā minētais formulējums “maksātāja dzīvesvieta” papildināts, un turpmāk tā būs “nodokļu maksātāja deklarētā dzīvesvieta”.

Savukārt no 29.panta (Darba devēja pienākumi) izslēgts pienākums norādīt maksātāja dzīvesvietu.

Nodokļu atspaids par brāli un māsu, kuri turpina izglītību

Grozījumi likuma 13.pantā (Atvieglojumi maksātājam), papildinot pirmās daļas 1.punkta “f” apakšpunktu, noteic, ka atvieglojumu par apgādībā esošu personu varēs piemērot par brāli un māsu arī pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, kamēr brālis un māsa turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku.

Pašreiz likums paredz, ka nodokļu atvieglojumi šādā situācijā pienākas par brāli un māsu, kas ir jaunāki par 18 gadiem. Arī šo normu piemēros ienākumiem, kas gūti, sākot ar 2011.gada 1.janvāri.

Nodokļu atvieglojums par apgādājamo ir lielāks nekā paša nodokļu maksātāja neapliekamais minimums. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumiem Nr.1097 ar 2011.gada 1.janvāri nodokļu maksātājam mēneša neapliekamais minimums ir 45 lati, savukārt par apgādājamo – 70 lati.

Saimnieciskā darbība jāreģistrē pirms darbības sākšanas

Jaunas prasības noteiktas saimnieciskās darbības veicējam, kuram Valsts ieņēmumu dienestā būs jāreģistrējas jau pirms savas darbības uzsākšanas, norādot darbības jomu. Tas paredzēts, grozot 28.panta (Maksātāja pienākumi) 6.punktu.

Pašreiz likums prasa: uzsākot saimniecisko darbību, nodokļu administrācijā jāreģistrējas mēneša laikā. Grozījumu izstrādātāji tādējādi cer samazināt nereģistrēto nodarbinātību. Saskaņā ar Pārejas noteikumu 83.punktu tiem, kas saimniecisko darbību jau sākuši līdz dienai, kad stājušies spēkā grozījumi šā likuma 28.panta 6.punktā, bet nav reģistrējušies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēji, ir piemērojami iepriekšējie nosacījumi. Šī likuma prasība stāsies spēkā 19.oktobrī.

"Saimnieciskās darbības veicējam Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas vēl pirms savas darbības uzsākšanas."

Ar grozījumiem likumā kā atsevišķs ienākumu veids definēti metāllūžņu pārdošanas ienākumi (gan rezidentiem, gan nerezidentiem). No 2012.gada metāllūžņu pārdošanas ienākums netiks pielīdzināts ienākumam no personīgā īpašuma atsavināšanas. Ienākumi no metāllūžņu pārdošanas ar grozījumiem iekļauti likuma 3.pantā (papildinot trešo daļu ar 9.2 punktu) un 8.pantā (papildinot trešo daļu ar 15.1 punktu), kuriem turpmāk likuma 15.pants nosaka piemērot 10 procentu IIN likmi.

Attiecīgi no likuma ar grozījumiem ir izslēgta 11.panta septītā daļa, kā arī papildināts 9. un 17.pants. Visi grozījumi saistībā ar izmaiņām nodokļa piemērošanā fiziskās personas ienākumiem no metāllūžņu pārdošanas attieksies uz ienākumiem, kas gūti, sākot no 2012.gada.

Likuma grozījumi koriģē arī vairākas citas normas, tostarp paredz palielināt fiziskās personas apliekamo ienākumu par iepriekšējos taksācijas gados attaisnotajos izdevumos iekļautajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem saistībā ar pirms termiņa izbeigto dzīvības apdrošināšanas līgumu (ar līdzekļu uzkrāšanu), piemērojot ienākumam nodokļa likmi, kas ir noteikta gadā, kad tiek izmaksāta pieprasītā atpirkuma summa.

                  Valstis, ar kurām Latvijai nodokļu konvencijas ir stājušās spēkā

Avots: fm.gov.lv